Desmit gadu garumā cilvēkiem bija iespēja sekot līdzi burvja Harija Potera gaitām. Tā nebija vienkārši veiksmīga filmu franšīze. Tās bija atvērtas durvis uz kādu plašāku vietu – pilnu ar brīnumiem, košiem tēliem un aizraujošiem piedzīvojumiem. Rakstnieces Dž. K. Roulingas darbi aizķēra neskaitāmu fantastikas fanu sirdis, kas aiz prieka un laimes lūza, gremdējoties brīnišķajā burvju pasaulē. Šajos priekos ar faniem dalījās arī alkatīgie producenti – franšīze kopumā nopelnīja nepilnus astoņus miljardus dolāru. Tādēļ piecus gadus pēc Harija Potera sāgas beigām nemāc liels izbrīns, ka seko jau nākamā filma – “Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt”.

Līdzīgi kā “Hobits” un “Zvaigžņu karu” prīkveli, jaunās franšīzes sākums iet paredzamā virzienā. Filma sākas ar Harija Potera tēmu, un logo ir tieši tādā pašā fontā, tikai burtiņi pamainīti. Tālāk sekojošais arī apliecina, ka veidotāji cer ar skatītājiem būt vienisprātis – šīs filmas nevienam nav vajadzīgas, bet iespringt jēgas nav, jo vismaz ir jautri. Tas ir diezgan pašsaprotami, jo plašākām auditorijām neinteresētu, ja Roulinga un režisors Deivids Jeitss pievērstos kam citam, nesaistītam ar burvju zižļiem un lidojošiem mošķiem. Šie mākslinieki cilvēkiem dod to, kas viņus interesē, un nauda tikai plūst.

Oskara balvas laureāts Edijs Redmeins kopā ar spilgtu pavadošo aktieru sastāvu ir klāt, lai satricinātu 20. gadu Ņujorku. Absurdā kārtā brīvībā tiek izlaistas vairākas krāšņas būtnes, kas kārtējo reizi apdraud burvju pasaules slepenību. Ar spēcīgu ievadu skatītāji atkal tiek ierauti jau pazīstamajos piedzīvojumos un apzinās – tie ir atpakaļ uz palikšanu.

Interesantākais pienesums “Fantastiskajām būtnēm” ir tas, ka visi galvenie varoņi ir pieaugušie. Kā tas tika uzsvērts Harija Potera filmās – mazgadīgajiem burties ārpus Cūkkārpas ir stingri aizliegts. Kas mūsdienu pasaulē jauniešiem nozīmē liegtus alkohola, nikotīna un “koijotu” priekus, Poteram bija pavisam citu problēmu pilns periods. Skatītāji cietās kopā ar viņu, vairāk izbaudot ainas Vīzliju mājā, skolā un Burvestību ministrijā, jo vismaz tur kāds varēja pavicināt zizli, neiekuļoties nepatikšanās.

Tagad vairs nav jāmokās – “Fantastiskajās būtnēs” burvestības ir sastopamas uz katra soļa. Ir tik jautri, bet tikai līdz brīdim, kad tas gūst virsroku pār stāstu un skatītāju priekšā paliek vien koša bilde. Daudzas lietas samestas vienā katlā, un dažkārt ir grūti saprast, par ko filma īsti ir un kas, ellē, tur vispār darās. Tomēr nav jūtama problēma, ka uzkrītoši tiek mesti pavedieni par to, kas skatītājus sagaida nākamajās daļās. Šo ceļu veidotāji laimīgā kārtā ir izvēlējušies neiet, bet pamanījušies savārīt nelielu ķezu citā lauciņā. Daudz par daudz stāsta līniju un varoņu tiek sapīti kopā, un paiet ilgs laiks, kamēr tas atrisinās un sakarīgi noslēdzas.

Garlaicīgi nevienā brīdī gan nepaliek – nav nevienas ainas, kuru varētu izlaist, jo visam pamatā ir daudz enerģijas un sirsnības. Veidotāju primārais mērķis ir iekasēt nepieklājīgi lielu naudas summu, bet viņi uz to tiecas, priecējot skatītājus ar nostalģiskām sajūtām un daudziem interesantiem paplašinājumiem. Brīžiem stāsts organiski neplūst uz priekšu, tomēr pa vidu ir gana daudz spilgtu momentu, kas nosēdīsies atmiņā un iekaros jaunu fantastikas fanu sirdis.

Tas ir tikai sākums. Nākamajā daļā, iespējams, redzēsim homoseksuālu Dumidoru, ja līdz tam ievēlētais prezidents Tramps neaizliegs šādas tēmas ASV ražotās filmās. Kā arī visam pa virsu priekšā stāv Džonija Depa interpretācija par Voldemortu 0.5, proti, ļaundari Grindelvaldu. Skatītājus sagaida daudz jauna, un “Fantastiskās būtnes” ir nevainīgs, izklaidējošs ievads tam, kas vēl tikai būs. Tādēļ piesprādzējieties kārtīgi, jo jauni piedzīvojumi ir sākušies. Izziņoti jau četri turpinājumi, un pēc šīs filmas ir tikai viens jautājums – kāpēc gan ne?

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv