Nedēļas raksts / Saraksti

Kino Kulta 2020. gada top seriāli

Kamēr 2021. gads vēl tikai ieskrienas, nedaudz vēl pakavēsimies aizgājušajos 12 mēnešos, šoreiz padaloties ar to, kas "Kino Kulta" saimei bija īpaši iekritis sirdī un prātā seriālu jomā un ko tātad iesakām arī jums pielikt saviem skatāmsarakstiem.

11.01.2021

Kino Kulta 2020. gada top seriāli

Tā kā seriālu plašajā piedāvājumā katram no mums gaume ir jo īpaši individuāla, tad šajā rakstā favorītus nevis liekam vienā vienotā topā, bet gan padalāmies katrs ar saviem pieciem iecienītākajiem pagājušā gada seriāliem (kaut gan te arī noteikti ievērosiet kopīgas iezīmes) – gan jau iecienītu stāstu turpinājumi tālākās sezonās, gan absolūti jaunumi, kuriem sekosim līdzi arī turpmāk, gan arī miniserāli, kas koncentrētākā formā piedāvā ko patiešām neaizmirstami lielisku.

Sergejs Musatovs

The Midnight Gospel
  1. “The Midnight Gospel” – animēts podkāsts par dvēseli, nāvi, reinkarnāciju un psihodeliskām narkotikām. Sold.
  2. “Sex Education” (2. sezona) – joprojām aktuāli un lietderīgi visiem pusaudžiem, viņu vecākiem un everyone in between. Ar veiksmīgiem personāžiem izcili parāda, ka katram no mums ir savas problēmas un savs ejams ceļš.
  3. “BoJack Horseman” (6. sezonas 2. daļa) – 6. sezona godam noslēdza vienu no labākajiem animētajiem seriāliem pēdējā desmitgadē. Smieklīgs, sāpīgs un, galvenais, godīgs stāsts par egoismu, depresiju un atkarību.
  4. “Ted Lasso” – ja pēc “BoJack” kļūst pārāk drūmi, tad Teds Lasso izglābs ar savu neiznīcināmo ticību visam labam. Believe! 2020. gadā tas bija vajadzīgs.
  5. “Tales from the Loop” – elegants un ekonomisks sci-fi seriāls, kas varētu patikt “Black Mirror” faniem. Nav spožu specefektu, bet ir fascinējošās fantastikas idejas.

