Teikt, ka filma “Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma” (“Batman v Superman: Dawn of Justice”) komiksfilmu un vispār kino cienītāju aprindās bija gaidīta, būtu nepateikt neko – patiesībā tai ir daudz lielāka kulturāla nozīme, kā jebkurai citai pēdējo gadu komiksfilmai, atskaitot varbūt “The Avengers”. Jauns Betmens, pirmoreiz Brīnumsieviete un pirmā pilntiesīgā filma, kura atklās DC Comics filmu pasauli, kas jau saplānota līdz 2020. gadam, arī aizkadrā sapulcējušies ne tie pēdējie cilvēki, kas spēcināti ar gandrīz neierobežotu budžetu – failure is not an option, kā saka tajās pašās filmās. Skrienot notikumiem pa priekšu – filma ir ārkārtīgi neizdevusies (iespējams, tieši šo iemeslu dēļ), ja tā padomā, tad sākot jau ar nosaukumu. Jo kas tieši ir “Taisnības rītausma”?
Nepieciešamā atkāpe, par kuru uzreiz jāzin – neskatoties uz to, ka esmu “Marvel cilvēks” (cik nu vispār tas var būt), man ļoti, ļoti, ļoti, ļoti un bezkaunīgi patīk filma “Man of Steel”, tāpat kā Zeka Snaidera daiļrade vispār, un man bija tikai visaugstākās un vispozitīvākās cerības pret “BvS”, un tādēļ arī viss šis.
Noskatījies šo divas ar pusi stundas garo filmu divreiz, es tā arī nevaru atbildēt, par ko tā īsti bija, jo tās centrālajam konfliktam, kurš minēts nosaukumā, ir veltītas apmēram 10 minūtes ekrānlaika. Daudz, bezgalīgi daudz notikumu vai pat veselu ainu nekalpo vispār nekādam mērķim, tāpat kā daļa no varoņiem, bet stāsts ir pilns ar caurumiem. Džesija Aizenberga atveidotā variācija par Leksu Lutoru ir interesanta konceptā, bet vāja izpildījumā, nekāda motivācijā un pārāk daudz aizņemas no viena cita ikoniska DC ļaundara. Doomsday ir bezjēdzīgs “ļaundaris”, turklāt tā modelis ir aizlienēts no “The Hobbit” (“They have a troll!”). Visa pavadošā svīta (Eimija Adamsa, Lourenss Fišberns u.c.) ir pilnīgi un galīgi wasted. Abi centrālie rubaki ir gluži vienkārši garlaicīgi, jo notiek naktī, lietū un sastāv no sprādzieniem un liesmām, kuras redzētas jau miljons reižu – kā rezultātā visgarlaicīgāk ir tieši cīņu ainās, kas jau ir pavisam ārpus labā un ļaunā.
Pamatiemesls, kas visu noraka – scenārijs, jeb tā mērķis kalpot svešiem kungiem, kur stāsts vai filma noteikti nav to starpā. Tā iemesls – alkatība, mēģinot sadzīt Marvel un pēc iespējas ātrāk tikt līdz “tai lielajai un pelnošajai komandas filmai”, jeb “Justice League”. Tā vienīgais mērķis – iesaistīt pēc iespējas vairāk personāžu un pieminēt pēc iespējas vairāk notikumu (lielākoties tos neparādot), tādejādi anonsējot šo te DC kino pasauli. Un tieši tas tracina visvairāk – tas, kam būtu jābūt ķirsītim uz tortes un detaļām, ko pamana tikai lielākie fani (un izstāsta citiem), ir izvirzīts priekšplānā un pasniegts ar smagnēju nolemtību, ka visas šīs filmas iznāks un būs vien jāskatās, gribam mēs to vai nē. Pateikt, ka tas nav pareizi, būtu atkal nepateikt neko – internetā jau minēja, ka filma ir kā liels, liels treileris tam, kas mūs vēl tikai gaida (diemžēl jāsaka, ka, visticamāk, gaida arī), un tas galīgi nav slikti, bet par to nevajadzētu prasīt (vai dot) naudu.
Nav tā, ka “viss slikti” – cilvēks Bens Afleks ļoti sakarīgi tēlo personāžu Brūsu Veinu/Betmenu (bet tas tāpat ir Bens Afleks, grozi kā gribi – arī uz ekrāna), un no Gelas Gadotas sanāca pārsteidzoši veiksmīga Brīnumsieviete, visas tās pāris minūtes, kuras viņa ir filmā. Sākuma aina ar Metropoles brukšanu ir ļoti iespaidīga un dramatiska, bet tas laikam arī viss. Par trūkumiem gan var turpināt vēl ilgi, bet nevēlos, jo neesmu pat dusmīgs – man vienkārši ir bezgala skumji, jo nemēdzu vēlēt filmām ļaunu, vismaz ne šādām filmām, taču Snaiders vienkārši nesaprot, vai arī fundamentāli pārprot to, ko cilvēki vēlas saņemt. Bet taisnībai jābūt, un šī ir vienkārši ļoti neizdevusies filma, komiksu vai nē – bet, kā rāda pārāk daudz piemēru (no Nolana “Betmenu” triloģijas līdz tiem pašiem “Atriebējiem”), mums ir visi iemesli gaidīt no viņas pilnīgi pretējo. Marvel filmas vismaz ir fun…
“Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma” jau kinoteātros.