Beidzot ir pienācis 2022. gada marts, un pie skatītājiem ir nonākusi Meta Rīvza filma “The Batman”. Pēc filmas noskatīšanās viedokļi par to ir dažādi, tāpēc nolēmu uzlikt uz digitālā papīra arī savas domas par to.
Giljermo del Toro vīzija un galvenā personāža rakstura pētījums par to, ka alkas pēc atzinības un panākumiem ir maskēšanās aiz niknuma pret pasauli, ir ļauns, bet reizē skaists psiholoģisks tēla portretējums, kas galu galā iemet varoni viņa paša radītā elles lokā.
Pirmie iespaidi (jo šī nebūs recenzija) par "The Matrix Resurrections", spoiler free, cik nu iespējams – lai varat izlasīt, noskatīties, un tad nākt atpakaļ diskutēt par to, kuram ir taisnība.
Kas īsti ir "Netflix" straumēšanas platformas jaunums "True Story"? Metaseriāls par bagātajiem, kas arī raud un kuri iekuļas nopietnās sprukās, kuras atrisina ar savu bagātību, vai arī vienkārši Kevina Hārta eksperiments trillera žanrā, joprojām paliekot savā komiķa tēlā?
HBO ir klāt ar jaunu detektīvintrigu un jaunu zvaigžņu stundu Keitai Vinsletai – "Mare of Easttown", lai gan iztiekot bez šokējošiem pārsteigumiem, ir kvalitatīva, sevī ievelkoša detektīvizklaide, kas ir tai veltītā laika vērta.
Intriģējošs jaunums pašmāju seriālu lauciņā – lūkojam, kā Jaunais Rīgas teātris iekaro savu nišu ar pašu veidoto pandēmijas laika seriālu "Aģentūra", kurā dalību ņēmis pilnīgi viss teātra aktieru kolektīvs un kas sola gan detektīvintrigu, gan daudz ko citu 10 stundu garumā.
Kristofera Nolana jaunākā filma "Tenet" nu jau kādu laiciņu skatāma kinoteātros, tā ka pirmie iespaidi būs nosēdušies – laiks parunāt par "Tenet" strīdīgākajiem aspektiem! Nolanu bieži sauc par emocionāli aukstu režisoru, kurš ne vienmēr māk labi uzrakstīt sieviešu tēlus – vai "Tenet" gadījumā režisors ir mainījies uz labo vai slikto pusi?
Šī gada 6. martā kino pirmizrādi piedzīvoja filma “Neredzamais cilvēks” (“The Invisible Man”), tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī tās mūžs kinoteātrī bija visnotaļ īss. Taču nu filma ir skatāma arī straumēšanas platformās mājās, un ir vērts par to atgādināt tagad – kā nekā oktobrim piestāv šausmu stāsti!
Angļu autore Džeina Ostina kopumā sarakstīja septiņus romānus, kas, lai gan it kā nešķiet pārāk daudz, ir sagādājuši viņai mūžīgu slavu. Pēdējoreiz kādu no Ostinas ekranizācijām uz lielā ekrāna redzējām 2016. gadā filmā “Love & Friendship”, tāpēc nu ir pēdējais laiks kādam jaunam Ostinas stāstam – un šoreiz laimīga loze kritusi labi pazīstamajai "Emmai".
Neskaitot uniformās ģērbtus karavīrus tumšās, dubļainās, žurku apsēstās tranšejās un pelēko kara filtru, kas automātiski pārklāj jebkuru kara tēmu, "1917" ir vizuāli skaista, aizkustinoša spriedzes drāma, kuras galvenais uzsvars tiek likts uz draudzību, drošsirdību un mūsu veterānu neizmērojami bīstamo ticību sev.
Droši vien retais mūsdienās nav dzirdējis jēdzienu "couchsurfing". Lai arī vietām pavīd viedoklis, ka kaučsērfinga laikmets ir norietējis, austrietis Kristofs Pehofers ir ķēries pie pamatīgāka piedzīvojuma salīdzinoši nesen, 2017.gadā. Tā rezultātā nupat nākusi klajā dokumentālā filmā "Kaučsērfings: Ceļotāja piezīmes" ("Couch Connections").
Šis ir kino darbs, kuru noteikti vieglāk ir redzēt, nekā aprakstīt. Bet tomēr jāuzdod jautājums – ko tad īsti stāsta autori vēlējušies mums piedāvāt, veidojot šo sirreālo, melnbalto, uz 35mm filmas uzņemto kino mākslas darbu - fantāziju vai paranoju? Droši vien jāpiekrīt Egersa amata brālim, režisoram Ari Asteram, sakot, ka filma nepārstāv šausmu kino žanru, vairāk atgādinot eksistenciālu komēdiju.
