Vasaras klusākā grāvējfilma (“Vīrs no U.N.C.L.E.”)

Kad jau ir jūtama kino-vasaras izskaņa un studijas ir izlaidušas gandrīz savu lielos, labos un dažus varbūt ne tik labos kases grāvējus, rodas jautājums – vai tas, kas palicis pašās beigās, ir sliktāks par to, kas bija sākumā? Nebūt ne, jo viena no šīm filmām ir “Man from U.N.C.L.E.”, kas, manuprāt, varētu būt vasaras labākā filma, kuru beigās dabūs vismazāko uzmanību (dēļ nesenās “Neiespējamās misijas”).

Filmas lielākais spēks un panākumu avots neapšaubāmi ir tās divi galvenie aktieri – Ārmijs Hamers un Henrijs Kavils. Lai gan abi filmā tēlu pretējo pušu tēlus – krievu VDK aģents un harizmātisks amerikāņu spiegs – tieši šī ir dinamika, kas padara to tik lielisku, jo, kā jau saka, pretpoli pievelkas. Interesants fakts par abiem aktieriem – visi jau zinām, ka Kavils tēlo patreizējo Supermenu, bet Hameram sākotnēji bija piešķirta Betmena loma atceltajā „Justice League: Mortal” filmā, kuru būtu režisējis pats Džordžs Millers (“Trakais Makss: Skarbais ceļš”).

Ja runā par filmas trūkumiem, tad tie visticamāk varētu būtu atmiņā paliekušu action ainu trūkumus, bet arī nav tā, ka šādu ainu galīgi nav – tās ir, un pat pietiekami, lai nesūdzētos, bet tas nav nekas tāds, kas nebūtu jau redzēts nekuru citur un pat labāk, un uz to noteikti netiek likts filmas galvenais uzsvars (kā “Neiespējamajā misijā”, “Ātrs un bez Žēlastības”, tajā pat “Kingsman” un vēl virknē mūsdienu grāvēju, kuru action ainas tiek padarītas ikoniskas vēl pirms to iznākšanas).

Man from UNCLE

Arī tehniskā puse ir viena no filmas spēcīgākajā īpašībām. Skaņas celiņš pēc filmas paliek atmiņā un ir vēlme to klausīties atkārtoti. Viss kostīmu dizains, ja var ticēt IMDB trivia sadaļai, un filmas lokācijas ir ļoti labi nostrādātas un tiešām atstāj iespaidu, ka filma norisinās Aukstā kara pasaulē. Ir vērts arī pieminēt, ka filmā nav nekādu pārspīlētu Džeimsa Bonda tipa gadžetu, kas, manuprāt, nav nemaz tik slikta lieta, jo piešķir filmai arī reālisma sajūtu. Sižetiski ar filmu ir tāpat kā ar tās action ainām – nav nekas tāds ļoti slikts, ko gribētos pārmest, bet tai pašā laikā arī nav nekas tāds par ko arī gribētos uzslavēt filmu. Visas sižeta līnija ir ļoti vienkārša un tipiski šāda veida spiegu filmām un, protams, ka ir arī jau paredzamie double crossed momenti, kas liek bolīt acis.

Rezumējumā – filma tomēr ir izdevusies un ja neskaita ne pārāk oriģinālo sižetu vai arī pieklājīgās action ainas, tad uz to ir vērts iet skatīties tās divu vadošu vīriešu dēļ. Lieki arī pieminēt, bet nav jābūt seriāla fanam (vai vispār zināt par tā eksistenci), lai filmu izbaudītu.

“Vīrs no U.N.C.L.E.” Latvijas kinoteātros no 21. augusta.

Namejs Ercums, īpaši KinoBlogeri.lv