No visiem pēdējo gadu grāvējiem tieši “Džons Viks” bija tas, kas palika atmiņā visspilgtāk, – tīrs, neatšķaidīts un arī negaidīts “action” prieks nāca negaidīti, bet jaudīgi, par ko mums visiem bija liels prieks. Kā jau tas pārāk bieži notiek, turpinājums šādos gadījumos drīzāk biedē – vai sanāks atkārtot, vai sanāks nesabojāt? “Džons Viks 2” pārliecinoši pierāda, ka tas ir iespējams – mūsu priekšā ir retais turpinājums, kurš pārspēj un pat uzlabo oriģinālu!

Kur slēpjas “Džona Vika” šarms? Varbūt tas ir galvenās lomas atveidotājs Kianu Rīvzs, kurš pēc “The Matrix”, “Speed” un “Point Break” pamanījās atrast sev vēl vienu ikonisku lomu? Neapšaubāmi! Varbūt tie ir režisori Čads Stahelski un Deivids Līčs, kuri iepriekš ilgstoši strādājuši par kaskadieriem un triku koordinatoriem (tostarp kopā ar Rīvzu pie “The Matrix” filmām) un tādēļ ļoti labi zina, kā vajag un, kas vēl svarīgāk, kā nevajag? Protams, arī tas!

Bet tas, no kā mēs esam nedaudz saguruši, ir brīžiem pārspīlētā pašironija un atsaukšanās uz “labākiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un arī lētāka”, ar ko mūsdienās sirgst liela daļa “tīrasiņu” grāvēju, sākot ar “The Expendables” un beidzot ar… paši izdomāsiet. Tā vietā “Džons Viks” ņēma piemēru no “Laimas” reklāmas saukļa, kurš vēsta, ka īstais laiks ir TAGAD, un piedāvāja mums ko jaunu, svaigu un, pats svarīgākais, bez jebkāda nostalģijas piesitiena. Un tas nostrādāja.

Un “Džons Viks” paceļ to kvalitatīvi jaunā līmenī – samērā īsā laikā tapušais turpinājums ne tikai nav ātra haltūra, tas paņem labāko, ko mums piedāvāja pirmā daļa, un noved to līdz izcilībai, kur lodes, sitieni un šāvieni savijas perfektā audiovizuālā simfonijā, katru filmas ainu padarot par nežēlīgu, Džona Vū labāko filmu cienīgu meistardarbu. Vēl jo vairāk – tā ne tikai ņem, bet arī dod, piešķirot pirmās daļas detaļām un notikumiem papildu svaru, tā paceļot abu filmu vērtību un radot pilnīgi jaunu “slepkavu” kino pasauli. Pasauli, kurā mēs ar prieku atgriezīsimies vēl un vēl!

“Džons Viks 2” jau Latvijas kinoteātros!