“Spotlight” (2015)

Gada laikā iznāk lērums ar oriģinālām filmām, kuru lielākie trumpji ir laba režija, scenārijs un aktierdarbi. Spēcīgs autorkino, kurā bez aplinkiem tiek runāts par sāpīgām tēmām, kas šokē skatītājus visā pasaulē. Šīs filmas dod cilvēkiem cerību, ka kinoindustrijā nenotiek tikai vecu formulu atgremošana, bet arī oriģināla satura ražošana. Parasti no šīm daudzajām filmām kādas astoņas tiek aplīmētas ar birku “nominēta Oskaram”, kas garantē lielākus ieņēmumus un plašāku atpazīstamību. Šajā sarakstā ietilpst arī filma “Spotlight”, un tā savu vietu tur ir pelnījusi godam.

Kā jau šādām filmām ierasts, tā sākas ar vārdiem “balstīts uz patiesiem notikumiem”. Pirmajās desmit minūtēs režisors skaidri un gaiši skatītājiem parāda, uz kādu filmu viņi ir atnākuši un kas sekos turpmākajās divās stundās. Stāsta centrālie varoņi ir seši žurnālisti, kuri viens no otra atšķiras ar dažādiem uzskatiem un izteiktu savdabīgumu. Šos varoņus nevieno utopiska ideja par “objektīvu žurnālistiku” vai “pareizās lietas izdarīšanu”. Tas ir dīvaiņu bars, kas iegūst skatītāju uzmanību ar savām dinamiskajām attiecībām.

"Spotlight, Uzmanības gaismā"

Visvairāk iepriecina tas, ka neviena aina, rindiņa scenārijā vai kāds aktierdarbs nesignalizē vārdus “es gribu Oskaru”. Šis ir tas gadījums, kad cilvēki ir salikuši galvas kopā, lai sagādātu skatītājiem maksimāli reālistisku ieskatu ļoti pretīgā skandālā. 21. gadsimta sākumā pasauli pāršalca vēsts par neskaitāmiem katoļu priesteriem, kuri gadiem ilgi bija apvārdojuši un seksuāli izmantojuši mazus bērnus. Kaut gan tēma joprojām ir aktuāla, ap šo laiku tik daudz kas ir jau pateikts, ka ideja par tādu filmu kā “Spotlight” šķita bezjēdzīga. Protams, apņēmība runāt par tik pretrunīgu tēmu ir apsveicama, bet svarīgāks jautājums ir – vai veidotāji var parādīt kaut ko, ko cilvēki vēl nezina?

Stāsta ziņā – noteikti nē. Skatītājiem netiek piedāvātas alternatīvas idejas par notikušo, neloģiskas teorijas vai kādi jauni atklājumi. Tā vietā tiek parādīts, kā uz šādu notikumu reaģē pavisam parasti cilvēki. No varoņu dabiskajām sejas izteiksmēm var izsecināt tik daudz, ka vārtīšanās pa zemi un bezmērķīga klaigāšana šoreiz būtu bijusi pilnīgi lieka. Filmām, kuru pamatā ir patiesi notikumi, vajadzētu būt tieši šādām – bez jebkādiem izskaistinājumiem.

"Spotlight, Uzmanības gaismā"

Vienīgais, kas atstāj rūgtu garšu mutē, ir filmas vēstījums. Proti – “vienmēr būs cilvēki no malas, kas cīnīsies pret sistēmu, bet uzvarētāji būs alkatīgi liekuļi”. Tā ir ļoti depresīva doma, un pēdējā laikā iznāk pārāk daudzas režisoru variācijas par to. Šī filma nav pēdējais piliens, bet pamazām tas sāk kļūt apnicīgi.

“Spotlight” ir ar saviem plusiem un mīnusiem, bet tā nenoliedzami ir ļoti profesionāli veidota. Tik ļoti vienkāršā veidā tiek pasniegtas sarežģītas un sāpīgas tēmas, kas vairāku skatītāju žokļiem liks atkārties. Ja pēc filmas jūsu garastāvoklis ir sabojāts un jūs gribat doties pārdomu pilnā pastaigā, ziniet, ka veidotāji savu mērķi ir sasnieguši.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv