Recenzijas

“Nocturnal Animals” (2016)

Pēc ilgiem laikiem (septiņi gadi) ir pienākusi režisora un modes dizainera Toma Forda otrā pilnmetrāžas filma “Nakts dzīvnieki”, kura šogad debitēja Venēcijas kinofestivālā, tajā saņemot "Lielo žūrijas balvu" jeb trešo vietu. Un ar to apbalvojumi tikai sākas, jo šī filma tos ir godam nopelnījusi, tāpat kā jūsu, dārgo skatītāju, uzmanību!

02.12.2016

Nocturnal Animals, Nakts dzīvnieki

Straujiem soļiem tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka uz ekrāniem beidzot parādās (gandrīz) visas tās filmas, kuras jau ir paspējušas saņemt apbalvojumus pasaules (un Latvijas) prestižākajos kinofestivālos. Ir pienākusi kārta arī režisora un modes dizainera Toma Forda otrajai pilnmetrāžas filmai “Nakts dzīvnieki”, kura šogad debitēja Venēcijas kinofestivālā, tajā saņemot “Lielo žūrijas balvu” jeb trešo vietu. Un ar to apbalvojumi tikai sākas, jo šī filma tos ir godam nopelnījusi, tāpat kā jūsu, dārgo skatītāju, uzmanību!

Sjūzena (Eimija Adamsa) ir mākslas galerijas īpašniece, kurai šķietami pieder viss – skaista māja, liela bagātība un atsvešinājusies, bet tomēr ģimene. Tomēr kaut kas Sjūzenai iekšēji neļauj to visu izbaudīt, turklāt pastkastē pienāk sūtījums no bijušā vīra Edvarda (Džeiks Džilenhols). Izrādās, ka tas ir romāna melnraksts, turklāt asiņains un atriebības pilns trilleris. Atklāt kaut nedaudz vairāk no sižeta detaļām būtu slikti, tādēļ pieņemsim, ka par filmā notiekošo ir radies pietiekami labs priekšstats.

Galvenais iemesls, kādēļ izzināt sižetu pirms skatīšanās nav laba doma, ir tāds, ka stāsts šoreiz ir neatņemama filmas sastāvdaļa. Un ne jau stāsts ir neatņemams tādēļ, ka bez tā filma izgāztos, bet gan tādēļ, ka izprast filmā notiekošo kopā ar tās varoņiem gluži vienkārši būs daudz patīkamāk kopumā. Protams, šo var attiecināt gandrīz uz visām filmām, tomēr atbildes uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kādēļ Edvards sarakstīja briesmīgo romānu vai kas tad īsti notika Sjūzenas un Edvarda pagātnē, filmas nobeigumā sniedz daudz lielāku gandarījumu, ja par tiem iepriekš nekas daudz nav zināms. Jo īpaši filmas reklāmas rullītis. Ja izlaidāt – tad jums paveicās.

Nocturnal Animals, Nakts dzīvnieki

Vēl viena lieta, ko ir vērts īpaši izcelt, ir filmas neierastais stāstniecības stils. Paralēli Sjūzenas tagadnē un pagātnē piedzīvotajam tiek attēloti arī Edvarda grāmatas notikumi. Un grāmatas notikumi tiek attēloti tā, it kā tajā notiekošais būtu (filmas) realitāte. Proti, vienas būtiskas nianses dēļ (kuru nevar atklāt, nesabojājot filmas skatīšanos) ir grūti nošķirt filmas realitāti un Edvarda iztēles plūsmu. Šāda īpatnība, protams, nav tāpat vien, jo rezultātā tiek iegūta savāda un nedaudz neomulīga atmosfēra, tādējādi padarot šo par ļoti efektīvu trilleri. Efektivitātes ziņā nevar neizcelt arī filmas tematiku (konkrēti – attiecību drāmas un atriebības trillera sajaukumu), kuru bez iepriekš un tālāk minēto īpašību sajaukuma būtu grūtāk nosaukt par veiksmīgu.

Tā kā filmas režisors ir arīdzan modes dizainers, neizpaliek ļoti kvalitatīvs vizuālais izskats. Tas filmai dod papildu punktus un sniedz zināmu cerību, ka, ja tiks arī turpmāk izkopts, Forda stils padarīs viņu viegli atšķiramu lielāko un pazīstamāko Holivudas režisoru vidū. Gluži kā ar filmas galvenajiem aktieriem, kuri vai nu jau ir labi pazīstami, vai pēc šī gada noteikti būs. Eimija Adamsa šogad jau trešo reizi (nu, labi, otro reizi, jo “Batman v Superman” īsti neskaitās) pierāda, kādēļ ir pelnījusi mūsu uzmanību. Džeiks Džilenhols ir jau labi pazīstams, un par viņa talantu nav šaubu, kā nekā – aktierim šī ir 35. filma karjerā. Bet Maikls Šenons (filmā attēlo vietējo šerifu), kā jau vienmēr nospēlē nedaudz amizantu, toties atmiņā paliekošu lomu. Patīkams pārsteigums arī tiem, kas atceras Dir… ē, “Kick-Ass”, jo Āronam Teiloram-Džonsonam šeit izdodas pierādīt, ka viņš ir cienīgs atrasties iepriekš nosaukto aktieru sastāvā.

Nocturnal Animals, Nakts dzīvnieki

Par filmas problēmām gan nav daudz ko spriest, jo to gluži vienkārši ir ļoti maz. Būtiskākais trūkums ir līdz galam neizdevušies skati, kuru mērķis, visticamāk, ir bijis padarīt filmu dramatiskāku. Piemēram, aina, kurā uz gleznas ir redzams liels uzraksts “Atriebība”, kas iekrīt acīs, tomēr jūtamas emocijas neizraisa. Par spīti visiem centieniem tos ignorēt šādi sīkumi tik un tā iespiežas atmiņā, un, pat ja tie nedz papildina, nedz pavājina filmu, paliek sajūta, ka kaut ko tomēr vajadzēja vai nu uzlabot, vai izgriezt laukā pavisam.

Kopumā, lai gan “Nakts dzīvnieki” nav ideāla filma, vizuāli un idejiski šis ir viens no pēdējo gadu visoriģinālākajiem un iespaidīgākajiem darbiem. Un, neskatoties uz to, ka Tomam Fordam ir vēl tāls ceļš ejams līdz kulta režisora statusam, jāatzīst, ka reti kuram māksliniekam izdodas radīt kaut ko lielisku tik agri savā karjerā. Tikmēr atliek vien novērtēt viņa brīnišķīgo mākslas darbu un klusībā cerēt, kā nākamo reizi Fordu režisora krēslā redzēsim krietni vien ātrāk par septiņiem gadiem (atsauce uz “A Single Man”, kas iznāca 2009. gadā). 9.5/10

“Nocturnal Animals” kinoteātros jau no 2. decembra!