“Septiņas minūtes pēc pusnakts”

Huana Antonio Bajonas (“The Orphanage”, “The Impossible”) filma “Septiņas minūtes pēc pusnakts”, balstīta uz Patrika Nesa slavenā romāna, ir izcila ekranizācija, pilnībā atspoguļojot grāmatā rakstīto. Tāpat kā grāmata, filma trāpa uz visām emocionālajām notīm. Skatītājus sagaida vizuāli skaista filma, kas ar savu stāstu spēs aizkustināt jebkura cilvēka sirdi. “Septiņas minūtes pēc pusnakts” ir patiess mākslas darbs.

Pēdējo reizi, kad redzējām Bajonu režisora darbā, viņš mums piedāvāja emocionālo filmu “Neiespējamais” (“The Impossible”). Viņa filmogrāfija liecina, ka režisors zina, kā izveidot emocionālu filmu, īpaši izceļot filmas tēlu jūtīgo stāvokli, liekot aktieriem parādīt savas izcilās prasmes. Ar kluso atmosfēru, neizmantojot mūzikas palīdzību, viņš rada ainas, kas paļaujas tikai uz aktierspēli, liekot skatītājiem saprast, cik jūtīgā stāvoklī tēli atrodas. Bajonam lieliski izdevās tieši pārnest grāmatas lapaspuses uz lielā ekrāna. Džima Kaja ilustrācijas, kuras papildina grāmatu, ir ļoti skaisti atveidotas arī filmā. Jo īpašs prieks bija spilgtajām, skaistajām animētajām epizodēm, kuras bija patīkami skatīties. Liels pārsteigums bija par to, cik ļoti režisors palika uzticīgs grāmatai, – tieši šādā veidā ir jātaisa ekranizācija. Es jums garantēju, ka, pat ja būsiet izlasījuši grāmatu, viss, kas notiek filmā, jūs aizraus un spēs emocionāli ietekmēt tāpat kā grāmata.

A Monster Calls

Režisors ir paveicis lielisku darbu, izvēloties pareizos aktierus šai filmai. Sākot ar Sigurniju Vīveri, Liamu Nīsonu, Tobiju Kebelu, Luisu Makdugalu, Felisitiju Džonsu, visi aktieri šajā filmā ir nevainojami. Katra aktiera sniegums deva tēliem nepieciešamo dvēseliskumu. Bez Liama Nīsona zemās balss, ieskaņojot briesmoni, tēls nebūtu izdevies tik efektīgs. Bez Džonsas, Makdugala, Vīveres un Kebela tēlojuma mēs neizjustu to, cik emocionāli sagrauti ir šie tēli. Bez visiem šiem aktieriem filma būtu bijusi krietni citāda.

“Septiņās minūtēs pēc pusnakts” slēpjas daudz simbolisma. Uztverot filmu tieši, galveno domu diez vai izdosies saprast. Stāsts ļoti izceļ galvenā tēla emocionālo stāvokli, to, kā viņš nevis tiek pāri savām grūtībām, bet gan izvairās no tām, cerot uz to labāko. Filma nav par “briesmoni”, kurš tikai stāsta pasakas, bet gan par zemapziņas spēju izveidot gandrīz vai sava veida iedomu draugu, kas palīdzētu. Šajā filmā galvenajam tēlam jātiek galā ar to, ka viņa māte ir slima un drīz būs no viņas jāatvadās. Es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam vienas no lielākajām bailēm ir mātes zaudēšana. Šis stāsts patiešām spēs aizkustināt pat cietāko sirdi.

“Septiņas minūtes pēc pusnakts” ir viena no tām filmām, kas ir obligāti jāredz un kas spēs aizkustināt jebkuru. Paņemiet kabatlakatiņus un izbaudiet emocionālo braucienu pa Huana Antonio Bajonas vizuāli skaisto pasauli.

Vērtējums: A