Rubrikā “sīkvels, jo vajag” (bet kam?) šoreiz filma “Neciešamie bosi 2“, ne tās sliktākās un kaut kādā ziņā pat aktuālas komēdijas turpinājums – ar tādu atšķirību, ka, ja toreiz tas tiešām bija par bosiem, ekonomisko lejupslīdi un darba tirgu, gandrīz vai mūslaiku “Office Space” (tikai bezzobaināk), tad “Horrible Bosses 2” vispār nav par bosiem, biroju vai ko citu kā vien naudas raušanu, bet ar vairāk pimpīšjokiem un jēlībām. Bet ne bez interesantām idejām un secinājumiem – nez tikai, vai autoru iecerētiem.
Šoreiz filma ir reizē smieklīga un skumja, jo uz ekrāna ir skaudrā mūsdienu kino patiesība. Un tā ir tāda, ka šajā filmā, kura 100% balstās uz aktieriem, tie visi uzvedas atbilstoši savam honorāram un stāvoklim Holivudā. Visspilgtāk tas izpaužas galveno varoņu trijotnē, kur Džeisons Beitmens jau ir nosacīti veiksmīgs režisors (tātad – mākslinieks! Le auteur!), bet šāda kalibra komēdijās ekspluatē vienu un to pašu, seriālā “Arrested Development” līdz perfekcijai noslīpēto personāžu un tā sejas izteiksmi. Džeisons Sudeikis veiksmīgi aizņem nišu, kuru reiz ieņēma Ouens Vilsons – nesmieklīgs, maztalantīgs, necils aktieris, kuram garantēts darbs vēl vismaz desmitgadi. Un vienīgais, kurš pa īstam cenšas, ir Čārlijs Dejs – neskatoties uz to, ka viņa seriāls “It’s Always Sunny in Philadelphia” (kuru viņš arī raksta un producē) veiksmīgi darbojas jau 12. (!) sezonu, aktieris nebūt nesirgst ar zvaigžņu slimību un patiesi cenšas, līdz ar ko ir praktiski vienīgais, uz kuru nav kauns skatīties. No otras puses – ja tik ļoti gribas redzēt Čārliju, kāpēc vienkārši neskatīties “Filadelfiju”?
Bet patiesu izcilas haltūras paraugstundu sniedz Kevins Speisijs un Kristofs Valcs, kuri perfekti “atstrādā” savus honorārus – atraktīvi, spīdoši, profesionāli un absolūti, pilnīgi, totāli bez dvēseles, reti kad ko tādu gadās redzēt, bravo! Kriss Pains veiksmīgi turpina odiseju jocīgu personāžu ellē (šis, “Smokin’ Aces”, “Stretch”, “Into the Woods”), vēl filmā ir arī Džeimijs Fokss, Dženifera Anistone (visus, ko varēja, pārcēla no pirmās daļas 1:1), kā arī mūsdienu skatītājam tik mīļais “tīrītājs” Maiks (aktieris Džonatans Benkss) no seriāla “Breaking Bad”, bet tie visi rada sajūtu, ka būtu sadzīti filmā ar mietu un dancotu pēc kontrakta stabules, kas droši vien tā arī bija.
No otras puses – pat ja trāpa katrs otrais (trešais) joks, to tāpat ir ļoti, ļoti daudz, un tas ir kas tāds, par ko filmas autorus tiešām var apsveikt, ja ne par acu atvēršanu. Un arī vēl par sižetisko izdomu – kā saka, paldies, ka ne “Paģiras 2”!
