“The Wire” – visu laiku labākais televīzijas seriāls.

Lai gan virsraksts izsaka ļoti pārdrošu pieņēmumu, to nemaz nav tik grūti attaisnot. Tā kā daudzus kvalitatīvus seriālus skatās ļoti neliels skaits cilvēku, lielākā daļa no jums noteikti nodomās – kas tas tāds “The Wire” vispār ir? Pirmo reizi dzirdu! Un atbildēt nemaz nav tik vienkārši. IMDB stāsta, ka šis ir noziegumu izmeklēšanas seriāls, kurā ir redzama Baltimoras pilsētas narkotiku scēna no narkodīleru un izmeklētāju skatu punkta. Tālu no patiesības tas nav, un noteikti ir viens no labākajiem veidiem kā šo seriālu aprakstīt pēc iespējas īsākā teikumā, tomēr “The Wire” sevī slēpj daudz vairāk un aiz šīs pavisam plānās ledus kārtiņas atrodas ļoti dziļš okeāns, kuru ir vērts ne tikai izpētīt, bet arī redzēt ikvienam skatītājam.

Kopumā seriālam, laika periodā no 2002. līdz 2008. gadam, ir iznākušas piecas sezonas. Katra sezona fokusējas uz kādu atsevišķu Baltimoras pilsētas daļu. Pirmajā sezonā tie ir narkodīleri, otrajā sezonā ostas darbinieki un Grieķu mafija, trešajā sezonā redzam dziļāku ieskatu korumpētajā valdības sistēmā, ceturtā sezona seko līdzi skolu sistēmai, bet pēdējā sezonā skatītāji tiek iepazīstināti ar žurnālistu darbu. Tomēr galvenais sižets visa seriāla gaitā ir “kaķa un peles spēle” starp izmeklētājiem un narkodīleriem. Tā kā līdzšinējās metodes spēj tikt galā tikai ar mazajiem dīleriem, ir nepieciešami jauni līdzekļi, lai notvertu arī gangsterus, kuri vada visu noziedzīgo sistēmu. Talkā nāk noklausīšanās ierīces un dažādi novērošanas paņēmieni, kā rezultātā var sākties milzīga izmeklēšana, kas narkotiku scēnu cenšas iznīdēt līdz ar saknēm."The Wire, Noklausīšanās Ierīce"

“Jūs gribat teikt, ka maksas telefonus neviens vairs neizmanto?”

Par nelaimi, policijas iecirknis ir tik ļoti korumpēts un tajā valdošā birokrātija stāv priekšā jebkuriem izmeklētāju centieniem ietupināt aiz restēm gangsterus Eivonu Bārksdeilu un Stringeru Bellu. Šad un tad imeklētāji sasniedz arī nelielas uzvaras, bet lielākoties policijas sistēma spiež pretī un dara to pamatīgi. Par laimi, izmeklētāji ir ļoti neatlaidīgi un turpina cīnīties pretī, neskatoties uz personīgajām problēmām. Arī narkodīleriem neiet nemaz tik viegli, jo ielās valdošās hirearhijas pamatā ir ģimenes un ielu likumi. Piedevām vēl jāspēj tikt galā ar konkurentiem un policiju.

Parasti šādos izmeklēšanas seriālos ir ļoti viegli izvēlēties pusi, kurai just līdzi, jo izmeklētāji vienmēr ir tie “labie Samārieši”, kuri dara savu darbu un cīnās pret ļaunajiem bandītiem. Šajā seriālā viss ne tuvu nav tik melns un balts. Izmeklētājiem ir viegli just līdzi, bet ir skaidrs, ka viņiem ir ļoti cilvēcīgi trūkumi, kas viņus padara daudz pazīstamākus un interesantākus skatītājam. Līdzīgi ir ar narkodīleriem. Sākumā nerodas īpaši izteikta vēlme just viņiem līdzi, jo tie tomēr ir noziedzinieki. Bet drīz vien seriāls šo stereotipu apgāž kājām gaisā, un piedāvā skatītājiem atklāsmi, ka dīleri arī ir tikai parasti cilvēki, kurus dzīve nabadzībā ir novedusi līdz noziedzīgām darbībām.

