Ceļš uz “Bezgalības karu”, 13. daļa – “Captain America: Civil War”

Šķietami tālajā (bet patiesībā ne visai) 2008. gadā ar filmas “Iron Man” pirmizrādi tika atvērtas durvis kino sāgai – “Marvel Cinematic Universe” (MCU) jeb “Marvel” vienotajai kinopasaulei. Notikumiem tajā esam kārtīgi sekojuši līdzi veselu desmitgadi, bet megafranšīzes augstākais punkts mums vēl tikai ir priekšā – visu varoņu superapvienošanās dubultbliezienā “Avengers: Infinity War” (“Kino Kulta” pirmizrāde – jau 26. aprīlī) un vēl vienā filmā, kas gaidāma nākamgad, bet kuras nosaukumu pagaidām vēl nezinām.

Tāpēc, lai svinīgo notikumu padarītu vēl svinīgāku, lai gaidīšanas laiku vēl paīsinātu un vienkārši lai pagremdētos patīkamās atmiņās, palūkosimies uz visām “Marvel” kinopasaules iepriekšējām filmām – esam nonākuši pie vissmagākā iekšējā konflikta, ko Atriebēju komanda ir piedzīvojusi – laiks “Captain America: Civil War”!

Captain America: Civil War, Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš

Gads: 2016.
Režisori: Entonijs Ruso, Džo Ruso
Lomās: Kriss Evanss, Roberts Daunijs juniors, Skārleta Johansone, Sebastians Stans, Entonijs Makijs
Kases ieņēmumi visā pasaulē: 1,153 miljardi dolāru

Lielākā veiksme: “Captain America: Civil War” ir neapšaubāmi vislielākais iekšējais komandas kašķis, kāds ir pieredzēts līdz šim MCU. Iepriekš kāds ar kādu ir drusku pavillojies, bet tādā globālā mērogā tie visi tādi nieciņi vien ir bijuši. “Pilsoņu karš” gan visus Atriebējus sašķeļ divās nometnēs – #TeamCap un #TeamIronMan -, katram varonim liekot izvēlēties pusi. Skatītājiem šīs pušu izvēles un strīdi sagādā gandrīz tikpat lielus pārdzīvojumus kā pašiem konflikta dalībniekiem. Un brāļiem Ruso ir izdevies paveikt gandrīz neticamo – likt skatītājiem, kuri katrs noteikti ir nostājušies vienā vai otrā pusē (es, piemēram, ar katru jauno skatīšanās reizi esmu arvien pārliecinātāka Tonija atbalstītāja), tajā pašā laikā saprast otras nometnes pusi un viedokli. Visas iepriekšējās MCU filmas lēnām un pacietīgi ir būvējušas šos tēlus un viņu pārliecības, lai brīdī, kad tās saduras, nevajadzētu lieki veltīt ne mirkli laika, lai kādam vēl kaut ko paskaidrotu. Mēs zinām, ka Stīvs darīs jebko Bakija labā, jo viņš nerunās pretī savai sirdij un dvēselei, un mēs arī zinām, ka Tonijs ir kļuvis arvien nervozāks, arvien sirdsapziņas nomocītāks, arvien nepārliecinātāks par sevi un Atriebējiem. Kad šie varoņi saduras, tracis ir pamatīgs – redzēt, kā viņi viens otram gandrīz bez žēlastības krāmē, ir atmiņā paliekoši un nozīmīgi, tas noteikti nav nekāds prasts ekšens vien.

Klupšanas akmens: lai cik elpu aizraujošs un dramatisks arī būtu viss galvenais tracis, beigu beigās gan skatītājiem nākas attapties, ka sekas tam visam ir bijušas salīdzinoši maigas. Kapteiņa komanda tagad, protams, skaitās krimināli elementi ar visām no tām izrietošajām sekām, un Bakijs ir iesaldēts Vakandā (starp citu, Vakandas attēlojums filmās pirms “Black Panther” īsti kaut kā neatbilst tam publiskajam tēlam, kādu viņi, izrādās, ir kultivējuši), bet tas arī… ir viss? Neizbēgami kaut kāds aizvainojums, dusmas un līdz galam neatrisināti konflikti vēl virmo gaisā, bet, ņemot vērā to, kāds bija uzstādījums stāsta sākumā, mēs varējām sagaidīt krietni dramatiskākas sekas. Tāpēc filmas beigas tomēr nedaudz šķiet kā visvieglākā ceļa meklējumi, kas maķenīt sarūgtina – zaudēt kādu no iemīļotajiem varoņiem būtu bijis bēdīgi, bet tas tomēr būtu bijis ļoti interesants un drosmīgs gājiens no “Marvel” puses, parādot, ka likmes šajā pasaulē ir augstas.

