Netipiskais supervaronis jeb “Ant-Man”

Manā (un droši vien arī jūsu) bērnībā ļoti populāras bija anketu klades. Vienā no aizpildīšanas reizēm māsa mani konsultēja pie mīļākās filmas nerakstīt kaut kādas tur pelnrušķītes vai vella kalpus, bet gan Supermenu. Mana iebilde, ka man tā filma ne tikai nepatīk, bet es to pat redzējusi neesmu, tika noraidīta ar jautājumu, vai es gribot vai negribot izklausīties kruta? Nu jā… Melot par kino gaumi ir mazākais ļaunums. Mana izpratne par komiksiem tolaik aprobežojās ar trīs mazām pīlēm dažādas krāsas keponos. Un mans ceļš līdz supervaroņu komiksiem beidzās, gandrīz īsti nesācies, jo nepiemērotā vecumā nopirku komiksu par Betmenu un Pingvīnu. Tas atstāja vērā ņemamas sekas – ilgu laiku biju pilnīgi izsista no morālā līdzsvara, bet pārtraukt lasīt to arī nespēju. Tiesa, Betmena drūmie stāsti mani vēl arvien nevilina. Un tikai daudzus gadus vēlāk draudzene mani pārliecināja noskatīties Zirnekļcilvēku, ar kuru es atklāju, ka supervaroņi man tomēr piedur. (Lai gan Spaidijs man šobrīd no viņiem visiem patīk vismazāk.) Tad nāca X-cilvēki, Dzelzs vīrs un Kapteinis Amerika. Un Tors, kur es atklāju, ka supervaroņu filmās var būt arī humors. Un kur nu vēl Atriebēji, kas ir ne tikai humorīgi, bet arī stilīgi. Episkās proporcijās.

Ant-Man

Un tagad mums ir supervaronis, kas, manuprāt, varētu patikt pat tiem, kas saka, ka šitādas filmas neskatās (pārējie diez vai ir jāpārliecina). Ja par sižetu. Iepazīstieties – Skots Lengs. Izdarījis principiālu zādzību Robina Huda stilā, bet diemžēl nonācis par to aiz restēm. Iznākot brīvībā, realitāte ir tāda, ka sods nebeidzas ar atsēdēšanu, jo sabiedrība tevi sodīs mūžam. Tu vienmēr būsi cietumnieks ar sasmērētiem papīriem, darbā tevi neviens neņems, alimentu parāds krāsies utt. Apburtais loks, no kura var izlauzties tikai ar brīnuma palīdzību. Vai arī var turpināt zagt. Skota lomā iejūtas komiķis Pols Rads, kas droši vien ne tikai man asociējas galvenokārt ar romantiskajām komēdijām. Mīlīgs ģīmītis, uz ko patīkami skatīties, bet lielo lozi tā arī nebija izvilcis. No viņa portfolio lieliska ir “Our Idiot Brother”, kas ir virs iepriekšminētā žanra līmeņa. “Ant-Man” viņš atzīmējas visnotaļ iespaidīgi. Neizplūdīšu tēlojuma analīzē, bet vai nu viņam bija pusplikņu dublieris vai arī viņš ir seksīgākais 45+ gadnieks, ko manas acis ir skatījušas. Sweet Jesus! Labāk vēlu, nekā nekad, jo aktieris jau vispār labs un tieši tāds, kā šajā filmā vajag. Nopietni.

Iepazīstieties – doktors Henks Pims, kas izgudroja, kā samazināt cilvēku, procesā nepārvēršot viņu par nekam nederīgu želejas pļecku. Un tad viņš saprata, ka galīgi nevēlas, lai viņa izgudrojums tiktu izmantots, lai radītu mazītiņas kaujas mašīnas un pārvērstu visu pasauli par liesmojošu elli. Viņa lomā ir Maikls Daglass, kurš man nekad nav īpaši paticis, bet, mums abiem novecojot, vismaz es esmu kļuvusi pielaidīgāka. Bija labi.

Iepazīstieties – doktora Henka Pima protežē Darens Kross, kas grib radīt tieši tādu mazītiņu kaujas mašīnu, kļūt bagāts, dzīvot zaļi un pārvērst visu pārējo pasauli par liesmojošu elli. Viņa lomā labs raksturlomu aktieris Korijs Stolls, kam perfekti piedien sliktā tēls.

Ant-Man

Tas tad arī veido tradicionālo varoņfilmas pamatu – ir varonis (ne pēc paša vēlēšanās), ir antivaronis (atbilstoši nepievilcīgs), ir femme fatale, ir uzdevums (kā jau parasti – glābt pasauli) un ir superspējas. Vēl palīgos – trīs brāļi ilmāri un daudz paklausīgu skudru. Bet kas ir vislabākais – šī ir brīnišķīgi lieliska komēdija par supervaroņu tematiku, kur ir izpildīti visi žanra kritēriji, bet vienlaikus tie visi ir arī smalki apsmaidīti. Šis nudien bija seanss, kad publika sajūsmā lauza krēslus, jo tik daudz vaļības joku frontē sen nebija bijušas (kopš “Spiega”, tā ka mums jau divi Ziemassvētki bijuši, bet vēl tikai augusts!). Ar vaļībām es šeit nedomāju vulgārismus, bet gan drosmi pajokot par teju katru klišeju un izdarīt to neticami gaumīgi. Šī nav filma, kur bērniem jātaisa ciet ausis. Lielisks operatoru darbs, īpaši ainās, kur notiek skudruvīra pārvēršanās no lielformāta uz mazformātu un otrādi. Un jādomā, ka divas ainas varētu ieiet vēsturē – pirmā pārvēršanās un bēgšana no cunami vannā un fināla cīņa uz rotaļu vilcieniņa fona.

8/10

Austra Pudāne, īpaši Kinoblogeri.lv