“Likumīgi vs. pareizi” (“Perry Mason” / “Perijs Meisons”, 1. sezona)

Mūsu platuma grādos, šķiet, advokāta un detektīva Perija Meisona vārds līdz šim nav bijis īsti labi zināms — vismaz Meisons noteikti nebauda tādu pašu popularitātes līmeni, ar kādu ir apveltīti tādi viņa biedri izmeklētāji kā Šerloks Holmss vai Erkils Puaro. Ērla Stenlija Gārdnera pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā izveidotais tēls ir ar bagātu vēsturi (viņa piedzīvojumi aprakstīti vairākos romānos, stāstos, ir veidoti arī TV seriāli un filmas), taču, kad runa ir par jaunāko Perija Meisona ekrāna dzīvi HBO seriālā “Perry Mason”, viņa iepriekšējās gaitas patiesībā ir mazsvarīgas — jaunais seriāls kalpo kā kārtīgs Meisona izcelsmes stāsts (“origin story”), kas ļauj mums, kam ar viņu ceļi iepriekš nav krustojušies, uzsākt jaunu un daudzsološu draudzību no baltas lapas.

HBO seriāls sākotnēji bija plānots kā Nika Picolato (“True Detective”) projekts ar pašu Robertu Dauniju junioru galvenajā lomā, bet, kā jau tas dzīvē un Holivudā bieži vien notiek, plāni mainās, un pie seriāla vadības darba ķērās Rolins Džonss un Rons Ficdžeralds (abi strādājuši pie seriāla “Friday Night Lights”), savukārt galvenajā lomā nu redzam Metjū Raisu (“The Americans”). Daunijs juniora producentu kompānijas vārds joprojām ir redzams starp seriāla veidotājiem, un nav nekāds brīnums, ka projekts bija iekrits aktierim sirdī — “Perry Mason” ir labākajās HBO tradīcijās ieturēts tumša, nopietna, slīpēti nostrādāta drāma, kas ļauj gan spoži spīdēt galvenās lomas atveidotājam, gan piedāvā interesantus otrā plāna tēlus, to visu vēl aplejot ar kārtīgu tematiskās aktualitātes mērci. 

Un, jā, lai gan seriāla darbība norisinās 30. gadu sākumā, varam kārtējo reizi drūmi secināt, ka teju 100 gadu laikā tā fundamentāli diezgan maz kas ir mainījies — seriāls pieskaras daudz un dažādām joprojām sāpīgām tēmām, kā rasisms, seksisms, homofobija, korupcija un policijas brutalitāte. Dekorācijas ir mainījušās, bet cilvēku daba gan ir palikusi tāda pati. Tāpēc pie darba ir jāķeras tādiem censoņiem kā Perijs Meisons, kuram gan līdz pienācīga cīnītāja stadijai vispirms ir jātiek. 

Perry Mason, Perijs Meisons

Meisonu mēs satiekam kā absolūti nošņurkušu, dzīves sāpinātu un apdauzītu privātdetekvītu/fermeri (otrais tituls gan ir tāds nosacīts, bet ļausim Perijam pašapliecināties, kā nu viņam labāk pašam patīk). Viņu joprojām vajā karā piedzīvotās šausmas, klapatas sagādā arī izjukusī laulība, naudas trūkums un vispārēja maldīšanās pa dzīvi — īsāk sakot, #VīrietimNeveicas. Taču savu darbu Meisons pieprot, tāpēc pie viņa kādu dienu ierodas advokāts E.B. Džonatans (Džons Litgovs ļoti litgovīgā formā ar visām no tām izrietošajām gan pozitīvajām, gan brīžiem ne tik pozitīvajām, jo zināmā mērā paredzamajām sekām), kurš piesaista Meisonu darbam pie viņa jaunākās un ļoti traģiskās lietas izmeklēšanas. 

Tieši šī krimināllieta kļūst par formālo asi, ap kuru griežas viss galvenais stāsts, — kādam pārim tiek nolaupīts viņu mazulis, tiek pieprasīta vērā ņemama naudas summa, kas arī tiek sagādāta un nodota nolaupītājiem. Taču izrādās, ka tie bērnu jau ir nogalinājuši, un apstākļu sakritības rezultātā aizdomās turamo starpā nonāk arī paši vecāki, kuru aizstāvību uzņemas Litgova atveidotais advokāts. Meisonam ķeroties pie jaunu pavedienu tvarstīšanas, stāstā dziļi iepinas arī kāda reliģiska sekta, kuras avis gana jaunā un harizmātiskā māsa Alise (Tatjana Maslanija, kura labi zināma no “Orphan Black”). 