Pēc pirmās sezonas seriāls izdarīja kaut ko ļoti neparastu. Proti, par 180 grādiem pagrieza visu ko vien spēja pagriezt. Personāži nonāca pavisam jaunās un nepazīstamās vidēs, atmosfēra kļuva daudz drūmāka, bet stāsts pievērsās Baltimoras ostas strādniekiem. Rezultātā iznāca gandrīz pavisam cits seriāls, līdzīgi kā bija ar “True Detective” otro sezonu. Vienīgi šajā gadījumā drastiskās izmaiņas nāca tikai par labu. Ostas sižets izbeidzās diezgan drūmā un depresīvā veidā, un pēcāk seriāls atgriezās pie narkodīleriem. Varētu pat teikt, ka osta tika speciāli izveidota šim seriālam, un gluži kā kāršu namiņš, vienā acu mirklī tika aizpūsts prom. Stāsts netika aizmirsts pavisam, jo seriāls šad un tad ar pavisam nevainīgām norādēm par to atgādināja, bet manā atmiņā tas noteikti paliks uz ilgu laiku."The Wire, Noklausīšanās Ierīce"

No kreisās: De’Rodd Hearns, J.D. Williams, Lawrence Gilliad Jr. un Michael B. Jordan.

Seriālā bieži parādījās arī citi diezgan ģeniāli un neaizmirstami stāsta elementi, piemēram 3. sezonā redzamā Hamsterdama(no vārdiem hamster un Amsterdam), kurā narkodīleri ar varu tika sadzīti iekšā, ar solījumu, ka tur varēs droši nodarboties ar narkotirdzniecību. Veids kā dīleri tika iepazīstināti ar vietu, kā arī tās neizbēgamais kritums bija ģeniāli izpildīti. Tāpat kā vietas nosaukums, kurš gluži vienkārši radās, dīleriem pārklausoties policistu ieteikto tās nosaukumu – Amsterdama. Un šis bija tikai viens no maniem personīgajiem seriāla favorītiem.

Reti kurā citā seriālā vai pat filmā ir redzami tik reālistiski un līdz galam realizēti personāži. Visiem ir savi trūkumi, neviens nav pilnībā slikts(varbūt tikai gangsteris Marlo) vai labs, un katram personāžam ir savas rakstura iezīmes un knifi, kas viņus acīmredzami atšķir no pārējiem. Pats labākais ir tas, ka bieži vien varoņiem pietiek vien pateikt pāris vārdus vai pat paskatīties uz kādu citu, lai par viņiem varētu pateikt daudz vairāk, nekā citos seriālos, kur personāžu iezīmes atklājas tikai veselas sērijas garumā. Šis seriāls ļoti patiks citātu faniem, jo teju katrā sērijā var atrast dažādas dzīves atziņas un gudrības, kuras pavisam noteikti neatradīsiet, piemēram, portālā Facebook.

Katrs personāžs stāstā ir svarīgs, tāpat kā katra sīkākā detaļa, jo bieži vien seriālā tiek pierādīts, ka līdz pilnīgai uzvarai var pietrūkt pavisam nedaudz. Visi seriāla tēli ir neaizmirstami, jo īpaši ielu laupītājs Omārs Mazais, kurš bieži vien mēdz aplaupīt narkotiku glabātuves, piesaistot sev gangsteru uzmanību. Citi personāži savā izaugsmē met tādus kūleņus, kā cirka mākslinieki. Viņu skaitā ir izmeklētājs Džimijs Maknaltijs, kurš no spītīga detektīva un alkoholiķa spēj pārtapt par kārtīgu ģimenes cilvēku. Diemžēl, tā kā visam, kas aiziet, ir jāatnāk atpakaļ, viņš ātri vien atgriežas pie iemīļotā Džeimsona"The Wire, Noklausīšanās Ierīce"

Izmeklētāji kopā ar noziedziniekiem apspriež dzīvi. Šāds skats seriālā nav nekas neparasts.