Līva Spandega

The Crown
  1. “The Crown” (4. sezona) – britu karaliskās kaislības sita īpaši augstu vilni “Netflix” seriāla “The Crown” 4. sezonā, kurā beidzot notika ilgi gaidītā sastapšanās ar princesi Diānu. Pītera Morgana veidotais stāsts joprojām pamanās nobalansēt uz ļoti nelielas, bet efektīgas robežas – tas vienlaikus skarbi kritizē karalisko ģimeni (tā nu ir viena ellīga saimīte), taču tajā pašā laikā liek arī kaut kādā mērā tomēr just līdzi bagātajiem un varenajiem, jo, kā redzam, arī viņi tomēr raud. Īpaši lieliska šajā sezonā ir Olīvija Kolmane, izcils ir arī Džošs O’Konors kā puņķaini lupatīgais princis Čārlzs. Gaidām, kā stāsts noslēgsies nākamajās divās sezonās – nu jau, protams, atkal ar nākamo aktieru sastāvu.
  2. “The Umbrella Academy” (2. sezona) – “Netflix” atbilde supervaroņu nerimstošajam bumam ar savu savādo superģimenīti otrajā sezonā pamanījās būt vēl simpātiskāks nekā pirmajā. Perfekti popsīgais, taču nebūt ne idejiski tukšaiss stāsts ar burvīgo skaņu celiņu piedāvā veselu plejādi ar tēliem, kuriem pieķerties, un supervaronīgas izdarības, turklāt otrajā sezonā piešķirot papildu stilistisku un tematisku odziņu ar to, ka tā darbība šoreiz norisinās 60. gados. Redzēsim, ko piedāvās trešā sezona (kurai būs būt, tā jau ir apsolīta un top), – “cliffhanger” otrās daļas beigās sola jaunas, taču tikpat jestras delverības.
  3. “The Haunting of Bly Manor” Maiks Flenegens ar “The Haunting of Hill House” pamanījās pats sev uzstādīt ārkārtīgi augstu, sirdi plosošu šausmu stāstu latiņu, kuru sasniegt vēlreiz būtu grūti. “The Haunting of Bly Manor” varbūt līdz pirmā antoloģijas stāsta augstumiem netiek, taču arī otrajā sezonā pamanās aizgrābt, aizkustināt, pārbiedēt un just līdzi. Šoreiz ar nedaudz mazāku darbojošos personu skaitu (taču izmantojot daudzus no tiem pašiem aktieriem, ko redzējām “Hill House”) Flenegens vērpj skumju, taču ne bezcerīgu stāstu par kļūdām, personīgajiem dēmoniem un iespējām visu vēl glābt un labot. Lai gan Flenegens pagaidām saka, ka trešo stāstu veidot pagaidām neplāno, cerams, ka viņš tomēr pārdomās.
  4. “Perry Mason”HBO ar savu jauno detektīva/advokāta Perija Meisona reinkarnāciju it kā neko baigi oriģinālu vai jaunu neizdomā, bet to arī ne vienmēr vajag – galvenais, ka tas, kas mums tiek piedāvāts, ir vienkārši lieliski, kvalitatīvi, nedaudz pat labā nozīmē vecmodīgi un aizraujoši veidots. Galvenajā lomā sevi nu jau kārtējo reizi pierāda Metjū Rīss (sākotnēji šajā lomā plānotā Roberta Daunija juniora nemaz i nepietrūkst). Grodi, spēcīgi, aizraujoši savirpta detekvītintriga labākajās šī žanra tradīcijās – nu ko vēl vairāk var vēlēties?
  5. “Run” – pēc fenomenālajiem “Fleabag” panākumiem (ko, godīgi jāatzīstas, tā arī vēl neesmu redzējusi) visa pasaule ar aizturētu elpu gaidīja, ko tad Fībija Vollere-Bridža darīs tagad. Viens no viņas darbiņiem – piepalīdzēt seriāla “Run” tapšanā (viņa ir viena no producentēm un redzama arī nelielā lomiņā). “Run”, ko nejauciet ar tāda paša nosaukuma filmu, kas arī iznāca pagājušajā gadā, ir beigu beigās neliels, bet simpātisks nieks ar interesantu duetu centrā – diviem patiesībā visnotaļ nepatīkamiem tēliem Donola Glīsona un Meritas Vīveres izpildījumā, kuri gan savā nejaukumā ir tik cilvēcīgi saprotami (mēs visi reizēm esam drusku kretīni). Nedaudz žēl, ka HBO seriālu jau ir atcēlis tikai pēc vienas sezonas, bet arī tā ir izbaudāma kā patstāvīga vienība – gribētos gan zināt, kādos neceļos Rūbija un Billijs būtu aizbēguši tālāk.

Godpilns pieminējums: seriāla otrā sezona iznāca 2019. gadā, tāpēc šajā sarakstā neietilpa, bet mans absolūtais 2020. gada top, top, top seriālu atklājums ir “Succession”, par ko nerimtīgi esmu vārījusies arī “Kino Kulta” podkāstos.


Sergejs Timoņins

What We Do in the Shadows
  1. [REDACTED]
  2. “What We Do in the Shadows” – par to, ka VAR pārvērst veiksmīgu un iemīļotu filmu par seriālu, atstājot pareizās lietas un pielāgojot tās, kas labāk strādās uz mazā ekrāna. Bet nemirstīgā vampīra dvēsele ir palikusi neskarta!
  3. “To the Lake” – par to, ka tipiskās Holivudas postapokalipses šausmas, pārceltas uz mums emocionāli un fiziski tuvo Krieviju, kļūst vismaz 10x šausmīgākas. Un arī objektīvi lielisks darbs – Stīvens Kings sūdu neieteiks (ja vien nepimp’o savas filmas).
  4. “Tiger King” – par absolūti profesionālu pieeju, apskatot pilnīgi vājprātīgus notikumus, – vai arī par spēju atrast tajos cilvēcīgo. Traki, vulgāri, neticami, skandalozi, bet nevienā brīdī ne lēti.
  5. “Aģentūra” – par uzdrīkstēšanos darīt nevis kā vajag, bet kā pašiem gribas, spītīgu turēšanos līdz galam un galarezultātā – uzvaru. Kaut vai tikai pašiem savā kategorijā, kurā ir tikai viens dalībnieks (seriāls – saņem, Hermani – “Aģentūra”).

