Laikā, kad s3D jeb stereoskopiskais 3D pirmajā acu uzmetienā liekas industrijā ļoti pieklusis (lai neteiktu “miris”), ik pa laikam starp entajām 3D filmām (konvertācijām un multenēm), kas tiek piedāvātas kinoteātros, parādās TĀ viena filma, kas maina skatītāju uztveri par to, kas ir “labs 3D”:

1954. gadā tā bija “Dial M for Murder”. Labi, varbūt tik agri nesāksim;
2009. gadā tas bija “Avatars”;
2010. gadā bija filma ar reklāmas saukli – Titans will Clash, kas veica pretēju efektu (šausmīgi sasteigta 2D uz 3D konvertācija, kuras rezultātā Your eyes will Clash!);
2011. gadā the one filma bija Skorsēzes “Hugo” – labākā 3D filma, manuprāt;
2012. gadā tā bija Anga Lee “Life of Pi”;
2013. gadā tā bija neviena cita, neviena cita, kā Kuarona “Gravity”;
2014. gadā sākās kvalitatīvo 3D konvertāciju laikmets, ar filmām, kā “Edge of Tomorrow” un “Guardians of The Galaxy.

Un re, esam nonākuši līdz 2015. gadam. Un nē, runa nebūs par “Avengers: Age of Ultron” vai “Jurassic World”.

No šīs piektdienas Kinoblogeri piedāvā tieši Tev (ar draugiem, ģimeni, vai vienītī) noskatīties TO filmu, kas atgriezīs Tavu ticību labam 3D kino – “T.S.Spiveta neticamie piedzīvojumi”. Par filmas ārkārtīgi augsti kvalitatīvo stereo 3D ir jāpateicas labākajiem industrijā – ieskaitot filmas “Hugo” stereogrāfu Demetri Portelli, kurš, starp citu, jau ir uzsācis darbu pie savas režisūras debijas filmas, ar post-padomju valstīm intriģējošo nosaukumu “Suki”. Portelli filmā apvienos gan režisora, gan stereogrāfa pienākumus. Gaidīsim.

Atgriežoties pie galvenās tēmas – “T.S.Spiveta neticamie piedzīvojumi”. Filma ir uzņemta tā sauktajā “native 3D”, t.i – tā nav konvertēta pēcapstrādē no 2D materiāla, bet “telpiskums” ir iegūts uz vietas filmēšanas laukumā izmantojot “divas acis” jeb divu kameru sistēmu, kas nodrošina dabīgāku, detalizētāku un dzīvāku dziļuma efektu, kurš ir līdz mazākajai niansei pārdomāts un palīdz filmas radošajai komandai virzīt stāstu un ļaut skatītājam iegrimt tajā, kas notiek uz ekrāna, aiz tā un tā priekšpusē. Lai arī pēdējā laikā netrenētai acij paliek arvien grūtāk atšķirt 3D konvertācijas no “tīra” filmētā 3D, Spivets ir filma, kas ļoti daudz iegūst no tā, ka ir filmēta tieši 3D formātā, jo tas ir ļāvis tās autoriem radīt ļoti spilgtu un aizraujošu vizuālu piedzīvojumu un izmantot “dziļumu” kā darba rīku, veidojot iespaidīgas daudzplānu kadra kompozīcijas, kas 3D formātā strādā daudz jaudīgāk, nekā ierastajā 2D formātā. Pati filma ir spilgtām krāsām piesātinātā, kas ir filmas režisora Žana-Pjēra Ženē (“Amēlija”, “Delikateses”) viena no “preču zīmēm” – izmantot ļoti spēcīgu krāsu korekciju, kas paspilgtina filmas kopējo emocionālo tonalitāti un liek filmai izskatīties fantastiskākai.

Uzņemt filmu stereo 3D formātā ir lētāk, nekā veikt tās 3D konvertāciju, tomēr kantori, kas veic 3D konvertācijas filmu studijām piedāvā piecu filmu “pakas darījumu” (package deal) par pievilcīgākām cenām, tāpēc šādas filmas, kas no pašas idejas līmeņa jau ir plānotas un uzņemtas 3D formātā,  kā “T.S.Spiveta neticamie piedzīvojumi” ir samērā rets gadījums, kas jāredz tieši kinoteātri un tieši 3D formātā, kā to iecerējuši filmas veidotāji.

Līdzīgi kā tas bija ar filmu “Gravity”, šī ir filma, kas jāredz TIKAI 3D formātā un vienīgais iemesls kāpēc uz šo filmu neiet 3D versijā ir:

• Tu esi Nick Fury (Tev ir viena acs)

Artūrs Šlosbergs, stereogrāfs, īpaši Kinoblogeri.lv