Vēl pirms gada cilvēki jūsmoja par jauno “The Avengers” uznācienu, it kā gaidīja to “Ant-Man” filmu, bet daudzus arī nomāca neizbēgama doma, ka kaut kā nav. Bija sajūta, ka vajag ko jaunu, kas izplēstos cauri visām sienām, pārkāptu jebkuras pieklājības normas un mainītu spēles noteikumus. Mums visiem vajadzēja tādu supervaroņu filmu kā “Deadpool”, un nu beidzot esam pie tās tikuši.
Jau pēc filmas sākuma titriem ir sajūta, ka mums priekšā ir nepilnas divas stundas ar trakoti vardarbīgām ainām un dzēlīgu humoru. Tas ir tas, par ko vairums komiksu fani būtu gatavi maksāt daudz naudas, lai tikai redzētu to uz lielā ekrāna. Tomēr nevienam nepietika drosmes, lai to dabūtu gatavu. Tā tas bija līdz brīdim, kad kāds internetā nopludināja nelielu testa materiālu, kur Raiens Reinoldss supervaroņa kostīmā smērē ģīmjus sliktajiem un rupji izrunājas. Miljoniem komiksu fanu tajā brīdī iekšēji apraudājās aiz laimes un saprata – būs!
Pats trakākais, ko par filmu var pateikt – tiklīdz tā sākas, uzreiz ir skaidrs, ka vēlmes pamest zāli pēc seansa beigām vienkārši nebūs. Raiens Reinoldss ir dzimis, lai atveidotu šo rupjo supervaroni, un viņa klātbūtne uz ekrāna ir vairāk nekā vienkārši patīkama. Dedpūls ir lielisks tēls, kurš ar savu brutālo humoru var būt ļoti tiešs un prot skaidri formulēt savu mērķi. Tādēļ filmā iebraukt ir ļoti viegli un ar smaidu uz lūpām sekot līdzi varoņu piedzīvojumiem. Pievienotā vērtība ir tā, ka veidotāji ir salauzuši tā saukto “ceturto sienu”, un galvenais varonis pats runā ar skatītāju, pasmejoties par kases grāvēju lielākajām klišejām un citām aktuālām tēmām.
Tomēr, lai cik inovatīva un svaiga šī filma dažbrīd neliktos, tā vairākās vietās izteikti seko līdzi klasiskajai komiksu filmu formulai. Ja sākumā režisors vēl ir interesanti sajaucis stāsta hronoloģisko secību, filmas beigu daļa ir atkal un atkal redzētā, lielā cīņu aina, kādas ir redzētas teju katrā Marvel vai DC filmā. Sanāk, ka veidotāji prot pasmieties par vairākām neveiksmīgām “X-Men” filmām un studijas naudas problēmām, bet laiku pa laikam iespļauj šķīvī, no kura paši ēd.
Bet tas par, ko visvairāk gribētu brīdināt – nekādā gadījumā negaidiet no šīs filmas “lielo pasaules glābšanas” stāstu ar visām tām raksturīgajām iezīmēm šāda žanra darbos. Filmas apbrīnojamā mārketinga kampaņa var radīt mānīgu iespaidu, ka mūs gaida kaut kas “liels” ar daudziem sprādzieniem, episku ļaundari un tamlīdzīgu sviestu. Lai gan īsti nevar noliegt, ka kārtīgas spriedzes un kautiņu filmā netrūkst, “Deadpool” ir vienkāršs atriebības stāsts, kas nepārspīlē ar daudzām eksotiskām lokācijām un neskaitāmiem otrā plāna varoņiem. Dedpūls tomēr noteikti nav supervaronis, kas iederētos X-cilvēku ģimenē un kopīgi ar viņiem glābtu mūsu planētu no iznīcības. Jau tas vien, ka šajā filmā Dedpūla rīcība ir tikai personīgu iemeslu motivēta, sasilda manu sirdi, apzinoties, ka šis varonis ir nonācis pareizajās rokās.
Būs cilvēki, kuri jau pēc pirmajām desmit minūtēm jutīsies aizvainoti un pametīs zāli. Tāpat arī būs cilvēki, kuriem šī filma būs komiksu filmu gada notikums numur viens un kuri pēc tam piespamos sociālos tīklus ar to, cik sasodīti lieliska šī filma ir. Un nebūs arī melots – “Deadpool” ir tiešām atsvaidzinošs grāvējs, kas ar savu vulgāro, bet reizē sirsnīgo humoru spilgti izceļas starp pēdējo gadu supervaroņu filmām. Sēdēt mājās un skaitīt dienas līdz “Batman V Superman” pirmizrādei vairs nav vērts, jo “Deadpool” ir pacēlis latiņu augstāk, un tuvākajā laikā citiem komiksu filmu režisoriem būs jāpacenšas, lai to pārspētu.
Filmas vērtējums: 4/5
Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv
