“Snowden” (2016)

Kopš pasauli pāršalca vēsts par Edvardu Snoudenu un viņa atklājumiem, īsti nekas nav bijis tā, kā iepriekš. Slepena informācija par dažādām operācijām un neskaitāmi dokumenti vienas varonīgas rīcības rezultātā kļuva pieejami visiem. Cilvēki bija šokā, valdība – izmisumā. Tas bija nopietns notikums ne tikai Amerikas vēsturē, bet gan arī visā plašajā pasaulē. Nenoliedzami tas kalpo arī kā lielisks pamats pilnmetrāžas filmai.

Protams, tikko kā šis stāsts parādījās ziņu virsrakstos, bija viens režisors, kurš tūdaļ pat steidzās iepirkt tiesības uz to – Olivers Stouns. Kurš gan cits, ja tā padomā? Šis režisors ir izmēģinājis veiksmi dažādos žanros, tomēr paši spilgtākie darbi noteikti ir viņa biogrāfiskās drāmas. Tādas filmas kā “Platoon”, “JFK”, “Nixon” daudzu gadu laikā nav novecojušas un joprojām šķiet tikpat inovatīvas un svaigas, cik tās bija tālajos deviņdesmitajos. Viņa darbi ir daudzslāņaini, ar spēcīgu pamatu un saturu, kas liek paskatīties uz lietām citādi. Diemžēl pēdējo gadu laikā daudzi no šiem pozitīvajiem elementiem no varenā režisora filmām ir pazuduši. Skatoties viņa jaunākos darbus, bieži nomāc sajūta, ka tas ir kvalitatīvi uzņemts kino, kas atstāj skatītāju bez jebkādas pēcgaršas.

Vai ar “Snoudenu” ir tas pats gadījumus? Daļēji. Kaut gan filma ir vairāk nekā divas stundas gara, tā var lepoties ar ļoti ātru tempu un kvalitatīvu režiju. Ņemot vērā, ka filmas radošajā komandā lielākoties pārstāvēti 60-70 gadus veci cilvēki, ir apbrīnojami skatīties, cik reālistiska ir viņu vīzija par mūsdienu pasauli un apkārt notiekošo. Nevienā brīdī nav sajūtas, ka filmu par nozīmīgu 21. gadsimta personību būtu taisījuši konservatīvi opji un omes, kas nespēj pielāgoties jaunajiem laikiem.

“Snoudens” sniedz sakarīgu ieskatu galvenā varoņa saceltā trača epicentrā. Tas ir stāsts, kuram ir konkrēts sākums, vidus un beigas. Sarežģītas lietas pasniegtas gana vienkārši – var saprast situāciju, kā arī varoņa motivāciju. Tomēr paliek svarīgs jautājums – pēc plašas reportāžas medijos, daudzām grāmatām un dokumentālā kino vai ar šo darbu skatītājiem tiek pateikts kas jauns?

Sanāk diezgan skumīgi, jo šis ir stāsts par Snoudenu cilvēkiem, kas par notikušo lasījuši tikai ziņu virsrakstus. Ir pagājuši trīs gadi kopš tā, tomēr liekas, ka tas ir daudz par maz, lai taisītu biogrāfisku drāmu. Lai savāktu apjomīgu informāciju un uztaisītu kodolīgu filmu par to, vajag laiku. Izskatās, ka šoreiz tā ir bijis par maz.

Džozefs Gordons-Levits izcili atveido Snoudenu un noteikti ir pelnījis atzinību par savu darbu. Olivers Stouns pārsteidz daudzās ziņās, un tehniski ir maz lietu, kam piesieties. Pats stāsts gan ir kā maza kripatiņa no visa notikušā. Tas ir lielā mērā virspusējs ieskats, kas neliksies interesants cilvēkiem, kas sekoja līdzi šiem notikumiem un to tālākajai attīstībai. Pēc seansa patīkama šoka vietā drīzāk būs jāsecina: “Vai viņi varēja pastāstīt kaut ko, ko es vēl nezinu?”

Labā lieta ir tā, ka filma vismaz raisa interesi par Snoudenu un viņa veikumiem. Rodas priekšstats par to, kas šis cilvēks ir un kā viņa rīcība mainīja pasauli. Tomēr tas noteikti nav izglītojošs materiāls, drīzāk – biogrāfiska drāma, piezemēta līdz Holivudas grāvēju standartiem. Ir gana izklaidējoši, un lielas vilšanās nebūs, tomēr, ja gribas ko patiešām nopietnu, labāk šo filmu izlaidiet. “Snoudens” – jau uz ekrāniem.

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv