“White House Down” (2013)

Holivudas studiju neloģiskā vēlme konkurēt ar savstarpēji vienādiem projektiem īsā laika intervālā šķiet ir sasniegusi savu absolūto apogeju – fakts, ka pa pusei šaubīgais kantora “Millenium Films” produkts “Olympus Has Fallen” kases ieņēmumu ziņā burtiski sagrāva daudz dārgāko, prestižāko un visādi citādi nozīmīgāko Rolanda Emeriha “White House Down”, noteikti liks Holivudas studijām nākamreiz padomāt divreiz, pirms iesaistīties līdzīgās sacensībās. Cerams.

Jo filmas patiesi ir gandrīz pilnīgi vienādas – tie nav ne glaimi, ne arī “Deep Impact”/”Armageddon” vai “Antz”/”Bug’s Life” variants, jo atšķirības ir pārsvarā notikumu secībā un aktieros, ne to kvalitātē (starp abām filmām varētu būt labs slavenību boksa mačs). Biedējošākais ir tas, ka starp abām filmām pat nav viennozīmīga uzvarētāja – kur Batlera filma pārsteidz ar savu labā nozīmē “hardkoru” un “B-movie’ness”, bet apbēdina ar pieticīgajiem specefektiem (un daudz ko citu), tur Emerihs kompensē ar vērienu un dekorācijām, bet, būsim godīgi, Batlers samizotu Tatumam un Foksam ar vienu kreiso.

White House Down

Kas attiecas tieši uz Emeriha filmu (visu, ko varēju pateikt par Batlera, jau pateicu), tad galveno varoņu ķīmija ir nenoliedzama, bet nospēlē ar filmu ļaunu joku (jau kuro pēc kārtas), jo būtu daudz vairāk piemērota “buddy” komēdijai “Lethal Weapon” vai “48 Hrs” stilā, kā pseidonopietnam grāvējam – tā vien liekas, ka Tatumam un Foksam ir konstanta nieze nomest ieročus un mesties padsmit minūšu komēdijimprovizācijā! Bet nedrīkst. Turklāt – būsim godīgi – pat amerikāņi neievēlētu par savu prezidentu Džeimiju Foksu, turklāt vēl tik ļoti demokrātiski-pacifistiski-imbeciliski noskaņotu (“Visi karavīri tūlīt pat dodas mājās, visas Tuvo Austrumu valstis pašas miermīlīgi vienosies savā starpā – es nezinu, vai tas tiešām notiks un kāpēc notiks, bet es ticu tam, ka sapņi piepildās!”).

Visādi citādi filma piedāvā tieši to, ko gaidām no Rolanda Emeriha vasaras supergrāvēja – neticamu konceptu, klišejiskus varoņus un sižeta pavērsienus, neskaitāmas apšaudes un eksplozijas, krītošus helikopterus, “spriedzes pilnus momentus” un jokus mērenās devās (un var uz Džeimsu Vudsu kino paskatīties, rets ciemiņš tomēr). Gandrīz vai “good times at the movies” – tikai Batlers un co. tur jau pabija pirmie.