7 spilgtākie “Oskaru” ceremonijas mirkļi

Šķiet, nepaspējām ne aci pamirkšķināt, kad “Oskaru” sezonas maratona finiša līnija jau ir šķērsota un balvas sadalītas. Protams, nepagūsim ne attapties, kad klāt būs rudens un jaunais trādirīdis, bet pagaidām vēl nedaudz pakavēsimies pie pagājušā gada filmām izcilniecēm un šī gada ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas septiņiem spilgtākajiem mirkļiem.

7. Tifānijas Hadišas un Maijas Rūdolfas tandēms

Pēc pagājušā gada “misēkļa” šogad “Oskaru” ceremonijas rīkotāji bija darījuši visu iespējamo, lai pasākums ietu kā pa diedziņu, un tas arī izdevās – bet tam bija arī savas ēnas puses, jo šovs (jā, mēs sagaidām šovu – Holivuda tomēr!) bija diezgan pablāvs un kopumā, visticamāk, ātri aizmirsīsies. Bet arī šajā ceremonijā bija brīži, kad paspīdēt izdevās balvu pasniedzējiem, un nevienam tas neizdevās amizantāk par komiķu Tifānijas Hadišas un Maijas Rūdolfas pāri – abas dāmas pasniedza balvu labākajai īsfilmai un labākajai animācijas īsfilmai, bet vēl pirms statuešu izsniegšanas pasmīkņāja gan par sarkanajiem paklājiem, gan pasākuma viesiem, gan visu industriju.

6. Īsfilmas “The Silent Child” veidotājas pateicības runa

Holivuda vēl joprojām mutuļo un mutuļos par vienlīdzību industrijā (cerams, ar “taustāmiem” rezultātiem), pieminot diskusijās gan rasi, gan dzimumu. Bet par labāko īsfilmu atzītās “The Silent Child” autore Reičela Šentone balvu pasniegšanas ceremonijas laikā pavisam vienkāršā, bet aizkustinošā veidā atgādināja par vēl kādu grupu, par kuru Holivudai derētu atcerēties biežāk, – par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šentone, sakot savu pateicības runu, to paralēli tulkoja zīmju valodā, lai notiekošo varētu saprast arī uzvarējušās īsfilmas galvenās lomas atveidotāja, kura ir nedzirdīga.

5. Džeimss Aivorijs kļūst par vecāko “Oskara” balvas saņēmēju

Mums vienmēr mēģina iestāstīt, ka nekad nevajag atmest cerību – lai cik arī niecīgas liktos izredzes izdoties, kamēr vien tu esi spējīgs kaut ko darīt lietas labā, viss vēl ir iespējams. Izklausās pēc sentimentālām muļķībām, vai ne? Atbilde gan ir “nē”, ja palūkojamies uz labākā adaptētā scenārija balvas ieguvēju Džeimsu Aivoriju – saņemot balvu par filmas “Call Me By Your Name” scenāriju, Aivorijs, kuram šī bija ceturtā “Oskara” nominācija karjerā, 89 (!) gadu vecumā kļuva par vecāko “Oskara” balvas saņēmēju vēsturē! Turklāt Aivorijam mierīgi varētu piešķirt arī balvu par stilīgāko tērpu šī gada ceremonijā.

4. Rodžers Dīkinss beidzot iegūst “Oskaru”

To, ka nekad nevajag atmest cerību, pierādīja arī mūžīgi apdalītais operators Rodžers Dīkinss, kuram tieši 90. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija izrādījās laimīgā – ar 14. (!) piegājienu Dīkinsam beidzot izdevās tikt pie jau sen godam pelnītās zelta statuetes par labāko operatora darbu. Laimīgā loze, kā izrādījās, bija Denī Vilnēva režisētā filma “Blade Runner 2049”, kas nenoliedzami bija viena no viskrāšņākajām pagājušā gada filmām.

