“The Nice Guys” (2016)

Par to, ka Šeins Bleks ir buddy-comedy/grāvējfilmau žanra eksperts (daži pat čukst – pamatlicējs), vairs nav jāstrīdas – tas ir vispārpieņemts fakts, tāpat kā “Lethal Weapon”, “The Last Boy Scout” un pat “Kiss Kiss Bang Bang” ir žanra zelta fonds. Tādēļ “The Nice Guys”, žanra vingrinājums retro stilistikā un ar saldo pārīti Rassels Krovs/Rajens Goslings, tika gaidīta ar  vēl jo lielāku nepacietību. Prieks ziņot, ka cerības lielākoties ir attaisnojušās!

Būdams bezkaunīgs (jo agri bagāts un novērtēts), bet tomēr intelektuāls un brīžiem pat smalks nūģis, Bleks veido savas filmas (īpaši šo un “Kiss Kiss Bang Bang”) pēc iecienītāko, kāri lasīto un no galvas zināmo detektīvromānu un lubeņu paraugiem, kur atsauces un postmodernisms brīžiem pārspēj pat Kventina Tarantino līmeni, tapēc tās nekādi nevar tikt uztvertas nopietni – līdz tiešai piemiegšanai ar aci skatītājam ir burtiski čuķ-čuķ. Un arī šajā bulvārsāgā par amatieru porno, auto-magnātu sazvērestību un ciemos iebraukušajiem Ņujorkas gangsteriem no sirds izpaužas visi – šarmējošais alkoholiķis Goslings, izsitējs ar zelta sirdi (un dūrēm) Krovs, spridzinošais nelietis Mets Bomers, kā arī Bleka filmās nu jau tradicionālais Asprātīgais Bērns un pat Ziemassvētki, kur tad bez tiem!

Lai izvairītos no iespējamajām cenzūras un ne tikai problēmām, kā arī vienkārši tāpēc, ka viņš to var, Bleks pārnes filmas darbību uz 70-to gadu Losandželosu – ēra tiek izmantota ne tikai stilistikā, mūzikā un varoņu kostīmos, bet arī polit-nekorektuma nolūkos, līdz ar ko viss Bleka melnais humors var šaut vaļā tā, kā, iespējams, vēl nekad un nekur. Ko padarīsi – tādi laiki bija!

The Nice Guys, Foršie džeki

Kas viss noved mūs līdz domai, kura mani nepameta visu filmas laiku, un kurai, iespējams, ar filmu ir tikai nosacīts sakars. Visu Bleka filmogrāfiju var sadalīt divos posmos (trijos, ja atsevišķi izdalam “Iron Man 3”, kas reizē nav un ir “Šeina Bleka filma”), kur pirmajā ietilpst viņa jaunības dienu scenāriji, bet otrajā – šī un jau minētā “Kiss Kiss Bang Bang”, kuras Bleks gan raksta, gan režisē pats.

Mana teorija ir sekojoša – labākajos žanra piemēros (“Lethal Weapon”, “The Last Boy Scout”, “Predator”) intelektuālā un nūģīgā Bleka scenāriju zem sevis paņēma mačo-režisori, īsti Holivudas kovboji Donners, Maktīrnans un Skots. Viņi paši nekad nebūs tik smalki un ironiski, kā Bleks, kurš nekad nebūs tāds mačo, kāds vēlētos būt. Bet tieši šajā unikālajā nūģisma/mačo sintēzē dzima labākie ironisko grāvējfilmu žanra paraugi, un ir diezgan skumji, ka savulaik Bleks paņēma tik garu radošo pauzi – režisori-kovboji pa to laiku izmira, bet solo-Blekam, diemžēl, pietrūkst tās unikālās vecās skolas mačo šķipsnas, kā to pierāda gan “Kiss Kiss Bang Bang”, gan “The Nice Guys”.

The Nice Guys, Foršie džeki

Bet ļaujiet taču nedaudz nostaļģiski (un sirsnīgi) pačīkstēt par to, kas aizgājis. Tas absolūti nemaina faktu, ka “The Nice Guys” ir fantastiski nerātna, smieklīgi piedauzīga retro kriminālkomēdija ar apburošu galveno varoņu duetu – Rassels un Rajens ir tik burvīgi savā saspēlē, ka vēlies pat ne filmu, bet labāk uzreiz veselu TV seriālu (kaut vai mini) par varoņu turpmākajiem piedzīvojumiem.

Galu galā, filmu (ārpus konkursa, protams) uzslavēja pat Kannu kinofestivālā – novērtējiet arī jūs!

“The Nice Guys” Latvijas kinoteātros jau šonedēļ!