Justīne Ulvinde

Unorthodox
  1. “Unorthodox” Deboras Feldmanes autobiogrāfiskais dzīvesstāsts par izbēgšanu no ultratradicionālas hasīdu kopienas, dodoties no Viljamsburgas Ņujorkā uz Berlīni, saskaroties ar pilnīgi citu kultūru, bet galvenokārt – atklājot pašai sevi. Galveno varoni iemieso izraēliešu aktrise Šira Hāsa, kuras performance izstaro milzu spēku, neskatoties uz viņas trauslumu un šķietami naivo dvēseliskumu.
  2. “The Queen’s Gambit” – sērijas prezentētas tik meistarīgi, ka vairākkārt pārbaudīju, vai patiešām nav balstītas patiesos notikumos. Anja Teilore-Džoja attēlo jaunu šahisti Betu, kura, apgūstot šaha spēli, vienlaikus cīnās ar dažādām atkarībām un pagātni, tomēr viņas lielākā atkarība ir šahs. Aktieru savstarpējā saspēle rada intensīvu adrenalīna devu – nekad nedomāju, ka ko tādu teikšu par šahu.
  3. “The Flight Attendant” – ja māc vēlme izvairīties no visa cukuraini salkanā TV satura, vienlaikus kārojot pēc kā maksimāli izklaidējoša, tad noteikti iesaku šo tumši traģikomisko “murder mystery” piedzīvojumu, sekojot līdzi stjuartes Kesijas neveiksmīgajām dzīves izvēlēm. Seriāla producente un galvenās lomas atveidotāja ir aktrise Keilija Kuko, kuru noteikti atpazīsiet pēc viņas dalības seriālā “The Big Bang Theory”.
  4. “Normal People” – pēc Sallijas Rūnijas romāna panākumiem un lielās popularitātes grāmatas ekranizācijas veidošana bija tikai laika jautājums, un sēriju izlaišanas laiks sakrita ar vārdā nesaucamā vīrusa pandēmijas sākumu. Seriāla popularitāte pieauga strauji līdz ar cilvēku ilgām pēc savstarpējas saskarsmes un intimitātes. Apkārt valdošie sociāli politiski ekonomiskie apstākļi noteikti pastiprināja seriāla izplatību un “iedarbību”, bet noteikti jāatzīst, ka aktieru Paula Meskala un Deizijas Edgaras-Džounsas aktiermākslas spējas ir neapšaubāmi lieliskas.
  5. “Ratched” Raiens Mērfijs turpina pārsteigt, vienlaikus stingri turoties pie sava mākslinieciskā rokraksta, iepazīstinot ar savu pieeju 1962. gadā izdotā stāsta un 1975. gada filmas “One Flew Over The Cuckoo’s Nest” tēla, medmāsas Mildredas Rečetas karjeras sākumam psihiatriskajā slimnīcā. Lai uzzinātu, kā Mildreda nonāk no košā sievietes tēla šajā seriālā līdz sterili aukstās medmāsas arhetipam “Dzeguzes ligzdā”, noteikti jāgaida otrā seriāla sezona, jo līdz šim šie divi tēli šķiet pilnībā nesaderīgi. Neskatoties uz to, Mērfijs, kā jau vienmēr, spējis radīt eklektiski ekstravagantu, vizuāli baudāmu pasauli.

