Dižraksti

“Slumdog Millionaire” (2008)

Kā mēs visi (cerams) zinām, "Graustu miljonās" ir filma par to, kā pavisam parasts indiešu zēns, nejauši nokļuvis vietējā “Kurš vēlas būt miljonārs?” šovā, pareizi atbild uz visiem āķīgajiem jautājumiem, jo daudz ko piedzīvojis... Daudz ko piedzīvoja arī filmas veidotāji, un ceļš, kā tā nonāca pie kino skatītājiem, ir līdzvērtīgs filmas varoņu pārdzīvojumiem.

12.06.2014

Kā mēs visi (cerams) zinām, “Graustu miljonās” ir filma par to, kā pavisam parasts indiešu zēns, nejauši nokļuvis vietējā “Kurš vēlas būt miljonārs?” šovā, pareizi atbild uz visiem āķīgajiem jautājumiem, jo daudz ko piedzīvojis… Daudz ko piedzīvoja arī filmas veidotāji, un ceļš, kā tā nonāca pie kino skatītājiem, ir līdzvērtīgs filmas varoņu pārdzīvojumiem.

– Vispirms atrisināsim dažus aizspriedumus – šī nav Holivudas, bet gan 100% britu filma, turklāt interesantā kārtā filmas līdzproducents “Celador Films” veidoja arī britu “Who Wants to be a Millionaire?” versiju. Filmas režisors Denijs Boils ir brits, tāpat kā galvenās lomas atveidotājs Devs Patels un vēl viens līdzproducents, slavenais “Channel4” (komiķa Sašas Barona Koena pirmās mājas).

Slumdog Millionaire, Graustu miljonārs

– Sākotnēji Denijs Boils nevēlējās pat izskatīt “Graustu miljonāra” projektu, jo bija pārliecināts, ka viņam piedāvā uzņemt “Kurš grib kļūt par miljonāru?” kino versiju (īpaši ņemot vērā faktu, ka filmu producē tā pati kinokompānija). Bet, uzzinājis, ka filmas scenārija autors būs Saimons Bjūfojs, acumirklī piekritis – kā nekā, Bjūfoja sarakstītā “The Full Monty” ir viena no Boila visu laiku iecienītākajām britu filmām!

– Bet arī pats Saimons krietni pacentās, lai filma nonāktu pie skatītājiem – kaut arī tā balstīta uz eksistējoša materiālu, indiešu autora un diplomāta Vikasa Svarupa romāna “Q&A”. Tomēr, lai personīgi pārliecinātos par romāna autentiskumu un arī nedaudz iedvesmotos, Bjūfojs personīgi devās uz Indiju trīsreiz (!), lai intervētu filmas varoņu prototipus.

– Filmas veidotāji izskatīja simtiem pretendentu galvenajai lomai, taču tiem visiem bija divi, savstarpēji nesaistīti plusi – tie vai nu bija labi indiešu jaunie aktieri, bet galīgi neizskatījās pēc graustu iemītniekiem, vai arī tie bija wannabe aktieri no graustiem, kas galīgi neprata tēlot. Risinājums tika atrasts indiešu izcelsmes britu aktiera Deva Patela personā – viņš sevi pierādīja asajā un provokatīvajā britu (“Channel4”!) jauniešu seriālā “Skins”.

– Nedaudz vieglāk gāja ar citiem aktieriem, jo galvenās lomas atveidotāja Frīda Pinto tiešām ir indiete, tiesa – ne aktrise, bet modele, tāpat indieši ir galveno varoņu atveidotāji bērnībā. Šova vadītājam Boils sākotnēji vēlējās indiešu superzvaigzni Šahu Ruku Kānu, kurš patiešām vadīja šova Indijas versiju – bet viņš nebija ne pieejams, ne pierunājams, tāpēc viņa vietā tika izvēlēts ne mazāk populārs aktieris Anils Kapūrs… kurš tikai pāris gadus iepriekš pats bija uzvarējis šajā šovā!

Slumdog Millionaire, Graustu miljonārs

– Par balvām. Jau minēju, ka filma ir ieguvusi kopumā 8 (!) “Oscar” balvas, bet tas nav viss! Tikai divas filmas kino vēsturē ir ieguvušas galvenās balvas (par labāko filmu, labāko režisoru un labāko scenāriju) visos trīs prestižākajos konkursos – “Oskaros”, “Zelta globusos” un Britu kinoakadēmijas BAFTA ceremonijā. Viena no šīm filmām ir Stīvena Spīlberga slavenais “Šindlera saraksts”, bet otra… protams, ka “Graustu miljonārs”!

Tālāk – tikai divas filmas pasaules vēsturē vienlaikus ir saņēmušas “Oskaru” par labāko filmu un rāda ainu, kurā pusaudzis, filmas notikumu mudināts, ielec atejas bedrē. Viena no šīm filmām ir Stīvena Spīlberga slavenais “Šindlera saraksts”, bet otra… protams, ka “Graustu miljonārs”!

Tagad jums ir skaidrs, kādai ainai obligāti jābūt filmā, lai tā saņemtu “Oskaru” kā labākā filma. Vai arī visus astoņus!

Slumdog Millionaire, Graustu miljonārs

– Filma ir pirmā de facto ārzemju filma, kura ir ieguvusi “Oskaru” kā labākā filma kopš Bernardo Bertoluči 1987. gada filmas “Pēdējais imperators” – tās tapšanā nav piedalījusies neviena lielā Holivudas studija. Vēl vairāk – “pateicoties” Holivudas studijai “Warner Independent”, kura pārstāja eksistēt filmas uzņemšanas laikā, tā varēja vispār neiznākt (vismaz kinoteātros), jo mātes studija “Warner Bros.”, pie kuras pārgāja filmas izplatīšanas tiesības, neticēja tās komercpotenciālam (filma par indiešiem, kurā ir tikai viena dziesma un deja? To jau neskatīsies pat indieši, kur nu vēl citi!), un, tikai pateicoties studijas “Fox Searchlight” veiklībai filma nonāca kinoteātros, nevis videonomu plauktos. Tālākais jums jau ir zināms – neskaitāmas balvas, astoņi “Oskari”, gandrīz 400 milj. USD peļņa…

– Viena no nozīmīgākajām filmas sastāvdaļām ir mūzika, kura apbalvota ar veseliem diviem “Oskariem” – par labāko mūziku komponistam A.R. Rahmanam un par labāko dziesmu “Jai Ho” Rahmanam un Gulzaram. Ironiskā kārtā visu filmas mūziku Rahmans sarakstījis “nieka” 20 dienās – mikroskopisks laiks, salīdzinot ar mēnešiem (gadiem?), kurus filmu mūzikas sarakstīšanai tērē, piemēram, leģendārais Hanss Cimmers.

– Arī “oskarotā” dziesma “Jai Ho”, kuru, pateicoties “Pussycat Dolls” dāmai, mēs visi esam dzirdējuši vismaz 100 500 reizes, sākotnēji tikusi sarakstīta kādai citai indiešu filmai – bet tikusi izbrāķēta no producentu puses (kuri joprojām kož sev elkoņos par šo pagalam muļķīgo soli). Ironiskā kārtā – pat ikoniskā deja, kuru filmas noslēgumā dejo tās varoņi, tikusi iestudēta vēl citai indiešu filmai, tāpat kā “Jai Ho” izbrāķēta un tad utilizēta šajā “jokainajā britu projektā par indiešiem”. Bet laiks salika visu savās vietās!