Savulaik Tonija Soprano atveidotājs Džeimss Gandolfīni, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz skatītājiem būtu cerība ieraudzīt “The Sopranos” filmu, teica, ka tas notiks tikai tad, kad seriāla veidotājam Deividam Čeisam aptrūksies nauda. Par Čeisa finansiālo situāciju neko gan nezinām, taču fakts paliek fakts – šogad gaidāmā filma “The Many Saints of Newark” mums sola atgriešanos Soprano ģimenes mafiozajā pasaulē, pagriežot pulksteņa rādītājus un kalendārus krietnu laiciņu atpakaļ, izstāstot mūsu iemīļoto varoņu izcelsmes stāstu.

Kamēr gaidām jauno filmu (kurā, starp citu, gados jaunu Toniju Soprano atveidos Džeimsa Gandolfīni dēls Maikls Gandolfīni – vēl viens papildu plusiņš intrigas ziņā), kurai paredzēts iznākt gada otrajā pusē, septembra nogalē, ir īstais laiks vēlreiz vai varbūt pirmoreiz ieslēgt pašu “The Sopranos”, kam laika zobs nekādi nav skādējis kvalitātes ziņā – tieši pretēji, seriāls ir tikpat lielisks, kā tas bija laikā, kad iznāca.

Lai rosinātu jūs doties nostalģiskā vizītē pie Soprano famīlijas, atlasījām 10 interesantus faktus par šo izcilo HBO seriālu, kura visas sešas sezonas ir ātri bindžojamas vai lēni un patīkami baudāmas (pēc jūsu izvēles) LMT Viedtelevīzijā!

• Lai gan mūsdienās, izdzirdot seriāla nosaukumu “The Sopranos”, visi lieliski zina, par ko ir runa, sākotnēji kanāla HBO bosus pamatīgi uztrauca iespēja, ka skatītāji varētu nesaprast, ka seriāls ir par mafiju, tā vietā nodomājot, ka tas ir par operdziedātājiem (šādu kļūdu esot pieļāvusi arī Medovas Soprano atveidotāja Džeimija-Linna Sīglere, kad viņa tika uzaicināta uz noklausīšanos lomai). Lai mazinātu šādas kļūmes iespējamību, seriāla logo burts “r” tika aizvietots ar pistoli – šo tradīciju ir saglabājis arī filmas “The Many Saints of Newark” logo.
• Sākotnēji “The Sopranos” nemaz nebija plānots kā seriāls – tā veidotājs Deivids Čeiss to bija iedomājies kā filmu, kas stāstītu par kādu mafijas bosu, kurš dodas pie psihiatra, lai tiktu galā ar savām problēmām ar māti, tikmēr risinot arī savas mafiozās bandu problēmas. Beigu beigās gan Čeisa menedžeris un citi pārliecināja viņu, ka seriāla formāts šim stāstam būs krietni piemērotāks, filmas sižetam iedvesmojot seriāla pirmās divas sezonas.

• Runājot par Deividu Čeisu – kā izrādās, seriāls nav tikai intriģējoša krimināldrāma, tas ir arī dziļi personīgs un, ja atmetam mafijas lietas, teju autobiogrāfisks stāsts. Čeiss Tonija Soprano tēlu ir balstījis pats savā pieredzē un sarežģītajās attiecībās, kas valdīja starp viņu un viņa paša māti. Seriāla radīšanas laikā pats Čeiss arī esot apmeklējis psihiatri, kā rezultātā “The Sopranos” tika pie doktores Melfi tēla.
• Doktores Melfi atveidotājai Lorēnai Brako, kuru mēs lieliski zinām no cita gangsterstāsta “Goodfellas”, sākotnēji bija paredzēta Karmelas Soprano loma. Brako gan nevēlējās vēlreiz kāpt tajā pašā mafiozajā upē un veica izvēli par labu Melfi tēlam, uzskatot, ka šī loma būtu viņai kā aktrisei izaicinošāka un ļautu parādīt viņas aktierprasmes vēl labāk.