Perry Mason, Perijs Meisons

Ja nu ir kāds elements, ko seriālam nedaudz gribētos pārmest, tad tā ir tieši kriminālintrigas ārkārtīgā sarežģītība — tās šķetināšanā ir tik daudz pagriezienu un mainīgo elementu, ka tajos kļūst viegli apmaldīties. Kad stāstā uzrodas jau kurais trešais pusmūža vīrietis, kurš turklāt izskatās ārkārtīgi līdzīgs jau vismaz diviem citiem iepriekš iepazītiem džentlmeņiem, var uznākt vēlme, skatoties seriālu, pa rokai turēt līdzi arī personāžu katalogu ar fotoattēliem un piezīmēm, kas kurš ir. Mudžeklis sanāk diezgan pamatīgs, taču gods, kam gods — beigu beigās astoņu sēriju gaitā tas tiek izšķirots, un skatītājus sagaida pienācīgs noslēgums, kurā visi gali tiek savilkti kopā. 

Viens no iemesliem, kāpēc galvenā stāsta niansēm reizēm var būt grūti izsekot līdzi, ir arī pavisam triviāls — seriāla uzbūvētā pasaule un to apdzīvojošie tēli ir fascinējoši pati par sevi, un vēlme vienkārši uzkavēties viņu sabiedrībā un iepazīt viņus tuvāk ir spēcīgāka par kriminālās intrigas labirintiem. Tas ir attiecināms gan uz Periju Meisonu, kura ceļš no, atkārtojot jau iepriekšminēto apzīmējumu (bet tas ir precīzs), nošņurkuša detektīva uz spējīgu advokātu ir seriāla patiesais mugurkauls, gan uz pārējiem tēliem, starp kuriem īpaši gribas izcelt Džulietas Railensas (“The Knick”) atveidoto sekretāri Dellu Strītu un policistu Polu Dreiku (Kriss Čolks), kura ceļi krustojas ar Periju un viņa sabiedrotajiem. Doties līdzi Meisonam viņa naskajā izmeklēšanā ir tikpat interesanti, kā vērot viņa nebeidzamo kaulēšanos attiecībās ar piloti Lupi (Veronika Falkone), kura vēlas nopirkt Meisona īpašumu, lai paplašinātu viņa mājai blakus jau esošo lidlauku. 

Perry Mason, Perijs Meisons

Lieli nopelni par seriāla panākumiem, protams, pienākas aktieru sastāvam, kur priekšgalā sākotnēji pļerzakaini, bet vēlāk jau braši un stalti stāv Metjū Raiss, kā arī tam, ka “Perry Mason” ir veidots ar tieši tādu profesionalitāti, precizitāti, dramatisko daudzšķaitņainību un vērību pret detaļām, kādu esam pieraduši sagaidīt no HBO veikumiem. Te gan vietā brīdinājums, ka seriāls nekautrējas no tiešām šausminošiem skatiem — ar tādu pašu rūpību, ar kādu ir atveidota 30. gadu Losandželosas vide, ir pieiets visām detaļām, tostarp smagi deformētiem līķiem. Seriāls nešokē ar baisumu bieži, bet tāpēc tā bliezieni ir jo īpaši efektīgi — noskurināties tā laikā nāksies ne vienu reizi vien, iepauzēt liekot pat pašam Perijam Meisonam, kurš dzīvē, kā var noprast, ir redzējis dažnedažādas šausmas. 

Lai gan HBO “Perry Mason” ir pozicionējuši kā miniseriālu (respektīvi, ņemiet par labu šīs astoņas sērijas, un miers), tam nu īsti ticēt negribas, jo pēc šī stāsta durvis ir vaļā uz jauniem kriminālpiedzīvojumiem. Ja jau ir pielikts tik daudz pūļu “origin” stāstam, tad skatītāji un visi seriāla tapšanā iesaistītie būtu pelnījuši redzēt Meisonu darbībā arī turpmāk. Citādi sanāk, ka būsim spiesti doties mājās brīdī, kad ballīte būtu tā pa īstam sākusies. Bet to, protams, rādīs laiks — pagaidām tad tiešām neatliek nekas cits kā vien ņemt par labu to, kas ir iedots. 

Kanāla HBO seriāla “Perry Mason” pirmizrāde gaidāma jau 21. jūnijā! Jaunās sērijas pavisam īsi pēc pasaules pirmizrādes būs skatāmas “Latvijas Mobilā Telefona” Viedtelevīzijā ar tulkojumu latviešu un krievu valodā.