Mēs tiešām dzīvojam savādā timeline. Donalds Tramps ir ASV prezidents, pāvesta vizītes vārdā tiek piešķirta brīvdiena, un Lady Gaga ir reāla kandidāte “Oskara” balvai kā labākā aktrise. Par to, protams, vēl ir pāragri spriest, jo balvu sezona vēl tikai ieskrienas, bet nenoliedzami “Zvaigzne ir dzimusi” (“A Star Is Born”) ir viens no gada patīkamākajiem pārsteigumiem.
“A Star Is Born” stāsts gan ir vecu vecais, turklāt visnotaļ tiešā nozīmē, jo filma ir jau trešais rīmeiks 1937. gada filmai ar tādu pašu nosaukumu (ir arī 1954. gada versija ar Džūdiju Gārlandu galvenajā lomā un 1976. gada filma ar Bārbru Streizandi, tā ka, ja ir vēlme ļoti uzcītīgi sagatavoties jaunajai filmai, ir ko noņemties). Mūziķis, kurš jau pats ir tuvāk slavas norietam nekā zenītam, nejauši atklāj talantīgu mākslinieci, kura jau ir atmetusi visas cerības par panākumiem, paņem viņu savā paspārnē un nolūkojas, kā viņa izpleš savus spārnus tik plaši, ka viņas talanta atklājējs gandrīz paliek rijam putekļus. “A Star Is Born” turklāt nebūt nav vienīgais stāsts, kas izmanto šo šablonu. Patiesībā jau viss Holivudas mīts ir balstīts uz šīs nejaušās satikšanās, cerības, ka kāds tevi un tavu talantu ievēros, idejas. Procentuāli šādi paveicas, protams, pavisam nelielam skaitam talantīgo dvēseļu, bet tas jau neattur censties – jo ja nu tieši tu esi tas viens no miljona, ko ievēro?
Tas, ka stāsts ir labi zināms, gan nenozīmē, ka to nav iespējams izstāstīt vēlreiz tā, lai liktos, ka tu to dzirdi pirmoreiz. Bredlijam Kūperam, kuram šī ir debija režisora krēslā, ir izdevies vienkārši, bet efektīgi ielūkoties slavas aizkulisēs un tās tumšajos nostūros. Pēc filmas noskatīšanās vairs pat tik amizants neliekas “A Star Is Born” treilera ambiciozais pieteikums, ka filmu piedāvājot “režisors Bredlijs Kūpers” – ja iepriekš ar vieglu smīnu gribējās teikt, ka lielība jau naudu nemaksā, tad pēc filmas jāatzīst, ka Bredlija lepnums par paveikto ir vietā. “Zvaigzne ir dzimusi” necenšas par visām varītēm izgudrot kaut ko unikālu, bet visu, ko tā mēģina izdarīt, tā dara pamatīgi un pārdomāti. Kvalitatīvu melodrāmu, kam turklāt klāt vēl nāk muzikāls piesitiens, nemaz tik viegli izveidot nav, bet Kūpers droši tur roku uz filmas pulsa, stūrējot šīs muzikālās tūres autobusu īstajā virzienā.
Kūpers filmā izpaužas kā īsts multimākslinieks – viņš uzņēmies gan režijas grožus, gan ir viens no scenārija autoriem, atveido vienu no galvenajām lomām, turklāt vēl arī dzied. Un uzteikt var viņa sniegumu katrā no šīm pozīcijām – jo īpaši viņa sniegumā kā aktierim. Lai gan filmas nosaukumā tiek pieminēta tikai uzlecošā zvaigzne, “A Star Is Born” ir īsta dueta filma, kurā vienlīdz liels svars ir gan lēdijas Gāgas atveidotajai Elijai, gan Kūpera palēnām norietošajai, no alkohola un narkotikām atkarīgajai un palēnām dzirdi zaudējošajai zvaigznei Džeksonam Meinam. Tieši viņa stāstā patiesībā slēpjas visa filmas traģika un posts, un Kūpera sniegumu vērot ir tiešām baudāmi.
Jāuzteic arī Bredlija absolūtā apņemšanās kļūt par interneta meme, visu filmu izskatoties vienkārši briesmīgi (kā jau alkoholiskai rokzvaigznei pienāktos). Mums bieži vien patīk gari un plaši runāt par aktrisēm, kuras “saneglītojas” kādu lomu dēļ – šķiet, gana daudz nerunājam par gadījumiem, kad arī aktieri atļaujas neizskatīties top formā, ja vien tas nav Kristians Beils ar savām kārtējām pārvērtībām. Bet Holivudas skaistuma standarti un tas, kā uztveram gadījumus, kad kāds uzdrošinās atkāpties no normas, ir atsevišķa, apspriešanas vērta tēma – citai reizei.
