Recenzijas

“Dēmona autopsija”

Iedvesmojoties no 2013. gada šausmu filmas “The Conjuring”, režisors Andre Ovredals nekavējoties izlēma atrast labu scenāriju un izveidot šausmu filmu. Gala rezultāts - viņa pirmā angļu valodā izveidotā filma “Dēmona autopsija”. Bet tikai ar iedvesmu vien nepietiek, lai izveidotu šausmeni, kas sniegtu skatītājiem jaunu pieredzi.

23.12.2016

Iedvesmojoties no 2013. gada šausmu filmas “The Conjuring”, režisors Andre Ovredals (“Future Murder”, “Troll Hunter”) nekavējoties izlēma atrast labu scenāriju un izveidot šausmu filmu. Gala rezultāts – viņa pirmā angļu valodā izveidotā filma “Dēmona autopsija”. Bet tikai ar iedvesmu vien nepietiek, lai izveidotu šausmeni, kas sniegtu skatītājiem jaunu pieredzi.

Filma lielākoties paļaujas uz divu aktieru sniegumiem – uz Braienu Koksu (“Adaptation”, “Deadwood”) un Emilu Hiršu (“Into The Wild”, “The Girl Next Door”). Abi aktieri labi atveido savus tēlus, bet vairāk plusiņus dotu Koksam, kas savu tēlu Tomiju Tildenu padarīja dabiskāku, emocionālāku un kuru vairāk iepazīstam salīdzinājumā ar Hirša atveidoto Ostinu Tildenu, kura emocijas nebija tās piemērotākās noteiktām situācijām. Piemēram, kad viņu kaut kas tumsā nobiedēja, viņš ne aci nepamirkšķināja. Laikam šī aina bija domāta, lai nobaidītu filmas skatītājus, nevis filmas varoņus. Skatoties uz visu filmu kopumā, man atmiņā ataust tikai viena aina, kur abi aktieri spēja izcelties savos priekšnesumos – kad abi galvenie varoņi sarunājas liftā.

Dēmona Autopsija, The Autopsy of Jane Doe

Ovredals ir izveidojis viduvēju šausmu filmu, kas nesniedz neko jaunu šajā žanrā un atkārto vienu un to pašu, ko citas šausmenes. Filma necenšas mūs nobiedēt jaunā veidā. Jau pa gabalu redzamie “jump scares” ir tik viegli pamanāmi, ka skatīties kļūst garlaicīgi.

Protams, “Dēmona autopsijā” ir arī baisi mirkļi. Kad filma vairāk paļaujas uz atmosfēru un neziņu par tuvojošos ļaunumu, viss uzreiz kļūst baisāks. Ja šī filma vairāk koncentrētos uz baiso atmosfēru, nevis uz “jump scares”, tad mūs priecētu patiesu šausmu filma, kas liktu sastingt visam ķermenim.

Filmas lielākais labums bija ainas, kurās tika rādīta nezināmā līķa, kuru tēlo Olvena Kelija, autopsija. Šīs ainas ļoti reālistiski parādīja, kā notiek autopsija. Izceļot katru skaņu – kaula krakšķi vai ādas noņemšanu -, skatītājiem paliek šķebīgi ap dūšu. Ar vājiem nerviem neieteiktu šo filmu skatīties.

“Dēmona autopsija” nav tā izcilākā šausmu filma. Būdams liels šausmu filmu fans, es nespēju izbaudīt šo filmu, jo viss bija paredzams un garlaicīgs. Šī ir viena no tām šausmenēm, kuru droši var izlaist bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.

Vērtējums: D+