Recenzijas

Vai Romeo ar Džuljetu glābs Latviju? (“Romeo n’ Джульетта”)

Mēs visi vairāk vai mazāk esam pazīstami ar Šekspīra sarakstīto traģēdiju par Romeo un Džuljetu. Mūsu zemē šis stāsts filmā tiek apspēlēts ar krievu – latviešu attiecībām, konfliktiem, par pretstatiem, naidu starp abām tautām, jo filmā Romeo ir krievu tautības puisis, bet Džuljeta latviešu meitene.

03.11.2015

Romeo n' Džuljeta

Mēs visi vairāk vai mazāk esam pazīstami ar Šekspīra sarakstīto traģēdiju par Romeo un Džuljetu. Nu, vismaz lielos vilcienos zinām stāstu par kaislīgajiem mīlniekiem, viņu naidīgajām ģimenēm un, kā šis nelaimīgais mīlasstāsts beidzas, kā ar viņu nāvi beidzas naids starp abu ģimenēm un tā tālāk. Mūsu zemē šis stāsts filmā “Romeo n’ Джульетта”, kura veidota pēc lugas motīviem, šoreiz tiek apspēlēts ar krievu – latviešu attiecībām, konfliktiem, par pretstatiem, naidu starp abām tautām, jo filmā Romeo ir krievu tautības puisis, bet Džuljeta latviešu meitene.

Es teiktu, ka ideja nemaz nav tik slikta, bet, manuprāt, ideja (drīzāk izpildījums) īsti nestrādāja, jo ikdienā es nejūtu tik ļoti šo pretstatu starp tautām, sāncensību, ka mēs dzīvotu katrs savā nometnē un ar naida pilniem skatieniem viens uz otru vērtos, kā tas lielākoties bija redzams filmā. Brīžiem tas atgādināja nelielu politisko izrādi. Varu piekrist pāris filmas izteiktajām atziņām par latvieši-krievi tēmu, bet es uzskatu, ka šis naids un neiecietība nevirmo gaisā, mums visapkārt, kā tikai pašā cilvēkā.

rdz_7

Es vēlējos, lai šī tēma filmā tiktu nedaudz vairāk un interesantāk apspēlēta, varbūt iesaistot vairāk ģimenes, ģimeņu vēsturi, kur, iespējams, varētu atrast daudz sāpīgu atmiņu, pāridarījumu, aizvainojumu no vienas vai otras puses, kā tikai to, ka abu mīlnieku draugi ik uz soļa skandē kārtējo – urla, okupanti, gansi, kaujās, sit viens otru nost ik pēc 10 minūtēm. Kaut kā šķidri un neizteiksmīgi.

Negribu noniecināt šo filmu, jo uzskatu, ka tā ir līmenī. Atzīšos, ka uz beigām nedaudz sāku garlaikoties un gaidīju brīdi, kad varēšu celties augšā no kinoteātra krēsla, bet pēc tam es padomāju – ar ko šis latviešu veidotais mīlasstāsts pēc Šekspīra slavenās lugas motīviem ir sliktāks par kārtējo, salkano Nikolasa Sparksa ekranizējumu? Protams, šeit filma varbūt neizskatās tik eleganti, tehniskās iespējas nav tik augstā līmenī budžeta dēļ, personāži nav perfekta izskata, bet es labāk skatos šādu latviešu veidotu filmu kā manis minētos Sparksa ekranizējumus.

Man jau sen vairs nav 18 gadi kā filmas varoņiem, tāpēc man nedaudz grūti ir spriest, vai tiešām šādi runā mūsdienu jaunatne (es nedomāju lamuvārdus), jo dialogi, kā arī izpildījums mani īsti nepārliecināja, lai gan scenārija autors esot veicis jauniešu izpēti mikrorajonos, klausoties viņu sarunās. Turklāt pāris jauniešu izdarības filmā man lika pie sevis iesaukties – nopietni, neviens tā nedarītu, beidz. Bet nu, laikam man jāpieņem, ka vispirms tā ir tikai filma. Lai jau būtu, negribu uz to vērst lielāko uzmanību.

Abi mīlnieki ir izskatīgi jaunieši un ir visnotaļ ciešami šajā mīlasstāstā, lai gan pāris ainās man nācās nedaudz pasmieties par viņiem. Neba viņi pie tā bija vainīgi – viņi runā to, ko viņiem liek. Es saprotu, ka filmas veidotāji vēlējās saglabāt Šekspīra darba elpu, bet brīžiem izklausījās komiski.

Kādēļ tāds virsraksts?

Lugas prologā (modernajā versijā), kura izlasāma ir arī filmas nobeigumā, runa ir par to, ka abu mīlnieku pašnāvība izbeidz naidu starp abām ģimenēm. Es, protams, šaubos, ka režisora Māra Martinsona ideja ir bijusi tieši tāda, bet sanāk, ka mums nepieciešams arvien vairāk “salaist” ar “pretējās nometnes” cilvēku, uztaisīt pašnāvību un Latvijā sāksies skaisti, saticīgi, mīlestības pilni laiki. Es, protams, ironizēju, bet varbūt tieši ar to mums ir jāsāk? Jau atkal ironizēju. Nelaimes gadījumi, katastrofas, pārdzīvojumi mūs vieno un neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskajiem uzskatiem, seksuālās orientācijas un politiskās pārliecības mēs spējam būt kopā un viens otram palīdzēt, jo mēs esam cilvēki. Mēs protam mīlēt. Ir jāmīl un to šī filma cenšas parādīt.

Paldies par filmu. Gaidīšu nākamo latviešu veidoto darbu.

Prologa citāts:

“In the beautiful city of Verona where our story takes place, a long-standing hatred between two families erupts into new violence, and citizens stain their hands with the blood of their fellow citizens. Two unlucky children of these enemy families become lovers and commit suicide. Their unfortunate deaths put an end to their parents’ feud.”

-William Shakespeare

Filmas vērtējums: 2.5/5

Reinis Važa, īpaši Kinoblogeri.lv