Captain America: Civil War, Kapteinis Amerika: Pilsoņu Karš

 

MVP (visvērtīgākais spēlētājs): no jaunā Zirnekļcilvēka pirmā iznāciena MCU tika gaidīts daudz, tāpēc ir patiešām liels prieks, ka Tomam Holandam tas izdevās lieliski. Holanda atveidotais Pīters Pārkers beidzot patiešām ir īsts pusaudzis ar skolnieka problēmām un dzīves uztveri. Lai gan bija īpaši interesanti lidostas milzīgajā jandāliņā skatīties, kā savstarpēji kaujas mūsu jau labu laiku iemīļotie varoņi, Zirnekļcilvēka parādīšanās piešķīla visam pasākumam vēl jo īpašāku uguntiņu, sagādājot gan mums, gan pašiem filmas varoņiem nelielu pārsteiguma elementu, jo neviens jau īsti nezināja, ko no šī jaunieša varētu sagaidīt. Pēc notikušās cīņas, domājams, visiem bija skaidrs, ka sagaidīt no viņa varam daudz.

Labāko joku top 3:

  1. Tīņi ir briesmīgi – jādomā, ne tīņu vecuma skatītāji visā pasaulē skaļi ievaidējās, dzirdot Pīteru sakām šos skaistos vārdus: “Hey, guys, you ever see that really old movie, “Empire Strikes Back”?”
  2. GiAnt-Man – Pola Rada atveidotais Skudrcilvēks jeb Skots Lengs turpināja priecēt ar savu sirsnību arī šajā filmā, un viņa fanošana par Kapteini Ameriku vien ir ko vērta (“Thinks for thanking of me.”). Bet nekas nevar pārspēt viņa maniakālos, pašam sev neticošos smieklus, kad Skots pārvēršas par “Giant Man”.
  3. Steve and Sharon sitting in a tree, k.i.s.s.i.n.g. – viens no negaidīti interesantākajiem, savstarpēji pat nedaudz antipātiskajiem duetiem šajā filmā izveidojās starp Semu un Bakiju. Bet, kad ir labsirdīgi jāpasmīkņā par Stīva bučošanos milzu trača laikā, abi uzreiz atrod kopīgu valodu.

Captain America: Civil War, Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš

Tora faktors*: pirmoreiz MCU vēsturē – 0 punkti! Arī Tonijs ir vīlies par šādu rezultātu (skat. bildi) – jo, lai gan, protams, bija daudz jākaujas, varēja jau tomēr atrast kādu brīdi, kad kādam padefilēt apkārt bez krekla. 

* Ainas, kurās kāds no galvenajiem varoņiem redzams bez krekla.

Pēctitru aina(s): “Captain America: Civil War” cīnījās divas puses, un katrai no tām tiek pa pēctitru ainai:

  1. Vispirms mums tiek dota iespēja uzzināt, kas pēc cīniņa ar Toniju ir noticis ar Bakiju – ja Stīvu mēs redzējām dodamies pie cietumā esošajiem biedriem pašās filmas beigās, Bakija liktenis tobrīd vēl nebija zināms. Kā izrādās, viņš ir nonācis Vakandā, kur labprātīgi tiek iesaldēts, lai nevarētu nejauši un negribot nodarīt pāri vēl kādam. To, kā Bakijam būs veicies ar atlabšanu no ilgstošas smadzeņu skalošanas, uzzināsim vēlāk.
  2. Otrā pēctitru aina ļauj pavadīt vēl pāris mirkļus kopā ar šīs filmas un visa MCU jaunpienācēju – Pīteru Pārkeru. Zirnekļcilvēks, viegli apdauzīts, ir nonācis atpakaļ mājās Ņujorkā, kur par viņa brūcēm un zilumiem, protams, uztraucas viņa tante Meja. Par pārciesto gan Pīters ir atlīdzināts kārtīgi – Tonijs viņam ir sagādājis pienācīgu tehnoloģisko apgreidu.

Ietekme uz MCU: viens no svarīgākajiem jaunumiem, ko ieviesa šī filma, ir Zirnekļcilvēka parādīšanās šajā pasaulē, kas paver daudz plašu un interesantu iespēju. Tikpat daudzsološs tēls ir otrs šajā filmā pirmoreiz iepazītais personāžs Melnā Pantera jeb T’Čalla (Čadviks Bouzmans) – pēc šīs filmas notikumiem Vakandas nu jau valdnieks. Taču, kā jau minēju iepriekš, paša galvenā konflikta sekas šķiet neproporcionāli maigas tam tracim, kāds tika sacelts. Jau pašās filmas beigās redzam, ka Stīvs un Tonijs ir jau tobrīd spējuši atkal atrast kopīgu valodu – varbūt gluži viens otra apkampienos viņi vēl nav gatavi lēkt, bet kašķis, šķiet, jau pa pusei ir aizmirsies. Taču fakts, ka Bakijs šobrīd ir paslēpts tieši Vakandā, noteikti spēlēs lomu visu jandāliņu jandāliņā – “Infinity War”.

Spilgtākais citāts: “I don’t care. He killed my mom.”

Jau rīt iegrimsim tādās savādībās, kādas līdz šim MCU vēl neesam redzējuši – kopā ar “Doctor Strange”! Iepriekšējie apskati – “Iron Man”, “The Incredible Hulk”, “Iron Man 2”, “Thor”, “Captain America: The First Avenger”, “The Avengers”, “Iron Man 3”, “Thor: The Dark World”, “Captain America: The Winter Soldier”, “Guardians of the Galaxy”, “Avengers: Age of Ultron”, “Ant-Man”.