“Ouija: Origin of Evil”

Halovīni jau beigušies, bet kāpēc gan neturpināt izbaudīt šausmu filmas? Šoreiz ķeros klāt jaunajai šausmenei “Ouija: Origin of Evil”, kas ir prīkvels filmai “Ouija” (2014). Es biju pārsteigts, ka “Ouija: Origin of Evil” bija daudzreiz baudāmāka un labāk izpildīta šausmu filma par pirmo daļu. Iesaistot Maiku Flaniganu, kurš ir veidojis tādas filmas kā “Hush”, “Before I Wake” un “Oculus”, ir izveidota šausmu filma, kura patiesi liks justies neomulīgi.

1965. gada Losandželosa. Par atraitni kļuvusī māte (Elizabete Rīzere) ar savām divām meitām, Linnu (Annalīze Baso) un Dorisu (Lulu Vilsone), atklāj jaunu veidu, kā varētu apkrāpt cilvēkus savos seansos, kā rezultātā netīši savās mājās ielaiž īstu ļaunumu. Kad nežēlīgs gars pārņem jaunāko meitu, ģimene pārvar savas bailes, lai izglābtu viņu un aizdzītu garu uz “otru pusi”.

Ouija: Origin of Evil

Atceroties, cik slikta bija filma “Ouija”, es neliku lielas cerības uz šo filmu, bet kļūdījos. “Ouija: Origin of Evil” nav perfekta šausmu filma, bet tā spēs apmierināt daudzus šī žanra fanus, ieskaitot mani. “Origin of Evil” ir izcila ar to, ka gandrīz vispār neizmanto “jump scares”, tā vietā talkā ņemot atmosfēru un tēlus, lai iedzītu skatītājos bailes. “Jump scares” brīži mūsdienās jau kļūst pārāk garlaicīgi un viegli paredzami, tāpēc ir lieliski redzēt šausmu filmas, kur režisors cenšas skatītājus nobiedēt ar biedējošu vidi un šaušalīgiem tēliem.

Es biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka “Origin of Evil” bija filmēta digitāli. Lai filma izskatītos tā, it kā tā būtu taisīta 60. gados un filmēta ar tradicionālo filmas kameru, režisors Flanigans pielika klāt interesantus efektus, piemēram, ik pēc 20 minūtēm uz ekrāna parādās “melns punkts”, kas ir raksturīgs filmas ruļļa maiņai, un filma pašā sākumā izmantoja 1963.-1990. gada “Universal Pictures” uzrakstu/logo. Filma labi spēja sniegt sajūtu, ka mēs skatāmies 60. gadu filmu.

Savam vecumam Lulu Vilsonei (“Her Composition”, “Deliver Us From Evil”), kura filmā spēlē Dorisu Zanderi, piemīt patiess aktrises talants. Viņas aktierspēle mums sagādā tādu tēlu, kas katru reizi, būdams uz ekrāna, liek nodrebēt. Viņa ir vienīgā, kura šajā filmā izcēlās ar savu sniegumu. Elizabetes Rīzeres (“The Twilight Saga”, “Young Adult”) sniegums filmā nav tas labākais, katrā kadrā aktrisei parādot vienu un to pašu sejas izteiksmi un nespējot izrādīt nekādas emocijas. Annalīze Baso (“Oculus”, “Captain Fantastic”) bija nedaudz labāka, bet tomēr viņas veikums nav tik labs, salīdzinot ar to, ko mēs no viņas esam iepriekš redzējuši, piemēram, filmā “Captain Fantastic”.

Ouija: Origin of Evil

Stāsts šajā filmā ir daudzreiz labāks par to, ko redzējām pirmajā daļā. To visu mēs, protams, jau esam iepriekš redzējuši citās šausmu filmās (gari, apsēsta meitene utt.), bet stāstījums par to, kā viss aizsākās ar galda spēli “Ouija”, tomēr spēja mani ieinteresēt. Liels mīnuss filmai ir tās nobeigums. Joprojām, kā visās citās šausmu filmās, beigas tika pārspīlētas. Viss tika pagriezts uz 110%, lai izveidotu episkākas beigas, un tas lika filmai izskatīties lētai un liedza tai atšķirties no citām šausmu filmām.

“Ouija: Origin of Evil” ir baudāma šausmu filma un liels solis uz priekšu šai, var jau teikt, franšīzei. Filma spēja savienot visus notikumus, kas ir saistīti ar pirmo filmu, un, pateicoties lieliskajam Lulu Vilsones sniegumam, filma sagādā labus šausminošus mirkļus, kas liks nerviem paraustīties. Tā kā filma tika izveidota par $9 miljoniem un spēja nopelnīt $64.5 miljonus kopš brīža, kad nonāca kinoteātros, var jau droši teikt, ka nākotnē mūs gaida vēl viena “Ouija” filma.  

Vērtējums: B-