Reinis Važa

The Last Dance
  1. “The Last Dance” – tikai slavinājumi režisoram Džeisonam Hehiram. “The Last Dance” tika veidota ar lielu prasmi un mīlestību pret šo darbu. Tas bija emocionāls, smieklīgs, aizraujošs, neticams brauciens, piepildīts ar fantastisku dokumentālo materiālu un atmiņām, kas man kā Maikla Džordana un “Chicago Bulls” fanam no bērnības lika sirdij sisties straujāk. Skaņu celiņš bija fantastisks, un, skatoties seriālu, redzēsiet ieskatu tajā, kas Maiklam ļāva kļūt par sporta un popkultūras globālo ikonu, kas bija nepieciešams, kam bija jāiziet cauri, lai Mr. Gaiss kļūtu par visu laiku izcilāko un graciozāko basketbolistu kopš eksistē dzīvība uz planētas.
  2. “The Queen’s Gambit” – ļoti eleganti, smalki un vizuāli apburoši veidots seriāls, kas vēlreiz parāda to, ka nav svarīgi, par kādu tēmu ir veidoti kinodarbi, ja tie ir veidoti ar prasmīgām rokām, skaidru vīziju un plānu. Seriāla lieliskais mākslinieciskais noformējums ir augstākās klases pilotāža – sākot ar fantastiskiem kostīmiem un beidzot ar teicami izvēlēto vizuālo krāsas paleti, kas seriālam piešķīra vajadzīgo daudzumu miera, drūmuma un lieliski ieveda tā laika notikumos. Smalki, reizēm ironiski, gudri sarakstīts, samontēts darbs ar interesantiem vizuāliem risinājumiem, kas nevienam vien noteikti lika uzdot jautājumu par to, kur tas noputejušais šaha dēlītis man mājās stāv?!
  3. “Normal People” – sāpīgs attiecību portretējums par divu jaunu cilvēku satraucošām attiecību īpatnībām Īrijā, kuri nezina, ko vēlas, bet zina, ka vēlas viens otru. Lēns, plūstošs, bezgala intīms stāsts par cilvēka dvēseles stāvokļiem, sabiedrības un laikmeta iezīmēm, trauksmi, bailēm, uzticību un pirmo mīlestību, kas liek lidot un krist. Un vēlreiz lidot. Un vēlreiz krist. Skaisti veidots, skaisti nofilmēts, ļoti izjusti nospēlēts stāsts, ka viegli sajust katru sirds dūrienu un dvēseles lidojumu, ko sajuta abi seriāla galvenie varoņi.
  4. “I Know This Much Is True” – lieliskā režisora Dereka Sianfransa tumšais, raupjais, skarbais, bet reizē piezemētais, izteiksmīgais darbs bliež ar smagu dūri. Šī drama ir par dvīņu brāļu Dominika un Tomasa (abus atveido Marks Rafalo) tuvajām attiecībām un paralēlajām dzīvēm. Man vienmēr simpatizējusi ideja, kad vienam aktierim jāatveido divas lomas. Un šajā darbā Rafalo ir tik satriecošs, ka es nevienā brīdī neiedomājos par to, ka abas lomas spēlē viņš. Skaisti, aizkustinoši un drūmi nofilmēts seriāls par dzīvi, dzīves sitieniem, likteņa līkločiem, ģimeni. Vienkārši, bet spēcīgi.