• Ja jau piesaucām “Goodfellas”, tad rodas arī jautājums, ko par seriālu domāja Mārtins Skorsēze, gangsterdrāmu eksperts, vai ne? Skorsēze, atbildot uz šo jautājumu, esot teicis, ka viņš esot noskatījis pāris sēriju, taču seriālam neesot izdevies viņu sevī ievilkt uz ilgāku laiku. Problēma esot bijusi tajā, ka “The Sopranos” ataino citas paaudzes gangsteru kultūru, nevis to, ko Skorsēze atminējās pats no savām jaunības dienām, tāpēc viņam ar seriālu īsti pa ceļam beigu beigās nav sanācis.
• Pēc tam, kad iznāca seriāla pirmā sērija, ar aktieri Džeimsu Gandolfīni esot sazinājies kāds īsts gangsteris, lai dotu padomu, ka Gandolfīni vairs nekad seriāla gaitā nevajadzētu valkāt šortus (jo mafijas donam tas nepiedienot). Šis atgadījums vēlāk tika iekļauts pašā seriālā – ceturtās sezonas pirmajā sērijā –, taču kopumā labu gribošā gangstera padoms tika ignorēts, jo Tonijs seriāla gaitā vairākkārt parādās šortos.

• Runājot par īstiem gangsteriem – tie tik tiešām sekoja līdzi seriālam. 1999. gadā FIB slepus ierakstīja sarunu Dekavalkantesu, īstas Ņūdžersijas mafijas ģimenes, locekļu starpā, kuras laikā viņi apsprieda seriālu un tā līdzības ar viņiem pašiem. Viens no gangsteriem esot jautājis citam, vai Soprano ģimene ir domāta kā viņu ģimenes un darbības atspoguļojums, uz ko sarunas biedrs esot atbildējis, ka viņi seriālā esot pat piesaukti vārdā.
• Lai Tonija Soprāno dusmas un aizkaitinājums uz ekrāna izskatītos pēc iespējas autentiskāk, Džeimss Gandolfīni dažās ainās esot mēdzis savā kurpē ievietot nelielu akmenīti, kas aktierim pamatīgi esot traucējis, palīdzot Soprano dusmām būt jo kvēlākām. Gandolfīni esot arī sevi nomocījis, paliekot nomodā visu nakti pirms brokastu ainu filmēšanas, lai to laikā Tonijs izskatītos gana noguris un izbesījies.

• Ja, skatoties seriālu, kādā brīdī nomāc jautājums, cik tad bagāts Tonijs Soprano patiesībā ir, seriāla veidotāji bija izrēķinājuši atbildi. Konsultējoties ar apgabala prokurora vietnieku, kurš pastāstīja sīkākas detaļas par to, kā mafijas darboņi pelna naudu, seriāla autori beigu beigās izsecināja, ka Tonija rīcībā bija 5–6 miljoni ASV dolāru, summai gan mainoties, ņemot vērā Tonija tieksmi aizrauties ar azartspēlēm.
• Lai gan tāpat kā ar daudziem citiem tēliem, filmām un seriāliem to ikoniskos varoņus nesaraujami saistām ar to atveidotājiem, Soprano pasaulē galvenais bija tikai viens cilvēks – seriāla veidotājs Deivids Čeiss. “The Sopranos” filmēšanas gaitā ar improvizāciju aizrauties aktieriem nebija ļauts – scenārijam bija jāseko līdzi rūpīgi un jebkādas izmaiņas vispirms bija jāapspriež ar Čeisu, kurš deva vai nedeva zaļo gaismu. Bet, ja reizēm kādi aktieri mēdza nākt pie Čeisa ar protestiem par to, kas notiek ar viņu tēliem vai to uzvedību, uzskatot, ka viņiem vajadzētu rīkoties citādi, Čeisa standarta atbilde esot bijusi: “Bet kurš tev teica, ka šis tēls pieder tev?”