“She grew up on the side of the road
Where the church bells ring and strong love grows
She grew up good
She grew up slow
Like American Honey”
(Lady Antebellum – “American Honey”)
Filmas stāsts seko jaunai, bet jau dzīves apbružātai meitenei Zvaigznei (Sašas Leinas debija kino), kura pievienojas tikko iepazītam, izklaidēties mīlošam, ceļojošam jauniešu grupējumam, ar kuru kopā dodas naudas pelnīšanas braucienā (pārdodot žurnālu abonementus) pa plašajām Amerikas ārēm, mēģinot atrast prieku un cerību staru pelēkajā, sūrajā ikdienas dzīvē.
Bet par ko īsti ir filma “American Honey” jeb latviskajā variantā “Amerikāņu saldumiņš”? Par mīlestību? Par sava ceļa meklējumiem? Par jaunības trakumu? Par pazudušām dvēselēm? Par bezcerību? Par sapņiem?
“Amerikāņu saldumiņš” ir dzīva un personiska filma, kuras stāsts lieliski parāda mūsu sabiedrības dažādos sociālos slāņus, laikmeta iezīmes, mūsu domas, sajūtas, mūs visus kopā satuvinot, liekot sapņot par labāku un cerīgāku nākotni, bet bez noteikta galamērķa.
Filmas režisore Andrea Arnolda ļoti atklāti, bet tik kulturāli un dabīgi šīs lietas atainoja, ka tās nelikās ne uzspēlētas, ne mākslīgi uzspiestas. Pateicoties režisores spilgtajam darbam, filmas raksturs un viņas izvēlētā stāsta koncepcija bija eleganti nostrādāti un spilgti, krāsaini redzami kadrā. Filmas kinētiskais, enerģiskais, vibrējošais stils elpoja dziļi, bet atbilstoši stāsta plūdumam, un Arnolda to pārliecinoši, precīzi kontrolēja.
Aktierdarbi bija ļoti pieklājīgi un reālistiski. Lielākajai daļai filmas dalībnieku šis bija pirmais nopietnais darbs kameras priekšā, un bija patīkami vērot, cik dabiski un vienkārši šie jaunieši izskatījās uz ekrāna. Es nevēlos kādu izcelt, jo katrs aktieris deva vajadzīgo pienesumu kopējā bildē – viņi bija vienoti, izprata savas lomas, uzdevumus, kā arī filmas elpu un dvēseli. Filmas lielākā zvaigzne Šaija Labafs (filmā Džeiks) bija uzdevumu augstumos, kā kapteinis turot kuģi (aktieru ansambli) virs ūdens. Tad, kad Labafs grib, viņš spēj būt lielisks. Labafa un jaunās aktrises Sašas Leinas savstarpējā ķīmija filmā bija ļoti laba, un viņi viens otru ļoti labi papildināja. Zinu, ka nevēlējos nevienu izcelt, bet kaut kā man vajag censties lasītājus dabūt kinoteātrī. Ar ko tad citu, ja ne pretrunīgi vērtēto Šaiju?
Manuprāt, katrs filmas tēls un personāžs, vai tas būtu centrālais, otrā plāna vai kāds pilnīgi nenozīmīgs tēls, filmas kopējā kontekstā un filmas galvenās varones Zvaigznes dzīvē ienesa kādu jaunu, svaigu vēsmu un parādīja cilvēku atšķirīgās personības šķautnes, palīdzot galvenajai varonei veidot savu personīgo pieredzi un pasaules redzējumu.
Filma ir dzirksteļojoši, skaisti, izjusti nofilmēts piedzīvojums, pilns ar skaistiem skatiem, kuri ļauj izbaudīt Amerikas krāšņo dabu, bagātību, plašumus, nabadzību un tukšumu. Turklāt darbs lielākoties nofilmēts dabīgajā gaismā, kas vēl vairāk palīdzēja sajust šķīsto, patieso filmas noskaņu.
Es neesmu bijis Amerikā (jo Daņila no filmas “Brālis” man iemācīja, ka nekas nav skaistāks un tuvāks par dzimteni), bet filma ar vietu izvēli, mūsdienīgo mūziku, neuzbāzīgo humoru, amerikāņu kultūru un cilvēkiem spēja parādīt un likt noticēt, kādu Ameriku savām acīm redz amerikāņu jaunieši, kāda ir viņu attieksme, dzīves uztvere, domāšana. Es tam visam noticēju. Turklāt, ja divu stundu un 40 minūšu laikā ne mirkli nejūti filmas garumu, tas nozīmē, ka bija labi, vai ne?
“Amerikāņu saldumiņš” ir cerību pilns, šarmants, bet reizē skaudrs, melanholisks stāsts, kurā dzimst sapņi, sagrūst ilūzijas, bet kurā var saskatīt cilvēcīgumu un sirsnību.
Filmas vērtējums: 4/5
Meklējot komandu, lai dotos peļņas braucienā Zilupes virzienā ar “Labas”, “Sīrupa”, “Spicās Avīzes” žurnāliem busiņā,
Reinis Važa
