“Transformers: Age of Extinction” (2014)

Kad pirms gada skatījāmies režisora Maikla Beja filmu “Pain & Gain”, shēma likās skaidra – uztaisīs vienu sev, “dvēselei” (jo robotiem nav dvēseļu!), un tad turpinās tālāk pa iemīto taciņu. Taču radošais atvaļinājums ir ieildzis, cerams – permanenti, jo darbā pie “Transformers: Age of Extinction” Mihails galīgi nebija pārslēdzies atpakaļ “ierastajā režīmā”, kas kombinācijā ar desmitkārtīgu budžetu un korporatīvo atbildību radīja visai amizantus un labā ziņā trakus rezultātus. “Aiziet pa fāzēm”, “aizbrauca jumtiņš”, “izkrita zobrati”, “sagāja uz īso” un, kā mūsdienās stilīgi teikt, “nav pilns penālis” – tas viss par filmu un tās maniakālo autoru, un tās, protams, ir tikai un vienīgi labas ziņas!

Jo, būsim godīgi, ne katrs no mums ir spējis līdz galam noskatīties visas līdzšinējās “Transformeru” filmas, kur nu vēl veidot – nav brīnums, ka Maikla apziņa ir pārgājusi kādā citā realitātē. Bet sākās taču viss tik cerīgi (un komerciāli pievilcīgi) – ačgārni apgriezts seriāla “pus-reboot”, tikai šoreiz ar piekāpīgāku dāmu (Nikole Pelca) galvenajā lomā, kurai pie sāniem brašs “G.I. Joe” (Džeks Reinors) un kontrakts uz divsimts filmām bez algas palielinājuma un procentiem no “merchandise”. Bet tad notika “Pain & Gain”, kura laikā Maikls iepazinās ar bloga KinoKults.lv otro mīļāko popkultūras personāžu, drūmu skatienu, valburgeru un melodiska hiphopa “connoisseur”, Marku Valbergu! “Brothers for life, Lost – forever”, un nu jau galvenās varones tēvs (ar izteikti incestiāliem skatieniem – būsim godīgi, kāds no Valberga papucis tīneidžerei supermodelei?) iznāk stāsta priekšplānā, bet meita ar bojfrendu būtībā tikai maisās robotiem pa kājām.

Transformers Age of Extinction

Reiz nobaudījis no pašironijas kausa, Bejs iztukšos to sausu, bet dibena ta’ nav – ja pirmā sērija sirdī bija (paša Spīlberga izplānots) dvēseli plosošs saldsērīgs stāsts par zēnu un viņa pirmo mašīnu (un pirmo meiteni, un pirmajiem robotiem), tad ceturtā daļa jau lepojas ar postpostmoderniskiem jociņiem par to, ka “tie jūsu sīkveli grauj kino”, “agrāk viss bija labāk”, Valberga personāžs atpērk no bankrotējuša kinoteātra 35mm projektoru, jo “tā bija īstā manta” (un bez 3D!), bet “klimaktiskā” filmas ainā viņam tiek daudznozīmīgi pasniegts proteīna kokteilis. Kā jau teicu – “sagāja uz īso”.

Valbergs vispār ir labākais un reizē sliktākais, kas ir šajā filmā vai, būsim godīgi, tās, t.s., “”live-action” epizodēs” (kurās piedalās cilvēki bez robotiem). Vai zinājāt, ka Valberga varonis filmā ir… izgudrotājs, gandrīz Doka Brauna tipāžs, kurš naktīs garāžā labo “volkmenus” un, uzvilcis smieklīgas brilles, būvē pats savus robotus? Lūk, Valbergs arī nezināja, tāpēc viņa “izgudrotājs” sanāk tikpat pārliecinošs kā Hjū Džekmena “hakeris” filmā “Swordfish” (ar 52cm bicepsu, “cietumā uztrenēju”), un tāpēc viss notiekošais nedaudz atgādina “The Happening 2: Electric Boogaloo”, kas ir tikai loģiski – ja tur atdzīvojās stādi un koki, tad šeit jau nedzīvie metāli. Filmai gan tas absolūti netraucē – bet labāk pabrīdinu iepriekš.

Transformers Age of Extinction

Bet, tā kā Maikls Bejs nekad nav bijis pazīstams ar pieticību (ne personīgi, ne pat attāli redzējis), tad man nav jums jāstāsta, kas jūs gaida 95% no filmas 166 (2h 46min!) minūtēm – tieši tas pats, kas agrāk, tikai VĒL VAIRĀK, jā! Smadzenes kausējošs kokteilis no “Bayhem”, Bejhumora, Markija Marka, robotiem, sprādzieniem, supermodelēm, produktu izvietošanas (O, jā – tas ir atsevišķs stāsts…) un tik “samudrītas” Transformeru mitoloģijas nu jau n-tajā pakāpē, ka ne es, ne jūs līdz galam tāpat visu nesapratīsiet. Un nevajag arī, jo filma nemaz nav domāta mums vai amerikāņiem, bet gan – ķīniešiem, jo filmas trešajā “aktā” tās galvenie varoņi veiksmīgi nonāk Ķīnā, kur tiem paveras pavisam cita pasaule ar ķīniešu robotiem, ķīniešu zīmoliem un ķīniešu superzvaigžņu “cameo”, bet Optimuss Praims ar zobenu rokās robozaura mugurā izjāj cauri Lielajam Ķīnas mūrim, tā līdz galam nojaucot robežas starp Austrumiem un Rietumiem, baltajiem un melnajiem, robotiem un cilvēkiem, absurdu un veselo saprātu!

Nav tādas otras lietas kino pasaulē kā “Transformeri” – es teiktu, ka jāsteidz skatīties, kamēr ir, bet jūs taču paši zināt, ka turpinājums obligāti sekos jau pavisam drīz!