Dārta Vijgrieze

Normal People, Parasti ļaudis
  1. “Normal People” – “BBC Three” seriāls “Normāli cilvēki” bija tieši tāda Sallijas Rūnijas romāna ekranizācija, kādu bijām pelnījuši. Kā īsta autores fane šo interpretāciju gaidīju ļoti, un tā nelika vilties. Šķiet, ka mēs visi esam redzējuši mīlu uz ekrāna, bet tādu, kāda tā ir starp Mariani un Kolonelu, tiek runāts visnotaļ reti. Īsta, neviltota, bet ne tāda kā pasakā – tā ietver pāridarījumus un šķiršanās, neviltotu draudzībā balstītu mīlu, kā arī spēcīgu uzticēšanos otram. Seriāla stāsta līnija bija atgriešanās studiju gados, tik īsta, bet tajā pašā laikā netverama un izdzīvojama vien uz ekrāna, īpaši tolaik ierobežojošo noteikumu dēļ. Pēc mana No. 1 seriāla 2020. gadā noskatīšanās kā uzticīga Rūnijas lasītāja ar nepacietību gaidu “Conversations With Friends” 12 epizosērijāsdēs. Ko tik labu nenesīs jaunais, 2021. gads?
  2. “Unorthodox” – smagais ceļš, kuram sekojam, kad galvenā seriāla varone aizbēg no ortodoksālu ebreju ģimenes apspiestās dzīves, ir sūrs. Lai gan seriālā fantāzija mijas ar faktiem, tā veidotāji meistarīgi ieturējuši sižeta līnu un radījuši spraigus, nervus kutinošus notikumus. Tas ir ļoti feministisks stāsts, kas ļoti iederas šī laika apspriestajā tematikā, kā arī ir mana favorīttēma. Vienlaikus seriāla vīriešu varoņi ir veidoti trīsdimensionāli, interesanti un daudzšķautņaini. Protams, seriāla “Unorthodox” noskatīšanās mani atstāja pārsteigtu par šādas komūnas iespēju pastāvēt 21.gadsimtā un lika veikt dziļāku ieskatu kopienas vēsturē un citos, līdzīgos stāstos. Jāmin arī aktrises Širas Hāsas meistarīgais sniegums, kas neatstāj vienaldzīgu par meitenes likteni vien četru, bet neaizmirstamu sēriju garumā.
  3. “The Queen’s Gambit” – viens no šī gada lielākajiem “Netflix” pārsteigumiem noteikti ir seriāls, kurš lika skatītājiem no jauna iemīlēt šahu. Tajā izjusts un saskanīgs ir it viss – no aktrises Anjas Teilores-Džojas meistarīgās aktierspēles līdz rūpīgi, katrā detaļā apdomātajai fenomenālajai scenogrāfijai, mūzikālajam pavadījumam, kamerai un ieturētajam pēcapstrādes stilam. Tas ir seriāls par patstāvību, par dzīves smagumu, atkarībām un īstu mīlestību pret šahu, par sievišķā meklējumiem tipiski vīrišķajā. Seriālu caurvijošā šaha spēle ir kā dzīves metafora. Seriāls “aizķer” arī nopietnas un smagas tēmas, piemēram, mātes un meitas attiecības, neiespējamu mīlestību, kas ir pilnīga tikai un vienīgi pret spēli, par vienpates dzīvi sarežģītā pasaulē, kur Beta Harmona – sieviete šahā – gāž spēcīgākos stereotipus un apspēlē prasmīgākos šaha lielmeistarus. Seriāls pievēršas sievietes tapšanas un pieaugšanas niansēm, tas subsidē vecāku trūkumu ar pieaugušo pasaules izpēti caur vienaudžu ceļu. Savā ziņā tas ir par nealaidību, par sapņiem un smagu darbu, par aizraušanos, kura savubrīd kļūst neveselīga un vienīgā varones izeja ir alkohols vai narkotikas. Paldies “The Queen’s Gambit”, kas pierādīja, ka vērot šaha spēles uz ekrāna var būt pati aizraujošākā nodarbe, skudriņas skrien pāri ķermenim, atceroties tā spilgtākos momentus un spraigākās spēles, ko iespējams noskatīties vienā elpas rāvienā.
  4. “Upload” – interesantākais pagājušā gada atradums straumēšanas platformā “Amazon Prime Video” viennozīmīgi ir zinātniskās fantastikas žanra seriāls “Upload”, kas šķiet kā garāka “Black Mirror” sērija. Ļoti aizraujošs ir seriāla koncepts – kā būtu, ja pēc nāves mēs spētu turpināt dzīvi, cilvēka apziņu pārnesot virtuālā pasaulē? Seriāls uzdod jautājumus par nāvi, par mūžīgo dzīvi un pašu izstrādātu paradīzi. Tas arī vienlaikus ir skaists mīlasstāsts, kuram noteikti nepieciešams turpinājums nākamajā sezonā. “Upload” ir vienlaikus komentārs par kapitālismu – apziņas uzturēšana šajā mākonī ir ļoti dārga, un to nevar atļauties kurš katrs, tāpēc katram ir jāizvēlas uzmanīgi savas tiesības uz mūžīgu dzīvi un finansiālās iespējas to baudīt. Rezultātā paradīzē savu pēcnāves realitāti bauda vien pati sabiedrības elite, kura vērš uzmanību uz cilvēku apsēstību ar modernajām tehnoloģijām. Seriāls pasniegts humoristiskā tonī, arī tajā centrālā slepkavība mīklainos apstākļos, kas verētu būt visnotaļ smags sākums, ievada tā komisko toni, kas vijas ar romantiskiem, bet ne pārlieku salkaniem momentiem. Kopumā “Upload” ir ļoti spraigs, aizraujošs stāsts, kas iztirzā svarīgas tēmas ieturētā zinātniskās fantastikas žanrā.
  5. “Tiger King” – “Hey all you cool cats and kittens!” Kurš izglāba karantīnu, kad šķita, ka nav kur patverties un paša viesistaba ir kā cietums? Lai noturētu mūs mājās bija vajadzīgs dēkainis – Džo “Exotic”. Lai gan “aiz strīpas” nācās atstāt citus lieliskus seriālus, nekas neraksturo 2020. gadu labāk kā ieskats Džo dzīvē. Iespējams, tas bija īstais “Paliec mājās” laiks, kas lika visiem pielipt pie ekrāniem un aizmirst par tiem notikumiem aiz loga un pievērstiem citiem, visnotaļ komiskiem, Oklahomā notiekošajiem spraigajiem incidentiem. Šķiet, ka seriālā katrs nākamais varonis, kas tiek iepazīstināts, ir arvien dīvaināks par iepriekšējo, un tā centrālais Džo “Exotic” nebeidz pārsteigt. Pati seriāla kulminācijas intriga – Karolas Baskinas vīra mistiskā pazušana – joprojām tiek visnotaļ bieži apspriesta internetā. Vai viņš tiešām tika izbarots tīģeriem, paliek noslēpums, bet seriāla plašais skatītāju loks liek noprast, ka kolorītais Džo un Karola izglāba mūsu depresīvo, ar šausmām pildīto periodu 2020. gada COVID-19 pirmā viļņa sākumā un novērsa uzmanību no darba zaudēšanas vai citām raizēm, kad ar griķu pilniem plauktiem palikām mājās, lai skatītos uz trako tīģeru karali. Iespējams, tieši veiksmīgais seriāla iznākšanas brīdis bija noteicošais tā augstajiem reitingiem, bet 2020. gada simbols man vienmēr būs trakais Džo un viņa lielie kaķi.