3. Džimmijs Kimmels nevairās runāt par jūtīgām tēmām

Salīdzinot ar pagājušā gada “Oskaru” ceremoniju, situācija un noskaņojums Holivudā ar Hārvija Vainstīna skandāliem un #metoo kampaņu ir ievērojami mainījušies. Līdz ar to komiķi Džimmiju Kimmelu, kurš vadīja šovu jau otro gadu pēc kārtas, šoreiz gaidīja krietni sarežģītāks uzdevums – ne tikai spēt veiksmīgi pajokot par pagājušā gada ceremonijas noslēguma fiasko, bet arī veikli lavierēt pa šobrīd aktuālajām un ļoti jūtīgajām tēmām – iespēja šos notikumus nepieminēt vienkārši neeksistēja. Kimmelam par godu jāatzīst, ka ar šo uzdevumu viņš tika galā veiksmīgi, atļaujoties pajokot, kur situācija to ļāva, bet neaizmirstot arī nopietnā balsī uzsvērt, ka cīņa par vienlīdzību un līdztiesību vēl nav galā. Jo īpaši jāuzteic tieši Kimmela ceremonijas sākuma monologs, kas lika caur smiekliem paskatīties uz ne tām jestrākajām tēmām.

2. “The Shape of Water” četrkāršais trieciens

Pagājušajā gadā Holivudai bija izdevies izveidot ļoti daudz lielisku filmu, kā rezultātā tā pavisam droši paredzēt, kura tad beigās tiks atzīta par 2017. gada pašu labāko, nebija viegli. Turklāt, kā rādīja ceremonijas gaita, balsotāji bija gatavi savu mīlestību un atzinību dāļāt plašam saņēmēju lokam. Beigu beigās izrādījās, ka vislabākais indikators šoreiz būs bijusi vecā labā matemātika – filma ar vislielāko nomināciju skaitu – “The Shape of Water” – arī bija Kinoakadēmijas balsotāju sirdīm vistuvākā. Piepildījās arī prognozes, ka labākā režisora godu šoreiz iegūs meksikāņu mošķlielmeistars Giljermo del Toro, šim lieliskajam balvu duetam pievienojot klāt arī statuetes par labāko māksliniecisko noformējumu un mūziku. Taču to, ka šogad vienas noteiktas favorītfilmas tomēr nebija, pierāda tas, ka šoreiz tikai (nosacīti, protams) ar četrām iegūtām balvām “The Shape of Water” kļuva par vakara titulētāko filmu.

1. Frānsisas Makdormandas pateicības runa

Ceremonijas laikā izskanēja daudz sirsnīgu un priekpilnu pateicības runu, bet vakara spilgtākais uznāciens izdevās labākās aktrises balvas ieguvējai Frānsisai Makdormandai, kura savā runā demonstrēja tikpat enerģisku cīņassparu, kāds piemita viņas atveidotajai varonei filmā “Three Billboards Outside Ebbing, Missouri”, par kuru Makdormanda arī saņēma zelta statueti. Pateikusies pārējiem filmas veidotājiem un ģimenei, Makdormanda lūdza piecelties kājās ikvienu zālē esošo sievieti, kura bija nominēta jebkurā no kategorijām, un aicināja filmu producentus un budžetu maku turētājus palūkoties uz šīm dāmām un pēc ballīšu noslēgumiem nākt pie viņām un piedāvāt iespēju īstenot savus stāstus uz ekrāna. Runu Makdormanda noslēdza ar diviem vārdiem – “inclusion rider” – nosacījumu, ko aktieri var lūgt iekļaut viņu līgumos, kas paredz, ka filmas aktieru un veidotāju komandās jāiekļauj pēc iespējas dažādi cilvēki. Makdormandas aicinājums rūpēties par to, ka skatītājus sasniedz dažādi un unikāli stāsti, lieliski saskanēja ar visas ceremonijas laikā bieži izskanējušo atgādinājumu, ka, dodot iespēju izpausties visiem, ne tikai dažām noteiktām (lielākoties baltām un vīriešu kārtas) grupām, mēs visi tikai un vienīgi būsim ieguvēji.

90. ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijai nu varam likt mieru – tiekamies nākamgad?