Ceļš uz “Bezgalības karu”, 2. daļa – “The Incredible Hulk”

Šķietami tālajā (bet patiesībā ne visai) 2008. gadā ar filmas “Iron Man” pirmizrādi tika atvērtas durvis kino sāgai – “Marvel Cinematic Universe” (MCU) jeb “Marvel” vienotajai kinopasaulei. Notikumiem tajā esam kārtīgi sekojuši līdzi veselu desmitgadi, bet megafranšīzes augstākais punkts mums vēl tikai ir priekšā – visu varoņu superapvienošanās dubultbliezienā “Avengers: Infinity War” (“Kino Kulta” pirmizrāde – jau 26. aprīlī) un vēl vienā filmā, kas gaidāma nākamgad, bet kuras nosaukumu pagaidām vēl nezinām.

Tāpēc, lai svinīgo notikumu padarītu vēl svinīgāku, lai gaidīšanas laiku vēl paīsinātu un vienkārši lai pagremdētos patīkamās atmiņās, palūkosimies uz visām “Marvel” kinopasaules iepriekšējām filmām – tagad kārta MCU pabērnam “The Incredible Hulk”!

The Incredible Hulk, Nepārspējamais Halks

Gads: 2008.
Režisors: Luijs Leterjē
Lomās: Edvards Nortons, Līva Tailere, Tims Rots, Viljams Hērts, Tims Bleiks Nelsons
Kases ieņēmumi visā pasaulē: 263 miljoni dolāru

Lielākā veiksme: runāt par veiksmēm “The Incredible Hulk” gadījumā nav pārāk viegli, bet, ja parok dziļāk, arī šajā filmā var atrast pa kādam gaismas stariņam. Viens no filmas interesantākajiem un apsveicamākajiem lēmumiem ir nēķēpāties ar kārtējo supervaroņa izcelsmes stāstu – Brūsa Banera eksperimentiem, kas lika viņam pārtapt pār Halku, Leterjē veikli pārbrauc pāri sākuma titru montāžā, pašu filmu jau veltot Brūsa iekšējai un ārējai cīņai ar briesmoni, kas viņā tagad mīt. Interesants bija arī lēmums Banera lomu piešķirt Edvardam Nortonam – protams, tagad varam tikai spekulēt, kā būtu, ja būtu, bet zināmā mērā ir vieglāk noticēt tam, ka tieši viņa Brūss būtu bijis gatavs eksperimentēt pats ar sevi un nonākt šādā situācijā – Marka Rafalo versija, protams, ir lieliska (un par to mēs vēl noteikti parunāsim daudz), bet Nortona acīs kāre pēc riska spīd spilgtāk.

Klupšanas akmens: ak, ar ko lai vispār sāk? “The Incredible Hulk” galvenais klupšanas akmens ir tas, ka tā vienkārši… nav diez ko laba filma. Pēc cerīgā sākuma Brazīlijā, Baneram pirmoreiz pārvēršoties Halkā (neskaitot titru montāžu), viss lēnām sāk slīdēt lejup – mēs tiekam pie, iespējams, garlaicīgākā MCU ļaundara, kurš noteikti pārvēršas neglītākajā MCU ļaundarī, kā arī samocīta, garumā izstiepta sižeta. Nav nekāds brīnums, ka daudzi nereti pat aizmirst, ka arī “The Incredible Hulk” skaitās piederīga “Marvel” vienotajai kinopasaulei – stila un pieejas atšķirības ir redzamas kā uz delnas (nedaudz, protams, tas ir piedodami, jo brīdī, kad tapa “The Incredible Hulk”, runas par iespējamu varoņu superapvienošanos vienā visumā vēl bija tikai knapi sākušās).

The Incredible Hulk, Nepārspējamais Halks

MVP (visvērtīgākais spēlētājs): ņemot vērā, ka viņš ir vienīgais, kuru no filmā redzamajiem aktieriem mēs sastapsim kādā no nākamajām filmām (neskaitot, protams, Robertu Dauniju junioru, kurš šeit redzams nelielā cameo lomiņā), MVP godu varētu atdod Viljamam Hērtam – viņa ģenerālis Ross atgriezīsies MCU “Civil War”. Bet tomēr par visvērtīgāko spēlētāju gribētos atzīt Edvardu Nortonu – lai cik lielisks ir Marks Rafalo, Nortona pirmais un vienīgais mēģinājums iemiesot pretrunu plosīto Baneru bija gana intriģējošs, lai liktu nedaudz reizēm pasapņot, kā būtu bijis, ja Nortons nebūtu tāda kašķu vācele un tieši viņa Baners vēlāk stāvētu plecu pie pleca ar pārējiem Atriebējiem. 

