Pēdējie gadi ieviesa spēcīgas korekcijas daudzu bērnības/jaunības kinosapnī jeb “Zvaigžņu karos” – tos no dzīves un prīkvelu nogurdinātā Džordža Lūkasa nopirka megakorporācija “Disney”, tādējādi pavisam pārvilinot sāgu Spēka tumšajā jeb komercijas pusē. Sērijas filmas tagad iznāk katru gadu, un tas, protams, “vairs nav tas”. Bet dažreiz tomēr ir.

Arī pašus “Zvaigžņu karus” jaunā īpašnieka paspārnē krata kā drudzī – “The Force Awakens” ražošanas nedienas (Forda kāja un pārceltais datums), “Rogue One” plaši publicētie (arī pie mums) pārfilmējumi un Hana Solo solofilmas režisoru likstas. Pat IX epizode jau paspēja zaudēt un atrast režisoru – tā vien liekas, ka “Zvaigžņu kari” pēdējiem spēkiem cīnās, bet zaudē korporatīvajam Mikimausam, kurš tos tāpat beigās aprīs. Bet ja nu… viss ir tieši otrādi, un ražošanas likstas ir sāgas neizbēgamais, bet tik vajadzīgais transformācijas process?

Jo “Pēdējie džedi” ne tikai neizcēlās ar ražošanas posma skandāliem, bet atkal sniedz ticību sāgas maģiskajam spēkam. Režisora Raiena Džonsona (“Brick”, “Looper”, dažas “Breaking Bad” sērijas) skarbums un emocionalitāte apvienojumā ar visu “Lucasfilm” galaktikā atrodamo tehnisko jaudu ir, kā saka, match made in heaven un, iespējams, labākais, kas ar “Zvaigžņu kariem” noticis ļoti ilgā, ilgā laikā.

Iznākusi no Lūkasa ēnas, sērija – pirmoreiz (ja neskaitām “Rogue One”) – nebaidās atiet no labais/ļaunais pasaku mentalitātes un parādīt teju visus galvenos varoņus dažādās, pārsvarā pelēkās (piedodiet) nokrāsās. Un, kas vēl svarīgāk dažādu “Star Wars Stories” kontekstā, bez sirdsapziņas pārmetumiem atbrīvoties no skatītāju iemīļotiem, bet sevi nokalpojušiem personāžiem, dodot vietu jaunajiem – pirmkārt jau emocionāli. Filma ir pārpildīta ar dažāda veida pārsteigumiem, gan sērijas die hard faniem, gan jaunpienācējiem, bet galvenais, kādēļ filma strādā, ir tās personāži un mūsu emocionālā piesaiste tiem – un te paldies jāsaka tieši Džonsonam, kurš ir arī filmas scenārija autors.

Lai cik feina nebūtu “The Force Awakens”, “Pēdējie džedi” ir ne tikai veiksmīgs turpinājums, bet jaudīgs pieteikums tam, kas ar sāgu gaidāms nākotnē – un tā jau ir spēle pavisam citā līmenī. Vai labākā no “Zvaigžņu karu” daļām? Cik brīnišķīgs un, galvenais, pamatots jautājums – nevaram sagaidīt, kad varēsim to pārspriest atkal un atkal, un atkal.

Lai Spēks ir ar mums – filma Latvijas kinoteātros jau no 14. decembra!