Spēks IR atmodies. “The Force Awakens” (2015)

Džordža Lūkasa radītās kosmosa sāgas/operas ilgi gaidītā septītā daļa beidzot ir klāt, vienlaikus atgriežot cerību un atgādinot par tām lietām, kuru dēļ “Zvaigžņu kari” ir kļuvuši par būtisku pasaules popkultūras daļu. Vēl joprojām nespēju pilnībā apkopot savas domas par to, cik ļoti mani šī filma uzrunāja, jo tā vien liekas, ka ar katru dienu simpātijas pret Dž.Dž.Abramsa režisēto “Force Awakens” kļūst arvien lielākas.

Sākšu ar to, ka, līdzīgi kā daudziem citiem, filma man patika, lai gan pirms došanās uz kinoteātri ieturēju nelielu distanci, kam pie vainas droši vien bija Lūkasa datorgrafiku pārsālīto “prīkvelu” radītā zemā latiņa. Jā, kritiķu atsauksmes par “Force Awakens” vienbalsīgi bija pozitīvas, taču nevēlējos tām ticēt līdz pats nebūšu redzējis savam acīm. Atlika paiet pirmajām minūtēm, kad ticība bija atgriezusies un nepazuda visas filmas garumā.

Sākotnēji lielākās šaubas radīja mans iekšējais “fanboy”, kurš visticamāk piemiegs acis uz trūkumiem un koncentrēsies tikai uz labo. Ar prieku varu atzīt, ka tā nenotika. “Force Awakens” spieda pa visām pareizajām galaktikas pogām un lika man apbrīnot Abramsa komandas paveikto. Filma ir ne tikai lielisks “fan service” oriģinālās triloģijas cienītājiem (pieļauju, ka retie “prīkvelu” daļas cienītāji būs vīlušies), bet arī daudzsološs un cerīgs atspēriena punkts jaunu un aizraujošu stāstu turpinājumiem. Filmas veidotāju uzdevums bija patiešām nepateicīgs, jo darba kārtībā bijuši 30 tukšuma gadi “Zvaigžņu karu” visumā, kas jāaizpilda ar sakarīgiem un skatītājiem saistošiem stāstiem. Lielais darba apjoms, iespējams, arī ir viens no iemesliem, kāpēc Abramsam neizdevās atstāt paliekošas tieši savas režijas pēdas (ja neskaitām vienu “lense flare”), bet tas gan, manuprāt, nebūt nav mīnuss, jo “Force Awakens” mūs ar lielu entuziasmu un mīlestību atkal atgriež tālu tālajā galaktikā. 

ep7_ia_26115_4e7ff590

Nebūšu oriģināls atzīstot, ka „Zvaigžņu karu” septītā daļa būtībā ir sērijas pirmās filmas – “A New Hope” (1977) – reinkarnācija ar vairākām atsaucēm uz “The Empire Strikes Back” (1980) un “Return Of The Jedi” (1983). Un kas gan tur slikts? Nekas, jo mums atkal ir varoņi, kuriem varam just līdzi. Arī šoreiz, līdzīgi kā 1977. gada filmā, stāsts nav pārlieku sarežģīts, atgriezies ir kosmosa humors (kur tas bija palicis epizodēs I, II un III?), vienreizējais Džona Viljamsa skaņu celiņš joprojām rada zosādu, bet atgriešanās pie patīkamiem un praktiskiem specefektiem ļauj uz visiem kosmosa pasaules radījumiem raudzīties ar lielāku interesi un ticamību. Bez CGI, protams, neiztikt, taču tā vien šķita, ka tas tika izmantots tikai patiesi nepieciešamās ainās. Nav arī aizmirsts par “vecajiem bukiem” Princesi (tagad ģenerāli) Leiu, Hanu Solu, Čubaku, R2D2 un C3PO, kuru saspēle ar jaunajiem varoņiem Reju, Finu, Po un BB-8 ir pārsteidzoši dabiska. Ak, jā, arī Lūks piedalās šajā filmā.

Viena no oriģinālās triloģijas būtiskākajām iezīmēm bija konkrēta labo un ļauno spēku iezīmēšana un atainošana, kas “prīkvelos” diemžēl tika aizēnota ar par daudz liekām politiskajām spēlītēm un sazvērestības teorijām. Par laimi “Force Awakens” neiekāpj šajā bedrē un tā vietā nevilcinoties iepazīstina mūs ar „jauniem ļaunajiem” – Kailo Renu, ģenerāli Haksu, virspavēlnieku Snoku un kapteini Fasmu. Neaizmirsīsim arī par jaunās impērijas jeb “First Order” kājniekiem, kuri šoreiz pārmaiņas pēc šur tur arī trāpa mērķī. Par Kailo Renu – izskats un pat balss, gribot negribot, liek vilkt paralēles ar Dartu Veideru, taču filmas veidotāji neaprobežojās ar vienkāršu ikoniskā ļaundara kopiju, tā vietā radot iekšēji sašķeltu, pat saistošu varoni, kurš savu dzīves mērķi vēl tikai meklē. Tikmēr ģenerāļa Haksa tēls mūs atgriež vecajā labajā nacistu režīmā, kas bija tik būtiska sastāvdaļa “Zvaigžņu karu” pirmajās daļās, savukārt Fasmai atvēlēta Bobas Feta loma – “badass” izskats un personība, bet diemžēl pārāk mazs ekrānlaiks.

driver

Nav daudz tādu filmu, kuras es labprāt vēlētos redzēt vēlreiz tik neilgu laiku pēc pirmās noskatīšanās reizes, taču “Force Awakens” laikam būs izņēmums. Jautājumu gan šobrīd ir vairāk nekā atbilžu, tomēr tas, ka “Zvaigžņu kari” ir atgriezušies uz pareizajām sliedēm, ir skaidrs.

Vērtējums: 4/5