Labāko joku top 3:

  1. Izsalcis Halks ir bīstams Halks – Brūss Baners pierāda, ka pat ģeniāliem zinātniekiem var rasties grūtības ar svešvalodu apguvi.
  2. Ceļu satiksme ir elle – viens no retajiem brīžiem filmā, kad tiešām var pasmaidīt, ir aina, kurā Brūss un viņa sirdsdāma Betija kā labāko transportlīdzekli izvēlas taksometru, protams, nonākot ellīgākā šofera mašīnā. Ideja par metro beigu beigās nemaz nebūtu bijusi tik slikta, vai ne?
  3. Arī briesmoņiem sāp – kā jau minēju iepriekš, filmā nav daudz amizantu brīžu, no kā izvēlēties, tāpēc godpilnā trešā vieta tiek pavisam mazajam gegam, kad Halks alā satrūkstas un atsit galvu pret klinti. Jā, šeit tiešām nebija plaša izvēle.

The Incredible Hulk, Nepārspējamais Halks

Tora faktors*: lai kādas problēmas būtu piemeklējušas pašu filmu, Edvarda Nortona un Tima Rota faniem šeit ir daudz labumu, ko izbaudīt – 10,30! Piezīme – šeit netiek iekļautas ainas, kur Baners ir pārvērties Halkā (šis fetišs paliek katra paša ziņā).

  • 1 punkts par pirmo kārtīgo kadru, kad sastopam Nortona Brūsu – stresainu un bez krekla
  • 1 punkts par brīdi tikai divas minūtes vēlāk, kad Brūss mācās, kā pareizi elpot, lai nesāktu halkot (bonusā – tikpat puskails Brūsa elpošanas guru)
  • 1 punkts par Baneru, kurš pēc halkošanas pamostas tikai ar biksēm, bet bez krekla
  • 1 punkts par bezpajumtnieku Baneru
  • 1 punkts par Tima Rota Blonski, kurš jau nu neies ļaut tikai Nortonam izpausties bezkreklošanā
  • 0,05 punkti par Blonski slimnīcā – tīri tehniski viņš ir bez krekla, tāpēc jāatzīmē ir, bet, nu, šis nav tā īsti “Tora faktora” garā
  • 1 punkts par Brūsu, kuru sveicam ar atgriešanos, kas tiek svinēta ar puskailu gulēšanu, dušošanos un drēbju izvēli
  • 1 punkts par Brūsa un Betijas sexy times
  • 1 punkts par Blonski, kurš nav mierā ar Brūsa bezkrekla dominanci, tāpēc uz medicīnisku procedūru ierodas puskails
  • 1 punkts par Blonski, kurš turpina savu procedūru, vēl joprojām bez krekla
  • 0,5 punkti par Blonski pēc procedūras – puspunkts zaudēts, jo pusceļā viņš pārvēršas par “Abomination”
  • 0,5 punkti par Brūsu, kurš piedzīvo savu procedūru, bet arī zaudē puspunktu, jo pārvēršas par Halku tās laikā
  • 0,25 punkti par Blonski, kurš devies uz kārtējo injekciju, bet zaudē punktus, jo jau ir pārāk abominējies

* Ainas, kurās kāds no galvenajiem varoņiem redzams bez krekla.

Pēctitru aina(s): neviena! Taisnības labad gan vēlreiz jāatkārto, ka “The Incredible Hulk” iznāca brīdī, kad MCU vēl bija pašos autiņos, tāpēc vēl nebija ierasto paražu, kurām pielāgoties, tostarp pēctitru ainas. Varam diezgan droši apgalvot, ka, ja filma iznāktu šobrīd, aina ar Toniju Stārku, kurš apciemo ģenerāli Rosu, lai parunātu par komandas veidošanu, tiktu novietota pēc titriem.

Ietekme uz MCU: ja ģenerālis Ross pēc dažiem gadiem neatgrieztos “Captain America: Civil War”, lai sētu šķelšanos un iznīcību komandā (tas, kā viņam vispār vēl ir darbs, ir jau cits jautājums), varētu teikt, ka “The Incredible Hulk” tā īsti neko daudz MCU nav nozīmējis. Galu galā – pat pats Baners ar ātru roku tika nomainīts. Bet, kā rādīja laiks, pilnīgi ekskomunicēts no “Marvel” pasaules šis Halks arī nav, un, lai gan plašākā mērogā notikumi šajā filmā tālāko pasaules attīstību nav ietekmējuši (Baners kā filmu sāka, slēpdamies no visiem, tā arī to noslēdza), pilnīgi ignorēt to MCU kontekstā arī nevar.

Spilgtākais citāts: “Don’t make me hungry. You wouldn’t like me when I’m hungry.”

Jau rīt mūs gaida atkalsatikšanās ar Toniju Stārku – “Iron Man 2”! Iepriekšējais apskats – “Iron Man”