“Now You See Me 2” (2016)

Ir filmas, kas spēj būt reizē gan sarežģītas, gan inteliģentas, lai tev nebūtu sevi jāpiespiež iedziļināties stāsta atrisinājumā, bet tu pats justos ieinteresēts to saprast. Un tad ir tādas filmas kā “Now You See Me”, kuras ļoti cenšas izspēlēt Nolana/Finčera kārti, bet tā vietā, lai radītu intrigu par to, kā beigās viss savā starpā ir saistīts un ka atrisinājums patiesībā bija tev priekšā visu šo laiku, mūs piespiež atrast loģiku pasaulē, kurā banku var aplaupīt, noliekot seifam priekšā spoguli, radot ilūziju, ka telpa ir tukša. Jo, pirmkārt, – tā spoguļi acīmredzot darbojas. Un, otrkārt, – FIB aģenti ir tieši tik tizli, ka to nesaprot. Protams, nav nepieciešams arī uzlikt šai filmai kaut kādu “Inception” līmeni un tad dusmoties, jo tas nebija nekas pietiekami mistisks, kur visiem tēliem aiz piedurknes ir kāds viltīgs plāns, kuram ir pavisam nopietns cēlonis. Filma ir tikai un vienīgi šīs vasaras guilty pleasure ar labiem aktieriem, garlaicīgiem dialogiem un galveno ļaundari, kurš ir pietiekami absurds, lai nolaupītu pasaulslavenus iluzionistus savam nekrietnajam plānam, cerot, ka tie neaptīs viņu pašu ap pirkstu.

Nedaudz atgriežoties pagātnē, “Now You See Me 2” ir “ilgi gaidītais” turpinājums “Now You See Me” (2013), kuru diemžēl nesauc “Now You Don’t” laikam jau vien tikai tā iemesla dēļ, ka visi to no viņiem gaidīja. Ja neesi redzējis pirmo daļu, tad šī recenzija tev, iespējams, ne tikai sabojās to, bet arī vēlmi vispār iesaistīties šajā franšīzē. Tāds gan nav mans mērķis. Filmas tagline “The more you look, the less you see” ir vairāk nekā atbilstošs, jo tā patiešām ir izklaidējoša tikai tad, ja par tās saturu pēc tam tā ļoti nedomā.

Filmā atgriežas aptuveni 90% no iepriekšējā daļā redzētā sastāva + Vudija Harelsona neglītais dvīņubrālis un Daniels Redklifs – ja Harijs Poters būtu Remzijs Boltons. Uz skatuves atgriežamies sagaidām arī četrus jātniekus, no kuriem trīs nodarbojas ar dažādiem tipiskiem “izvēlies kārti”, “skat, kā es pazūdu un parādos citur” un “skat, kā es norauju balodim galvu un tad pielipinu to atpakaļ” trikiem un viens hipnotizē cilvēkus pa labi, pa kreisi un, kā par brīnumu, vēl nav ticis uzaicināts pievienoties X-cilvēkiem. Šoreiz viņiem pievienojas arī Marks Rafalo, kurš, kā jau noskaidrojām iepriekšējā daļā, kļuva par aģentu un izlauzās pa karjeras kāpnēm tikai tāpēc, lai pēc 30 gadiem uztaisītu masveida atriebšanās misiju, kuras dēļ viņš mierīgi pats varēja nonākt aiz restēm, ja vien šī nebūtu filma, kur galveno lomu spēlē mistiska “Illuminati” organizācija, kas zog no bagātajiem un atdod nabagajiem.

Krāpšanas Ilūzija 2, Now You See Me 2

Viss, kas filmā notika, bija vizuāli ekstravagants, nepanesami krāsains un pārspīlēts. Katra aina bija individuāli ļoti “skaļa”, un bija ļoti grūti atgūties no vienas ainas, lai to paspētu salikt kopā ar nākamo, tad vēl pie viena atcerēties, kas notika iepriekšējā daļā, atcerēties visus tēlus un to, kas ar viņiem tur notika, un tad vēl iedziļināties krāpšanas loģikā, kas ir knapi balstīta uz krāpšanu vai iluzionismu. Bija viena epizode, kur apsardze četrus jātniekus pārmeklēja no galvas līdz kājām un viņi kādas astoņas minūtes pārmeta pāri telpai viens otram kārti un slēpa to dažādās ķermeņa vietās, līdz es sāku just, kā man fiziski sāp smadzenes no tā, cik nepanesami ilga tas notika. Es patiešām centos, lai man patiktu, jo doma bija laba un viss, kas tur notika, bija interesanti un visādā ziņā – vizuāli šarmanti. Tomēr, ja iepriekš kaut daļu no spriedzes atsedza pakaļdzīšanās, acīm tīkamas kautiņu ainas un ātri braucošas mašīnas ar smuko francūzieti pie stūres, tad šeit viena lieta notiek pa virsu citai lietai, tad tām lietām pa virsu vēl citas lietas līdz brīdim, kad nekam vairs nav jēgas un pēkšņi visi stāv Temzas upes vidū, un līdzīgi kā “Skubijā Dū” novelk masku sliktajam varonim, visai Londonai pastāstot, kā viņš aiz muguras paslepus taisīja visādas mahinācijas. Un ja nebūtu to draņķa bērnu…

