Recenzijas

“The Neon Demon” (2016)

“Neona dēmons” atgādina, ka kino ir viena no spēcīgākajām mākslas formām. Izcili tiek apvienota perfekta kadra kompozīcija, skaista mūzika, labas aktierspēles burvība un galvenokārt stāsts, kas liek aizdomāties.

15.08.2016

Art-house grāvēju “Drive” un “Only God Forgives” režisors Nikolass Vindings Refns ir atpakaļ. Viņa jaunākais darbs “Neona dēmons” uz ekrāniem bijis tikai neilgu laiku, bet pamatīgs tracis jau ir sacelts. Pretrunīgas atsauksmes, sašutuši skatītāji, citiem vārdiem – viss, ko filmas režisors sapņojis sasniegt savas karjeras laikā. “Neona dēmons” ir daudz kas, bet lielākoties mākslas darbs, kas garantē pašas depresīvākās divas stundas kinoteātrī.

Būtībā viss ir vienkārši – skatītājiem nekas netiek iebāzts sejā, visu filmu jādomā līdzi bez apstājas. Netrūkst dialogu, kuros pasaka ļoti daudz, bet tajā pašā laikā pilnīgi neko. To vēl papildina krāšņi skati, kas nebeidz pārsteigt no sākuma līdz beigām. Viss ir atvērts interpretācijai un tendēts uz to, ka katrs skatītājs filmā saskatīs ko pilnīgi citu un pēc tam ieslīgs garās diskusijās par redzēto.

No vienas puses, tas ir parasts stāsts par naivu meiteni, kura dodas lielajā pasaulē meklēt piedzīvojumus. No otras – ciniska pasaka par to, cik ļoti cilvēkus pazudina skaistums, un to, cik kropla ir modes industrija. Visiem interesē tikai produkts, kas šajā filmā ir mazas, pavisam nevainīgas meitenes. Starp visiem izceļas kāda gaišmataina modele – skaista pašā dabiskākajā veidā. Cilvēki ievēro to neaprakstāmo burvību, un konkurenti gatavi nogalināt tikai, lai izskatītos tik skaisti kā viņa. Vistrakāk ir skatīties, kā tēli filmā dedzīgi un neatlaidīgi iet uz savu mērķi, kaut gan patiesībā iet uz nekurieni.

“Neona dēmons” izceļ to, ka skaistums patiesībā ir pretīgs. No malas izskatās brīnišķīgi, bet iekšēji tas pazudina. Filmā šis temats ir veiksmīgi apspēlēts, un skatītājiem tajā tiek sniegts ļoti daudzpusīgs ieskats. Ja ļaujas šim visās nozīmēs dīvainajam ceļojumam, sākoties beigu titriem, žoklis noteikti būs atkāries. Viss turpināsies ar garu pastaigu, ar filmas lielisko skaņu celiņu ausīs un daudziem eksistenciāliem jautājumiem, kas nomocīs vēl ilgi.

Lai nu kā, kvalitātes ziņā “Neona dēmons” nav pati pilnība. Pēdējās trīsdesmit minūtēs filma pāriet no skarba stāsta par meitenes piedzīvojumiem lielajā pasaulē uz ļoti pretīgu pornogrāfiju. Laiku pa laikam ir vairākas ainas, kur stils pārmāc saturu. Uz beigām tas sasniedz kulmināciju. Ir gana spēcīgs nobeigums, kas savelk daudzus galus kopā, bet, kamēr līdz tam nonāk, skatītāji ir spiesti vērot režisora NWR tumšākos fetišus. Nekrofilija, mazohisms un vēl neliela deva pedofilijas. Tas viss, protams, arī atvērts brīvai skatītāju interpretācijai, bet noteikti jāliek aiz auss, ka “Neona dēmons” ir briesmīga randiņa filma.

Interesanti, ka pats filmas režisors intervijās izteicies, ka viņam patīk filmēt to, kas saista ikdienā. Redzot to uz ekrāna, vēlāk diezgan grūti sagremot domu, ka patiesībā esi skatījies talantīga cilvēka slimākās fantāzijas. Tajā pašā laikā “Neona dēmons” arī atgādina, ka kino ir viena no spēcīgākajām mākslas formām. Izcili tiek apvienota perfekta kadra kompozīcija, skaista mūzika, labas aktierspēles burvība un galvenokārt stāsts, kas liek aizdomāties. Tas ir gana liels retums, tādēļ paši kvēlākie kino fani būs lieli zaudētāji, ja palaidīs garām iespēju noskatīties šo brīnišķīgo veikumu. “Neona dēmons” jau uz ekrāniem.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv