Ziņas

Kara drāma “1944”: Igaunijas kino lepnums

Latvijas kinoteātros skatāma Igaunijas kara drāma "1944" - vērienīgs igauņu mēģinājums apskatīt vienu no sāpīgākajiem vēstures posmiem caur nacionāli-patriotiska grāvēja prizmu. Ieskatīsimies filmas aizkulisēs, un tiekamies kino, lai savām acīm novērtētu skatītāko filmu Igaunijas vēsturē.

08.05.2015

1944, 1944

Filma “1944” ir viens no lielākajiem notikumiem Igaunijas kino pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Režisora Elmo Niganena filma “1944” demonstrēšanas sākumā ir apsteigusi erotisko drāmu “Piecdesmit Greja nokrāsas”, kurai Latvijā bija neredzēti liels skatītāju skaits. Varbūt skeptiķi pasmīnēs par šo ziņu, taču, ņemot vērā filmas popularitāti izcelsmes zemē un skatoties tās reklāmkadrus, ir jāatzīst,  ka filmas autori ļoti nopietni gatavojušies šim valsts nozīmes projektam – pirmajā demonstrēšanas mēnesī Igaunijā filmu noskatījušies vairāk nekā simt tūkstoši skatītāju, tā vēl joprojām ir populāra un paliek kinoteātru repertuārā. Visā neatkarīgās Igaunijas vēsturē  vairāk par simt tūkstošiem skatītāju bijis tikai septiņām filmām, viena no tām bija tā paša režisora E. Niganena 2002. gada igauņu filma “Vārdi marmorā”(„Names in Marble“).

Otrā pasaules kara tanku kāpurķēdes nežēlīgi malušas visas Eiropas tautas.  Igaunijai bija lemts izturēt ne tikai kara liesmas un šausmas – tūkstošiem igauņu vīriešu bija spiesti karot divu naidīgo spēku pusē un cīnīties pret tautiešiem… Kara drāma „1944“ ir dziļu pārdzīvojumu, satriecošas pieredzes, baiļu un sāpju pilns stāsts par jauniem cilvēkiem. Karls karo nacistiskās Vācijas armijā, un Jurijs ir Sarkanās armijas seržants; viņiem lemts būt katram savā barikāžu pusē. Izšķirīgajā kaujā abu jaunekļu liktenis savijas. Jurijs apņemas Karla pēdējo vēstuli nogādāt viņa tuviniekiem, taču bijušā ienaidnieka māsas skatiens laupa viņam drosmi atzīties, ka ir viņas brāļa slepkava. Mīlestība liek Jurijam klusēt, taču modina vēlēšanos pretoties tautiešiem, kuri neslēpj savu despotisko cietsirdību un ticību Staļinam. Par to viņam būs dārgi jāmaksā.

1944

Filmas “1944” sižeta pamatā ir to karavīru likteņi, kuri cīnījušies pretējās barikāžu pusēs. Šī situācija atspoguļo tūkstošiem igauņu likteni Otrajā pasaules karā – 55 tūkstošus iesauca Sarkanajā armijā, vismaz 72 tūkstošus – Trešā reiha armijā.  Producents Kristians Taska stāsta, ka uzņemšanas grupa ar lielu atbildības sajūtu strādājusi pie filmas, to saistījušas ne vien sabiedrības gaidas un preses interese; lai veidotu filmu par karu, vajadzīgas īpašas zināšanas. Filmas “1944” inscenēšanai igauņu kinematogrāfisti lūguši palīgā somu kaimiņus, kuriem šajā jomā jau ir pieredze – kara filmās ļoti nozīmīgajā montāžā un skaņas efektu radīšanā piedalījušies somu producenti. Kara drāmas “1944” budžets sasniedzis divus miljonus eiro, bez Igaunijas armijas atbalsta un brīvprātīgo palīdzības filmas pašizmaksa būtu daudz lielāka.

1944

Filma “1944” veidota divus gadus, un tās autori var lepoties ar reālistiskām kauju ainām, gandrīz visas tās uzņemtas Igaunijas kara poligonā. Producents K. Taska stāsta, ka uzspridzinātas vairākas tonnas munīcijas, filmēšanas laikā drebējusi zeme, bet uzņemšanas grupa strādājusi aiz īpašām aizsargstikla barjerām. Otrā pasaules kara kaujas Austrumu frontē nav iedomājamas bez Sarkanās armijas tankiem Т-34, un sagādāt filmēšanai šīs senās mašīnas bija viens no grūtākajiem producentu uzdevumiem. Tankus nācies aizņemties no Somijas, Čehijas un pat Anglijas. Filmas vajadzībām atjaunots vienīgais Igaunijas tanks Т-34, bet filmēšanā izmantoti Otrā pasaules kara laika muzeja eksponāti.

1944

“Mums patiešām ir izdevies radīt lielu notikumu igauņu kino vēsturē, cilvēki vēl joprojām iet uz kinoteātriem,” saka viens no filmas uzņemšanas grupas dalībniekiem. “Cilvēki gadiem gaidījuši šo stāstu. Mēs to rādām no tāda skatpunkta, ka igauņu karavīri bija abās barikāžu pusēs, bija spiesti karot cits pret citu; tieši tāpēc mūsu darbs ir apbrīnojams. Ļoti līdzīga vēsturiskā situācija bija arī pārējās Baltijas valstīs,” teicis “1944” producents K. Taska. Viņš ir pārliecināts – Latvijas un Lietuvas skatītājiem filma būs tikpat aktuāla kā igauņiem, jo tā nerosina meklēt taisnos un vainīgos, tas ir piedāvājums izdzīvot kara drāmu, kas risinājusies pavisam netālu, vērot septiņdesmit gadus senas reālistiskas ainas no kara, kas gājis pāri arī mūsu zemei.

Latvijas kinoteātros filma skatāma jau no 5. maija!

Pēc publicitātes materiāliem sagatavoja Sergejs Timoņins, īpaši Kinoblogeri.lv