Un, ja jau runājam par aktierdarbiem, tad laiks pievērsties arī Lady Gaga. Pirms tam vēl gan neliela atkāpe vēstures annālēs – sākotnēji “A Star Is Born” rīmeiku bija paredzējis režisēt Klints Īstvuds, galveno lomu piešķirot dziedātājai Bejonsei. Varbūt kādā citā timeline eksistē arī šī versija, bet ir grūti iedomāties, kā filma izskatītos, ja tajā tomēr nebūtu Lady Gaga (visu cieņu, protams, arī Bejonses talantam). Viņas aktrises prasmes pirms filmas bija zem vislielākās jautājuma zīmes (jā, lēdijai bija piešķirts “Zelta globuss” par “American Horror Story”, bet “globusi”, kā labi zinām, nav labākais talanta indikators uz pasaules), taču jau pirmais viņas uznāciens filmā visas šaubas aizslauka kā nebijušas.
Elijas lomā Lady Gaga, šķiet, izspēlē savādu meta versiju pati par savu dzīvi un karjeru – sākums ar dziesmu rakstīšanu, nedrošība, ceļš uz slavu ar ekstravagantiem tērpiem un imidžu, līdz beigās atgriešanās pie kā vienkāršāka. Varbūt tieši tāpēc viņai loma ir padevusies tik labi un pārliecinoši, bet, ja tas strādā, kāpēc ne? Līdz gaļas kleitai Elija varbūt arī netiek, bet paralēles filmā un Gāgas karjerā var atrast bez liekas piepūles. Par ļaunu nenāk arī tas, ka, lai nu ko par Lady Gagu var arī domāt, dziedāt viņa māk – viņas balss nav nekādi joki. Par to, vai sniegums patiešām ir pelnījis augstākos apbalvojumus, spriedīsim vēlāk, jo vēl ir daudz filmu, ko novērtēt, bet pieteikums ir spēcīgs. Un, ja pavisam godīgi, nebūtu arī žēl.
Kūpera un Lady Gaga iespaidīgo tandēmu gan vietām nedaudz pamaisa pa kādam akmentiņam viņu idilles dārziņā. Šķiet, Kūpers ir tik ļoti koncentrējies uz abu galveno tēlu duetu, ka uzmanībai nedaudz garām paslīdēja daži otrā plāna tēli un citi sīkumi, kas maķenīt pabojā kopumā lielisko atmosfēru. Galvenais vaininieks šajā ziņā ir Rafi Gavrons, kura atveidotais menedžeris no matu galiņiem līdz papēžiem ir staigājoša, mantkārīga klišeja – ieskaitot jau no sākta gala ļaunu vēstošo britu akcentu. Arī viena no sižeta apakšlīnijām ar Sema Eliota varoni, Bredlija Kūpera zvaigznes vecāko brāli, šķiet atrisināta nedaudz sasteigti, lai gan Eliots, kā jau vienmēr, ir ļoti simpātisks (filma prātīgi arī atrod laiku paskaidrojumam, kā tas vispār būtu iespējams, ka Kūpers un Eliots ir brāļi). Taču tie visi ir nieki uz filmas galvenā stāsta ievelkošā spēka fona.
Pie filmas veiksmēm, starp citu, jāpiemin arī tas, ka tā ļoti simpātiski un ticami atveido koncertu radīto atmosfēru – iespējams, palīdzēja tas, ka dažas ainas tika filmētas īstā mūzikas festivālā, izmantojot tur jau esošos pūļus. Varbūt autentiskumu piešķīra Lady Gaga, kura jau nu noteikti kaut ko zina par koncertiem. Bet filmā izpildītajām dziesmām, it sevišķi kadriem no koncertiem, piemīt nedaudz apbružāts, nedaudz saņurcīts, bet nenoliedzams spēks – kā jau tas koncertos notiek. Dzirdot Kūperu un Lady Gaga pirmoreiz izpildām “Shallow” (šī rudens totālākais hits), drusku skudriņas skrien pār kauliem. Un tieši tā tam arī būtu jābūt.
“Zvaigzne ir dzimusi” jau ir skatāma kinoteātros! Un filmas skaņu celiņš arī jau ir izlaists, tā ka nedēļas nogales “soundtracka” jautājumam vajadzētu būt atrisinātam.