Nataļja Zagradska

The Queen's Gambit
  1. “The Queen’s Gambit” – vai talants nozīmē būt “crazy”, vai būt “crazy” nozīmē, ka tev ir talants? Skatoties seriālu nepameta sajūta, ka tā varone, šaha spēlētāja Beta Harmone ir reāls cilvēks no Aukstā kara laikiem.
  2. “The Crown” (4. sezona) – sāku skatīties aktrises Olīvijas Kolmanes (“The Favourite”) dēļ un tā arī noskatījos visas četras sezonas, tikai atpakaļgaitā (diezgan interesanta pieredze). Abas sezonas ar Kolmanes dalību bija tās labākās. Manuprāt, viņai piestāv karaliskais tēls.
  3. “The Boys” (2. sezona) – nu bet protams, ka bija jāturpina skatīties, un par spīti visam otrā sezona nelika vilties. Un šoreiz to raksturo divi “F” – fašisms un feminisms.
  4. “Dead Mountain: The Dyatlov Pass Incident” – šķiet, ka “lielajam austrumu brālim” beidzot sāk izdoties labs produkts. Kaut gan ne līdz galam uzzinām, kas tad īsti notika 1959. gadā Urālu kalnos, jo producenti negrib pielikt tam savu punktu, seriāla vizuālā estētika (puse uzņemta melnbalta un puse krāsaina) un aktieru spēle apbura.
  5. “Игра на выживание” – seriālu “Lost”, “The Walking Dead” un TV realitātes šova mikslis, manuprāt. Diezgan asiņains, vardarbīgs un…. reāls.