Neaizmirstamu videospēļu autors Hideo Kodžima ir teicis, ka 70% no viņa sastāv no filmām. Tiešā veidā saistīts ar jaunāko DC komiksfilmu “Akvamens” vai tās režisoru Džeimsu Vanu viņš gan nav, bet ar tiem 70% ir interesanti. Zinātnieki lēš, ka tieši tik daudz ūdens ir uz zemeslodes, kā arī cilvēka ķermenī. Patiesībā dažkārt lietas varam sasaistīt arī netieši, piemēram, visu filmā redzēto varētu salīdzināt ar Kodžimas veidoto videospēļu sēriju “Metal Gear Solid”. Un vispār – kino pati par sevi ir brīnumaina lieta, jo dažkārt līdz mums atnāk tik brīnišķīgas filmas kā “Akvamens”!
Runājot par salīdzinājumiem un pie reizes arī iedvesmas avotiem, tad Vans starp saviem mīļākajiem režisoriem ir nosaucis Stīvenu Spīlbergu, Džordžu Lūkasu, Džonu Kārpenteru un Džeimsu Kameronu. Pēc filmas noskatīšanās ir skaidrs, kādēļ. Filma ir pārpildīta ar iedvesmu. Vēl pirms trim gadiem, kad filmas tapšanas process atradās pašā sākumposmā, Vanam radās vairākas atziņas. Piemēram, Akvamena personāžs ir mazzināms, tātad Arturs Karijs nevienu pārāk neinteresē, nemaz nerunājot par pasauli, kurā šis varonis mīt. Kino formātam tas nozīmē veselu vēl neizpētītu, neapskatītu, neizmantotu lauku. Pieliekam klāt lielbudžeta kino reti sastopamu brīvību, kāda tiek piešķirta tās autoriem, un rezultāti jūs pārsteigs. Labā nozīmē!
Filmas gaitā varoņi apceļo teju visu pasauli, bet ne klasiskajā šo vārdu nozīmē. Dažās ainās gan redzam, piemēram, saulaino Sicīliju vai vēl saulaināko Sahāras tuksnesi, tomēr lielākais uzsvars tiek likts uz tiem 70% jeb zemūdens pasauli un ne tikai. “Avatars”, “Melnā Pantera”, “Galaktikas sargi” – šī ir daži no kino piemēriem, kas nāk prātā, filmas varoņiem apciemojot Atlantīdas pilsētu. Sajūtas ir neaprakstāmas. Līdzīgi kā iepriekšminētajās filmās, arī šeit ir viegli pazust stāsta pasaulē un kaut uz brīdi tajā sajusties kā mājās.
Varētu arī apgalvot, ka Vans filmas gaitā ir spējis iziet cauri teju visai kino pasaulei. Šķietami nebeidzamais budžets, kā arī mākslinieciskā brīvība režisoram ir ļāvusi izpausties uz nebēdu, izmantojot neskaitāmus žanra elementus dažādās krāsās. Vienā brīdī varam redzēt piedzīvojumus ar spriedzes ainām un dārgumu meklēšanu. Citā redzam kripatu romantikas, bet jau citur kustīgā kamera aptveroši seko līdzi personāžu tuvcīņas ainām. Pavisam negaidīti Vans mūs pabiedē ar īstiem jūras šausmu elementiem un tikpat negaidīti līksmo “Pludmales patruļas” un “Danza Kuduro” popmūzikas noskaņās. Un ne tikai! Ar šiem piemēriem vien ir par maz, lai raksturotu, cik toņos un emocijās pārbagāts ir režisora jaunākais veikums.
Specefekti pavisam noteikti ir augstā līmenī, un šoreiz nevar būt ne runas par to, cik īsti vai neīsti datorgrafikā zīmētie kadri izskatās. Tie lieliski saplūst ar kopējo bildi, saglabājot teju precīzi vienmērīgu kvalitāti. Ja pieņem, ka filmas vispārējais izskats vairāk atgādina animācijas filmu vai videospēli, nav grūti saskatīt, cik labi šis pieņēmums iet kopā ar filmas neparastākajiem un grandiozākajiem kadriem. Ja tās vizuālajā izpildījumā filma spēj būt bezbailīga un neparasta, tad vēl neparastāka tā kļūst, kad varoņi saskaras viens ar otru, bet dziļākas skaļi izteiktas sarunas, pārdomas un atziņas sāk šķist neveiklas. Kodžimas videospēļu fani “Akvamenam” savā sirdī radīs īpašu vietu.
Džeisons Momoa sevi jau atrādīja pirms gada iznākušajā “Taisnības līgā”, tomēr pats savā varoņfilmā aktieris sevi pierāda kā īstais un vienīgais jūras karalis. Gaužām lieliska ir arī Ambera Hērda, kura spēlē Akvamena sabiedroto Mīru. Atvainojos – nevis spēlē, bet Hērda pavisam noteikti ir Akvamena sabiedrotā Mīra. No abu saspēles filmā ir grūti novērst acis un nejust tiem līdzi. Kā īpaši spēcīgu Akvamena pretinieku sevi piesaka Patriks Vilsons – viņa motīvus nav grūti saprast. Turpretī lielākais Akvamena komiksu ļaundaris Melnā Manta (Jaja Abduls-Matīns II) ir gana atmiņā paliekošs, pat ja uz ekrāna nav redzams pārāk ilgi. Bet kino jau iemīļotās sejas Nikola Kidmena un Vilems Defo ir satriecoši (kā vienmēr).
Ir skaidri redzams, cik svarīgi filmas veidotājiem ir bijis noslīpēt darbu līdz pēdējam. Mūzikas izlase ir tikpat raiba un krāšņa, cik pati filma. Daudzās ainās un jo īpaši tajās, kas norit Atlantīdā, var saskatīt dažādas konkrētas detaļas, kas visas pieder pie dziļi plānotas pasaules būvēšanas. Pat pūļa ainās, kam komerckino parasti netiek pievērsta pārāk liela uzmanība, var saskatīt uzkrītošu dažādību. Vēl mazāks, bet ne mazāk svarīgs sīkums ir zemūdens varoņu apslāpētās balsis un ūdenī plīvojošie mati. Grūti pat iedomāties, cik neiedomājami daudz darba filmas veidotājiem tas prasīja, lai skatītājs varētu sajusties kā okeāna dzīlēs.
“Akvamens” nav tikai līdz šim spēcīgākais un oriģinālākais pieteikums DC komiksfilmu pasaulē. Šis ir arī iedvesmas pilns un ideāli noslīpēts darbs no režisora, kurš nu jau lieliski prot apvienot ikdienišķiem skatītājiem pievilcīgu kino ar žanra elementiem, kurus vairāk novērtēs tie, kam formāts ir krietni tuvāks. Tas ir neaizmirstams kino piedzīvojums, kas ievelk sevī uz divarpus stundām un nelaiž vaļā līdz pat beigu titriem. Bet, tiesa, ar nosacījumu, ka pašiem tam būs jāļaujas. Kevins Faigi un Džeimss Kamerons sēž nervozi stūrī, bet visi pārējie var izbaudīt kaut ko vēl iepriekš neredzētu. Karalis ir miris, lai slavēts jūras kino karalis!
“Akvamens” jau skatāms kinoteātros!