Filma savu ticamības momentu lielā mērā arī zaudēja ar to, ka mēģināja to pataisīt par “gadsimta turpinājumu” ar tiem pašiem tēliem, kuri savu seju atklāja jau iepriekšējā daļā. Tikai atšķirība ir tāda, ka iepriekš viss vēl bija svaigs, un tādēļ arī patiesības mirklis bija daudz dramatiskāks. Tagad viņiem pievienojas tikai tēli, kurus tu jau pazīsti, un jau sākumā tu jūti, ka tie beigās izdarīs kaut ko stulbu. Jaunpienācēji neradīja nekādu iespaidu par savu ietekmi, un baigi daudz izvēles starp to, kurš šoreiz būs tas, kurš stāvēja aiz visa un smīnēja, jo visu jau sen bija izplānojis, nepaliek. Protams, arī šoreiz tāds bija. Vai tu zināsi, kurš tas ir jau pašā sākumā? Visticamāk.

Patiesībā pilnīgi visi tēli filmā bija samesti vienā katlā tikai tāpēc, ka kādam par kaut ko centās atriebties. Kāds kādu pametis novārtā, izmetis no biznesa plāniem, nozadzis naudu, neatmaksājis apdrošināšanu, kādam nomira tēvs pirms 30 gadiem, jo pats sevi ieslēdza seifā, no kura netika ārā. Visiem ir kaut kādas bērnības traumas, kuras ir novedušas visus līdz brīdim, kad tās atrisināt var tikai ar burvju triku palīdzību. Laikam mums visiem reiz dzīvē pienāk tāds brīdis? No pozitīvās puses – Marks Rafalo šoreiz ne tikai apbūra ar savu mūžam skumjo acu skatienu, bet nedaudz atklāja arī savu maģisko pusi, arī praktiski pierādot, ka viņa tēvs patiešām reiz bija burvju mākslinieks un arī viņš pieprot 52 dažādus trikus ar rokudzelžiem. Es gan cerēju no viņa šajā lauciņā sagaidīt daudz vairāk, bet viņa loma vairāk bija veltīta atriebībai un vēlmei ik pēc 5 minūtēm kādam atgādināt, ka viņa tēvs gāja bojā pirms 30 gadiem, viņa mātei netika samaksāta apdrošināšana un, ak jā, viņa tēvs gāja bojā pirms 30 gadiem, vai es jau teicu?

Krāpšanas Ilūzija 2, Now You See Me 2

Labajiem varoņiem, protams, plāns ir izgudrots no sākuma līdz beigām, lai arī filma bērnišķīgi centās pierādīt, ka viss ir slikti, lai beigās būtu lielāks wow.  Es gan savu wow faktoru zaudēju katru reizi, kad viņi izdarīja kaut ko fantastiski izmanīgi viltīgu un pēc tam 20 minūtes skaidroja, kā tad nu viņiem izdevās būt tik slideniem. Parasti burvju mākslinieki gan nenoslēdz savu izrādi, skaidrojot, kā viņi izdarīja to, ko izdarīja. Ja ir jautājums, uz kuru es gribu uzzināt atbildi, tad tas ir – kā Devids Bleins var nokost dolāram gabalu, apēst to un tad atvemt, un pielipināt to atpakaļ tā, it kā nekas nebūtu noticis. Bet tas, kas notika šajā filmā īsti neprasīja paskaidrojumu, jo pašsaprotami nereāli plāni parasti neprasa detalizētu atskaiti par to, kā tas ir iespējams, ja vien tā nav zinātniskā fantastika. Bet, kā jau teicu sākumā, nevajag filmai uzstādīt latiņu par augstu. Ja redzam, ka filma ir par burvju trikiem, tā automātiski nebūs ne “The Prestige“, ne “The Illusionist“. Filma drīzāk bija draiska, piemīlīga un neticama – vārda tiešākajā nozīmē.

Bet tas nenozīmē, ka trešās daļas nebūs. Kā mēs to sauksim? “Now You See Me Three”? “Now You See Me One More Time”? “Now You See Me Forever After”?