Režisors (sers!) Ridlijs Skots triumfāli atgrie… Pag, viņš taču jau nesen atgriezās “Svešo” pasaulē ar “Prometheus”. Labi, režisors sers Ridlijs Skots triumfāli turp… Labāk uzreiz ķersimies vērsim pie ragiem un parunāsim par to, kas ir un, kas svarīgāk, kas nav “Alien: Covenant”!
Ja jums patika “Prometheus”, man jums ir ļoti labas ziņas! Ja jums ne pārāk patika “Prometheus”, bet no šī gaidāt “īsto “Alien””, lai ir kā bērnībā, ar čaukstošiem košļeņu papīrīšiem un pirmo erekciju, tad… what’s wrong with you, people? Jo tas, protams, ir “Prometheus 2” (tikai ar “Alien” nosaukumā un nedaudz arī saturā), un patiešām muļķīgi būtu domāt citādi – muļķīgi, jo tam nebija neviena iemesla būt kaut kam citam. Sers Ridlijs (turpmāk tekstā) jau daudzus gadus vizuāli un būtībā arī saturiski veido vienu un to pašu filmu (no “American Gangster” un “Body of Lies” līdz “Robin Hood”, “Exodus” un “The Martian”), un nav neviena iemesla cerēt, ka šajā ziņā kaut kas mainīsies. Diemžēl vai par laimi, jo arī stabilitāte ir vērtība.
Un vēl mēs ļoti labi zinām, kā sers Ridlijs strādā – pre-production vēja ātrumā, astoņu stundu filmēšanas dienas un tad mierīgs vakars mājās ar vīna pudeli un gleznošanu, miegs 23:00 un celšanās 07:00. Tas viss, protams, ir brīnišķīgi atspoguļojies filmā – sera Ridlija komanda ir analoģiska Maikla Beja (pie šī mēs vēl atgriezīsimies) specvienībai un strādā kā labi ieeļļots pulkstenis, tāpat kā tās saimnieks, boss un ģenerālis, kurš jau sen veido filmas augstākā līmeņa autopilotā.
…ja vien ne fakts, ka sera Ridlija autopilots joprojām pārspēj 90% visu citu aktuālā komerckino darboņu karjeras sniegumus un ir galvenais iemesls, kādēļ sera Ridlija filmas joprojām skatīties un pat gaidīt! Filmā ir ārkārtīgi daudz teicamu, pat izcilu “momentu” (kadru, ainu u.c.), kuri, pat esot pilnīgā pretrunā ar visu notiekošo, tomēr apliecina meistara rokas stingrību un neļauj norakstīt šo kā vienkārši haltūru.
Tālāk, lai nav jāpārstāsta filma, laiks metaforai (metaforai vienmēr ir laiks). Seram Ridlijam 1979. gadā palūdza uzbūvēt mašīnu, kuru viņš arī uzbūvēja – tas nebija “Porche” vai “Formula 1”, bet tā bija laba, izturīga un ļoti, ļoti efektīva mašīna, kura visiem ļoti patika. Nesen seru Ridliju, kā cienījamu autoru, svinīgi palūdza uztaisīt mašīnas atjaunoto versiju – piepucēt apmetumu, padarīt aprises modernākas, bet citādi neko īpaši nečakarēt. Tā vietā sers Ridlijs vispirms uzbūvēja… piekabi – dārgu, stilīgu, interesantu, bet tomēr piekabi (ceru, ka visiem skaidrs, kas šajā stāstā ir piekabe). Apetīte rodas ēdot, un nu piekabei seko arī pats auto, tikai šoreiz ar hiperaktīva pusaudža entuziasmu sers Ridlijs tai pielika papildu 16 riteņus, ceļamkrānu, divas kabīnes, ložmetējus, raķešu dzinējus, torni ar dakstiņu jumtu un vispār tagad šī ir velkošā daļa lokomotīvē no n-padsmit daļām, kuras pēc tam varēs sastiķēt kopā ar oriģinālo auto! Un viņš tās visas būvēs pats!
Tas viss, protams, ir fantastiski un satriecoši (pat ja totāli bezjēdzīgi, jo mēs lūdzām vienkārši mašīnu), un, līdzīgi kā ar jau minētā Maikla Beja eskapādēm sākot ar “Transformeru” otro daļu, ekvivalenti uz ekrāna notiekošajam mūs interesē arī ķīmiskie procesi, kuri notiek cienījamo maestro galvās, lai kaut ko tādu izdomātu un arī īstenotu. Un brīžiem tie pat interesē vairāk.
Tomēr nepamet sajūta, ka, ja šo visu iedotu, piemēram, tam pašam Rūpertam Sandersam (“Ghost in the Shell”) vai pat Nīlam Blomkempam (jā, jā), viss būtu daudz, daudz skumjāk – stingrā autopilota vietā ar radošā neprāta iestarpinājumiem mēs saņemtu bijīgu, nedrošu, bet uz visām pusēm fapojošu fan-service ar simtiem idiotisku atsauču (“Atceraties sētnieku no X. daļas? Tagad viņa vārdā sauks kuģi!” utt.) bez īpašas patstāvīgas vērtības. Labāk lai vien brauc jumts seram Ridlijam, pat ja jums – un arī mums – ne pārāk patīk virziens, kurā tas brauc.
Tas būtībā arī viss, kas jāzina par filmu – jaunumu mitoloģijā ir tik daudz, ka pietiks nevis 6, bet vēl 66 daļām, kuras īsti nav vajadzīgas, bet noteikti būs, bet “vecie labie Svešie” ir precīzi divi, un tie savukārt palika 1979. un 1986. gada daļā (arī trešā un ceturtā daļa galīgi nav peļama), taču tām ar šo ir mazs sakars. Šobrīd šis viss jau ļoti konkrēti atgādina “Fast & Furious” sāgu (un pelnīti, jo “Covenant” ir fucking sestā daļa), tikai ar Svešajiem “ģimenes” vietā, kura lielceļu vietā traucas pa kosmosu vien seram Ridlijam zināmā virzienā. Tādi, lūk, ir spēles noteikumi – ja spējat tos pieņemt, tad “Alien: Covenant” var sagādāt ne mazums patīkami satraucošu un izklaidējošu (bet pārsvarā ridiculous ziņā) brīžu. Ja nespējat, tad…
“Alien: Covenant” Latvijas kinoteātros jau no 12. maija!
