Režisora Roberta Zemekisa vārds kādreiz stāvēja blakus kino iztēles gigantiem Spīlbergam un Lūkasam un vienādā mērā piedāvāja kā izklaidi, tā arī kaut ko sirdij un dvēselei, bet tad pamazām kļuva par sinonīmu daudzmiljonu dolāru “mo-cap” tehnoloģiju demo rullīšiem (par filmām tās sauca tikai pats Zemekiss). Režisora karjeras vēlais (t.i., pašreizējais) posms pagaidām ir miglā tīts – “Flight”, “The Walk” un… “Allied”.
Sabiedroto spiegs un, visticamāk, tas pats varonis no “Fury” (Breds Pits) ar izpletni nolaižas Marokas tuksnesī, kur to sagaida sabiedroto aģents un apburoša franču valodas un interesantu lokālo faktu eksperte (Mariona Kotijāra). Pēc īslaicīgas psiholoģiskas vienam otra bakstīšanas abi spiegi pāriet pie jau pavisam fiziskas bakstīšanās – no filmas “Titāniks” “nospiestā” mīlas ainā. Uzveikuši visus ienaidniekus Marokas līmenī, abi atgriežas kara laika Londonā, lai vītu ģimenes ligzdiņu, bet pamazām Pits sāk nojaust, ka “sieviņa” varētu nebūt tas, par ko izliekas. Vai arī varbūt viņš pats…?
Filmas, kurai daudz vairāk nekā pliekanais “Allied” piestāvētu nosaukums “Trust”, scenārija autors Stīvens Naits (“Dirty Pretty Things”, “Locke”, seriāls “Peaky Blinders” un labākā Stethemfilma “Hummingbird”) filmas pamatā esošo stāstu esot jaunībā dzirdējis no kāda notikumu dalībnieka – bet nekad neatklās tā detaļas vai patiesos dalībniekus. Šī noslēpumainība arī izskaidro Pita, Kotijāras un Zemekisa interesi par projektu – no tā sastāvdaļām varēja izcept būtībā jebkuru kūku, no bravūrīga Otrā pasaules kara grāvēja “Where Eagles Dare” stilā līdz puņķainai melodrāmai par nolemto mīlu. Vai arī “The English Patient”. Jebkurā gadījumā Roberta Zemekisa karjeras trajektorija paredzēja, ka šajā projektā viņš centīsies apvienot visas šīs filmas, kā arī vēl daudzas citas.
Atskatoties uz pagātni, vistuvāk šai filmai ir paša Zemekisa darbs “What Lies Beneath”, jo “Allied” burtiski atkārto tās formulu – visa filma turas uz skatītāju mīlētiem un gana talantīgiem aktieriem, kuri mūsu priekšā izspēlē samērā paredzamu, bet ļoti klasisku scenāriju. Vēl vairāk – ja tā padomā, tad Zemekiss ir uzbūvējis visu savu karjeru uz to, ka piedāvā skatītājiem viņu jau sen iecienītās klišejas (gan vizuālās, gan arī saturiskās), ietītas labākajā iespējamajā izpildījumā. Un, kas ir pats svarīgākais, tas strādā – nevis tādēļ, ka Zemekiss būtu šausmīgs ciniķis un naudasgrābslis, bet gan tādēļ, ka viņš pats tam visam tic no visas sirds, jo šobrīd viņš grib stāvēt līdzās Holivudas zelta laiku dižgariem (Frenkam Kapram u.c.), kuri vienlīdz veiksmīgi žonglēja ar jebkuru žanru, bet baudīja nemainīgu publikas (ne kritiķu!) mīlestību un kuru filmas uz mūžu palikušas kino zelta fondā. Tāpat kā paša Zemekisa klasika “Back to the Future”, “Who Framed Roger Rabbit” un “Forrest Gump”, bet neviens taču negrasās apstāties, vai ne?
Filmas mīnusi – oriģinalitātes trūkums, pārlieku klišejiskas ainas (dzemdības bombardēšanas laikā? Tiešām, Robert?) un fakts, ka izcilā Mariona Kotijāra desmitkārt pārspēj vienkārši labu aktieri Bredu Pitu (kā arī tas, ka aktieris Bredfords Pitlers beidzot ir pievienojies Tomam Kukurūzam tajā klubā, kurā skatītāji ļoti labi apzinās, ka aktieris ir vismaz desmit gadus vecāks nekā viņa atveidotais personāžs), -vispār nemazina iespējamo baudu, ko gūt no šī klasiski iecerētā, skaisti uzņemtā un spriedzes pilnā romantiskā trillera.
Klasiska Holivudas “zelta laiku” filma, pielāgota mūsdienīga skatītāja vēlmēm, – ja jau esat apņēmušies atdoties Holivudas sapņu pārdevējiem, tad neburkšķiet, nemeklējiet stāstā šuves un dekorācijās vīles, un “Allied” arī jums atdosies pēc pilnas programmas!