Milzīgs seriāla trumpis ir tā akurātais reālistiskums, kurš parādās ne tikai personāžos, bet arī Baltimoras pilsētas dažādajās sistēmās. Par to, protams, var pateikties seriāla izpildproducentam un galvenajam veidotājam David Simon, kurš iepriekš ir strādājis par policijas reportieri. Atduršanās pret birokrātiju viņu motivēja savu pieredzi izmantot, lai radītu stāstus gan grāmatu, gan seriālu formātā. “The Wire” ir tikai viens no viņa daudzajiem projektiem. Un patiesībā, viņš ir tikai viens no daudzajiem zobratiem, kas ir veidojuši šo seriālu tik reālistisku. Lielākoties, “The Wire” tapšanā ir tikušas iesaistītas daudzas reālas Baltimoras personības, pēc kurām ir balstīti vairāki seriāla personāži.

Seriāla reālistiskums dod iespēju skatītājiem ielūkoties līdz šim nepazīstamās institūcijās, tai skaitā policijas darbā, kurš, kā izrādās, ne tuvu nav līdzīgs tam, ko esam raduši vērot tādos seriālos kā “CSI”. Tik pat liels un precīzs ieskats tiek piedāvāts arī noziedzīgajā pasaulē. Piedevām, skatītāji var iepazīties ar tādām iestādēm kā osta, ziņu aģentūra, skola un valdība. Negarantēju, ka skatītājs tajās tiek sagaidīts ar atplestām rokām, jo aktieri ir perfekti iejutušies savās lomās un tie bieži mēdz lietot nozarēm atbilstošu slengu. Bet, ja skatītājs pacenšas iejusties seriāla radītajā pasaulē, gandarījuma sajūta būs neizbēgama.

Vēl viens liels pluss seriālam slēpjas aktieru izvēlē. Galvenokārt, šeit ir filmējušies tolaik ļoti mazpazīstami aktieri, no kuriem daži ar laiku guva milzīgu popularitāti. Piemēram, tādas tagadējas Holivudas zvaigznes, kā Domenick Lombardozzi, Idris Elba un pat Michael B. Jordan. Daži no aktieriem varbūt nav tik populāri, bet patreiz spēlē lielas lomas daudzos mūsdienu seriālos, piemēram, Aidan Gillen(kuru mēs pazīstam kā Littlefinger kādā citā ļoti populārā seriālā), Dominic West, Seth Gilliam, Michael K. Williams un daudzi citi. Daži no aktieriem pat iepriekš bija redzami citā, bet ne tik populārā HBO seriālā “Oz”. Šo aktieru starpā ir J.D. Williams, Lance Reddick, Reg E. Cathey un citi. Daži no aktieriem ir izbijuši politiķi, policisti un pat noziedzinieki, no kuriem daži savā starpā ir tikuši arestēti!"The Wire, Noklausīšanās Ierīce"

Idris Elba, kad uzzina, ka šogad nav ticis nominēts Oskaram.

Seriāla konstrukcija to ļoti atšķir no citiem seriāliem. Katra sērija iesākas ar segmentu, kas ne vienmēr ir saistīts ar sižetu, bet lielākoties sniedz savā veidā dramatisku atziņu, kas lēnām pāriet uz sākuma titriem. Nobeigumos reti kad ir redzams kāds negaidīts notikumu pavērsiens. Tā vietā, sērijas beidzas ar kādu zīmīgu notikumu, kas bieži vien liek aizdomāties skatītājam par kādu no aktuālām problēmām, vai gluži vienkārši par kāda personāža rīcību. Sižets ir strukturēts ļoti precīzi un katras sezonas garumā izspēlē vairākus paralēlus stāstus, kuri vienmēr pamatīgi atmaksājas uz beigām un dažreiz pat savienojas kopā. Jo rūpīgāk skatītājs seko līdzi dialogiem un redzamajiem notikumiem, lai arī cik nenozīmīgi tie šķistu, jo lielāka bauda tiks gūta sagaidot nobeigumu.

Muzikālais pavadījums tiešā veidā skan tik reti, ka visas reizes var uzskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tas seriālā notiek tikai īpašos gadījumos, piemēram svarīgos sižeta kulminācijas brīžos. Tieši tādēļ šie notikumi ļoti labi paliek atmiņā. Mans personīgais favorīts ir aina, kurā izmeklētājs Prezbilevskijs dziesmas “Walk The Line” pavadījumā liek kopā pavedienus Bārksdeila izmeklēšanas lietai. Lielākoties mūzika seriālā ir dzirdama “dabiskā” veidā, piemēram, no automašīnām, vai radiostacijām, kas protams, tikai paspilgtina reālistiskumu.

