Recenzijas

“Captain America: Civil War” (2016)

Filmas cenšos vērtēt objektīvi, nepaļaujos uz pirmajiem iespaidiem, ļauju tiem nedaudz "nosēsties". Un "Civil War" gadījumā pirmie iespaidi un pārdomas pāris dienas pēc filmas noskatīšanās ir līdzīgas. Jāsaka, kā ir – filma ir tiešām lieliska ne tikai pēc komiksu ekranizāciju, bet arī "parasto" filmu standartiem. Un tas ir kaut kas, ko līdz šim es neesmu teicis ne par vienu citu komiksfilmu.

01.05.2016

Pēc visai neveiksmīgā (un drausmīgā) DC mēģinājuma ar vienu grandiozu projektu “Batman v Superman: Dawn of Justice” noķert Marvel nu jau 13 filmu gaitā sasniegto latiņu, šī brīža komiksfilmu industrijas neapšaubāmie toņa noteicēji vēl vairāk liek nokaunēties visiem pretējās nometnes pārstāvjiem un piekritējiem. Marvel kārtējo reizi demonstrē, kā pareizi būvēt filmu pasauli – sistemātiski attīstot un izmantojot ikkatru varoni, kā arī allaž pārsteidzot skatītājus nesagatavotus.

Kāpēc tā un ne citādi? Pirmkārt, Marvel to sāka darīt before it was cool, respektīvi, labu laiku pirms DC ar jauna un brutāla Supermena interpretāciju filmā “Man of Steel” (2013.gads) sāka konstruēt savu komiksfilmu pasauli. “Man of Steel” drūmā un dažbrīd pārlieku nopietnā noskaņa turpinās arī, iespējams, visu laiku gaidītākajā popkultūras ikonu sadursmē uz lielā ekrāna – “Batman v Superman: Dawn of Justice” (turpmāk “BvS”). Un kas no tā visa sanācis? Skaistu epizožu, populāru komiksos redzētu ainu un atsauču miksējums bez jebkādas loģiskas, secīgas saiknes. Režisors Zeks Snaiders – veiksmīgākais netalantīgais filmu veidotājs Holivudā – neapšaubāmi ir komiksu fans, un arī beigu rezultāts par to liecina, jo šķiet, ka “BvS” veidota pēc principa “man komiksā patika tas, šitas un vēl tas, lieku to visu filmā”. Šoreiz vietā būtu citēt izdevuma “Chicago Tribune” kinokritiķi Maiklu Filipsu (Michael Phillips): “The Nolan Batman trilogy looked like it was made by an adult, while ‘Batman v Superman’ seemed as though it was made by a little punk kid.”

Ar ko atbildēja Marvel? Ar loģisku un pārdomātu iepriekšējās filmās atainoto notikumu turpinājumu. Izklausās vienkārši, bet tas tā nebūt nav. Lai tas viss darbotos, vienlaikus ir jāgādā, lai sava (un pareiza) vieta atrastos ikvienai detaļai, varonim un apakšstāstam, kas kopā veido gan konkrētās filmas jēgu, gan arī dod ieguldījumu “Marvel Cinematic Universe” (turpmāk MCU) turpmākajam radošajam virzienam. Cilvēki sevi mierina ar domu, ka vismaz Bena Afleka “BvS” atveidotais “Krustnesis Apmetnī”/Betmens ir, iespējams, labākais Betmens, kādu mums nācies redzēt uz lielā ekrāna. Wow, big deal! Kāds no mums vispār vairs spēj iedomāties Dzelzs vīru bez Roberta Daunija juniora (“Iron Man 4”, incoming!)? Kapteini Ameriku bez Krisa Evansa? Kas būtu, ja ScarJo vietā Melnās atraitnes pieguļošajā kostīmā tiktu ietērpta kāda cita “beibe”? Vēl jo vairāk, beidzot Zirnekļcilvēka lomai ir atradies īsts tīneidžers, kurš pat domā par mājasdarbiem (Say what now?). Tāpat arvien vairāk tiek attīstītas Bakija a.k.a. Ziemas kareivja varoņa aprises, un tiekam iepazīstināti ar jaunu, noslēpumainu un visnotaļ daudzsološu papildinājumu Melnās panteras personā. Līdzīgi kā citiem filmas personāžiem, kuru atrašanās “Civil War” konflikta krustugunīs ir vairāk vai mazāk pamatota (ok, Skots Lengs/Skudrcilvēks tikai kā kvēlākais un lielākais fans), arī fiktīvās valsts Vakandas lepnumam ir savs (un nopietns) iemesls nestāvēt malā un cīnīties par savu taisnību.

Civil War, Pilsoņu karš

Tik daudzu varoņu sapulcināšana vienuviet gribot negribot var likt domāt, vai tajā visā patiešām būtisku lomu (nemaz nerunājot par pietiekamu ekrānlaiku) ieņems titulvaronis Kapteinis Amerika/Stīvs Rodžerss. Nebūt ne! Atšķirībā no pārējām supervaroņu ballīšu filmām (“Avengers”,”Avengers: Age of Ultron”) “Civil War” nolaižas uz zemes vārda tiešā un pārnestā nozīmē un daudz lielāku uzsvaru liek uz galveno varoņu savstarpējām attiecībām virzībā uz kopējo labumu (lasi, pasaules mieru). Visi, tostarp Kapteinis un Tonijs Stārks/Dzelzs vīrs, vēlas tikai labāko un tā sasniegšanai izvēlas dažādas metodes, kas arī noved pie centrālā konflikta. Protams, tā dēļ uzreiz lēkt viens otram virsū neviens negrasās. Režisori – brāļi Ruso – ļoti labi saprot, ka iepriekšējo MCU filmu laikā izveidotā varoņu savstarpējā ķīmija un attiecības nevar tikt ignorētas. Kaut arī Marvel reklāmas kampaņas ļoti uzstājīgi lika izvēlēties atbalstīt kādu no karojošajām pusēm, man bija patiešām grūti just līdzi kādai no tām. Un pēc filmas noskatīšanās es vēl vairāk saprotu to, ka neesmu ne vienā, ne otrā pusē.

Protams, uzdevumu augstumos ir jau “Captain America: Winter Soldier” pieredzētais un iecienītais action. Meistarīgi koordinētas un realizētas cīņu ainas, jo īpaši – neskaitāmie hand-to-hand kautiņi, kas pat Džeisonam Bornam liktu nedaudz satrūkties. Un, neskatoties uz augstajām likmēm, intensīvo un brīžiem pat nerimstošo sižeta līniju, šķietami īstajos brīžos allaž tiek iepīts asprātīgs humors, varoņiem pasmejoties gan vienam par otru, gan par pašu komiksfilmu „universu”, kas kārtējo reizi apliecina Marvel spēju atrast pareizo action un humora kombināciju.

Marvel's Captain America: Civil War, Pilsoņu karš Spider-Man/Peter Parker (Tom Holland) Photo Credit: Film Frame © Marvel 2016

Filmas cenšos vērtēt objektīvi, nepaļaujos uz pirmajiem iespaidiem, ļauju tiem nedaudz “nosēsties”. Un “Civil War” gadījumā pirmie iespaidi un pārdomas pāris dienas pēc filmas noskatīšanās ir līdzīgas. Jāsaka, kā ir – filma ir tiešām lieliska ne tikai pēc komiksu ekranizāciju, bet arī “parasto” filmu standartiem. Un tas ir kaut kas, ko līdz šim es neesmu teicis ne par vienu citu komiksfilmu.

Ļoti objektīvais vērtējums – 4,5 balles (no 5)