Pirms četriem gadiem skatītājus – pasaku, fantāzijas un piedzīvojumu filmu cienītājus – uz lielajiem ekrāniem priecēja “Sniegbaltīte un mednieks” (“Snow White and the Huntsman”) – tumša, bet krāšņa un iespaidīga pazīstamās brāļu Grimmu pasakas ekranizācija. Šogad pirmās filmas fani un ne tikai var lūkoties šīs pasaku valstības nākamā stāsta virzienā – “Mednieks un ledus karaliene” (“The Huntsman: Winter’s War”), kur centrālās lomas stafeti no Sniegbaltītes ir pārņēmis pirmajā filmā iepazītais mednieks Ēriks (Kriss Hemsvorts).
Ar studijas Universal Pictures, airBaltic un filmas izplatītāja UzKino labvēlību Kinoblogeri paviesojās Hamburgā, kur filmas režisors un galveno lomu atveidotāji pastāstīja par projekta tapšanas gaitu:
Ja “Sniegbaltīte un mednieks” brīžiem vairāk, brīžiem mazāk, bet tomēr pieturējās pie ierastās pasakas sižeta līnijas, tad “Mednieks un ledus karaliene” paplašina savu pasaku pasauli, piesaistot jau nākamo pazīstamo stāstu – šoreiz izvēle ir kritusi par labu Hansa Kristiana Andersena Sniega karalienei. Filmas darbība norisinās gan pagātnē vēl pirms “Sniegbaltītes un mednieka” notikumiem, ļaujot mums uzzināt, kā Ēriks kļuva par mednieku, gan arī pēc pirmās filmas notikumiem, kad divu ļauno karalieņu – Ravennas (Šarlīze Terona) un Freijas (Emīlija Blanta) – mahinācijas kārtējo reizi apdraud pasaku zemes.
Šoreiz filmas režisora krēslā sēdēja Sedriks Nikolā-Trojans, kuram šī ir debija pilnmetrāžas kino kā režisoram. Tas gan nenozīmē ka Nikolā-Trojans būtu nepieredzējis kino jomā – viņš strādāja gan pie “Snow White and the Huntsman”, gan arī pie vēl vienas ļoti populāras un nesenas pasaku filmas – “Maleficent”. Piedāvājums režisēt “Mednieku un ledus karalieni” nāca kā liels pārsteigums, ko pats Nikolā-Trojans raksturo kā “triecienu ar autobusu – tas bija pilns prieka, bet autobuss tomēr paliek autobuss”. Režisors gan šai avantūrai piekrita nekavējoties. Lai gan neapšaubāmi viens no interesantākajiem filmas aspektiem ir tās vizuālā puse ar detalizētajām pasaku valstībām, krāšņajiem tērpiem un niknajām cīņām, filmas veidotāji uzmanību pievērsa ne tikai ārišķībām, iedziļinoties arī savu varoņu iekšējās pasaulēs. Nikolā-Trojans uzsver, ka filma ir par mīlestību – tā nav vienkārši pasakas atveidojums, jo tas jau tika paveikts pirmajā filmā. Šoreiz daudz uzmanības tiek veltīts Ērika attiecībām ar viņa sievu Sāru (Džesika Časteina), pētot, kas šo mīļoto starpā notika.
Nikolā-Trojans un pārējie filmas veidotāji lepojas ar to, ka Mednieka un ledus karalienes centrā ir spēcīgi un interesanti sieviešu tēli – filmu caurvij Freijas dusmas un pārdzīvojumi, Ravennas atriebība un Sāras sarežģītā pagātne un nākotne. Nikolā-Trojans uzsver, ka tas ļauj citādi palūkoties arī uz Ēriku, kurš nav vienkārši brutāls mačo iemiesojums, sniedzot iespēju arī viņam parādīt savu personību un iekšējos pārdzīvojumus. Filmas uzdevums, protams, ir likt skatītājiem noticēt Sāras un Ērika mīlestībai, taču, runājot par pašu romantisko mirkļu tapšanas procesu, Kriss Hemsvorts smejas: “Tās nav diez ko romantiskas situācijas – tas mēdz būt diezgan neveikli. Filmēšanas laukumā neskan skaista mūzika kā filmā, ir auksti – turklāt visapkārt tevi ieskauj kādi 50 cilvēki.”
Runājot par Ērika pagātni un pārdzīvojumiem, Hemsvorts norāda uz viņa atveidotā tēla drūmākajām dzīves lappusēm. Ēriks, kurš bērnībā tiek atņemts vecākiem un kopā ar citiem bērniem tiek trenēts, lai kļūtu par vienu no medniekiem Freijas armijā, piedzīvo daudz ciešanu agrā vecumā. Filmas veidotāji vēlējās uzsvērt, cik viegli iespaidojami ir bērni šādā vecumā, liekot viņiem pakļauties pieaugušo propagandai un pavēlēm – drūma situācija, kurā var viegli vilkt paralēles ar īstiem notikumiem mūsdienās. Taču viss nav krāsojams tumšās krāsās. Kriss Hemsvorts stāsta, ka šoreiz filmai un savam tēlam ir izvēlējies nedaudz citu piegājienu: “Es vēlējos, lai mans tēls būtu jautrāks, ar humora sajūtu. “Sniegbaltītē un medniekā” man brīžiem bija nedaudz garlaicīgi – tās tonis bija diezgan tumšs un smags. Es, protams, lepojos ar pirmo filmu, bet šoreiz gribēju vairāk piedzīvojumu un jautrības.”
Arī pasaku filmās milzīga nozīme ir tam, cik interesanti ir ļaundaru tēli. Medniekā un ledus karalienē par galvenā pāridarītāja godu sacenšas divas māsas-karalienes – jau pirmajā filmā iepazītā Ravenna un Freija, šī stāsta ledus karaliene. Ravennas lomā arī šoreiz ir redzama Šarlīze Terona, kurai gan palīgos, gan pretī stājas Emīlija Blanta. Aktrises joko, ka, lai iejustos savos tēlos, abas apmeklēja karalieņu skolu un konsultējās ar sociopātiskiem sērijveida slepkavām. Terona stāsta, ka atveidot ļaundari ir interesanti un darīt to šādās – fantāziju, pasaku – filmās ir vieglāk, jo aktieriem ir lielāka rīcības brīvība izpausties savā tēlojumā. Emīlija Blanta norāda, ka pasakas ir veids, kā palīdzēt izprast ļaunumu – sākotnēji tās tika izmantotas kā brīdinoši stāsti par ļaunuma izpausmēm. Gan Terona, gan Blanta stāsta, ka, lai gan viņas atveido ļaundares, viņām abām bija svarīgi saprast savus tēlus un viņu rīcības motivāciju, neieņemot absolūti nosodošu pozīciju.
Skatītāji varēs atgriezties pasaku valstībā kopā ar “Mednieks un ledus karaliene” jau pavisam drīz – filmas pirmizrāde gaidāma jau 11. aprīlī kinofestivālā “Spektrs”, bet regulārajos kino seansos filma būs skatāma no 15. aprīļa!
Kinoblogeri.lv izsaka vislielāko un vissirsnīgāko pateicību airBaltic par iespēju laikā nokļūt Hamburgā, lai satiktu filmas veidotājus, un tikpat laicīgi atpakaļ, lai paspētu sagatavot šo rakstu!