Tā kā stāsta darbība norisinās Baltimoras pilsētā, lielākā daļa personāžu ir tumšādainās rases pārstāvji. Dzīves apstākļi nabadzīgajos rajonos un tajos esošā situācija tiek parādīta tāda, kāda tā ir realitātē. Nekas netiek pārspīlēts vai padarīts maigāks. Uzsvars netiek likts uz attiecībām starp dažādu rasu pārstāvjiem, bet gan uz to, kā attiecīgās institūcijas ietekmē to strādnieku un parasto iedzīvotāju dzīves. Birokrātija valda itin visur, un, ja “notiek mēsli”, cieš galvenokārt iedzīvotāji, jo vadītāji savu atbildību vienmēr var novelt uz zemāk esošiem darbiniekiem. Rezultātā tiek pētīta arī tāda problēma, kā “Amerikas strādājošās klases bojāeja”."The Wire, Noklausīšanās Ierīce"

“Yo, Omar Comin’!”

Galvenā doma seriālā vēsta, ka pēc visām izmeklēšanām un arestiem, beigās tāpat situācija nemainās. Šo domu lieliski atspoguļo seriāla beigās redzamā montāža, kura parāda, ka narkotiku tirdzniecība uz ielām turpina savu gaitu tā, it kā nekas nebūtu mainījies. Galvenais iemesls tam ir veids kā policija cenšas apkarot narkotiku tirdzniecību. Seriālā karš pret narkotikām tiek salīdzināts ar Irākas karu, jo sekas abiem ir vienādas – tie nekad nebeigsies. Bez šaubām, stāsta aktualitāte ir saglabājusies arī mūsdienās, jo arī šobrīd esošajā situācijā nekas daudz nav mainījies. Valdībai neizdodas palīdzēt savai tautai, un tādējādi zūd arī cerības sajūta.

Kritiķu atsauksmes ir bijušas fenomenālas. Tādi mediji kā Entertainment Weekly, The Guardian, The New York Times, kā arī daudzi citi “The Wire” vairākkārt ir atzinuši ar pozitīvām atsauksmēm, un to ir nodevējuši par vienu no visu laiku labākajiem seriāliem televīzijas vēsturē. ASV prezidents Baraks Obama ir atzinies, ka “The Wire” ir viņa visu laiku mīļākais seriāls. Par spīti daudzajiem apbalvojumiem un nominācijām, seriāls nekad nav saņēmis prestižo Primetime Emmy apbalvojumu (domājiet – televīzijas Oskars) nominācijā “izcils drāmas seriāls”. Izrādās, ka Emmy balsotājiem nav paticis “The Wire” kompleksais sižets un drūmā atmosfēra. Šis ir ļoti neparasts fakts, ņemot vērā, ka seriālā valda ļoti daudz humora, kas diezgan veiksmīgi tiek jaukts kopā ar tā drūmo gaisotni.

Nobeigumā varu tikai atbalstīt kritiķu viedokli, jo “The Wire”, bez šaubām ir ne tikai labākais HBO veikums, bet arī viens no visu laiku labākajiem un ģeniālākajiem seriāliem, kādi jebkad ir radīti. Tajā attēlotā pasaule un varoņi ir tik izsmalcināti veidoti, kā nekur citur. Baltimoras pilsēta skatītājiem tiek atrādīta ar rūpīgu precizitāti, cieņu, kā arī ļoti godīgu kritiku. Neviena cita seriāla veidošanā nekad nav bijusi ieguldīta tik dziļa pētniecība, kā “The Wire”. Bet detalizētums ir tikai viena no seriāla sastāvdaļām, kas to veido par unikālu un patīkamu skatīšanās pieredzi. Nav šaubu – tas ir jāredz un jāizbauda ikvienam. Tādēļ, ja iepriekš šis seriāls nav redzēts, silti iesaku to sākt skatīties, vai vismaz pievienot savai skatīšanās listei, jo es droši varu garantēt, ka neko tādu jūs iepriekš nebūsiet redzējuši! Un vēl es varu apsolīt, ka kaut nedaudz mainīsies arī jūsu domas ne tikai par noziedzīgo pasauli un tās izmeklētājiem, bet arī par dzīvi kopumā.