Kaut gan cilvēki no Latvijas kino vairs nebīstas, joprojām daudzi veikumi pelnījuši vien šķidrus aplausus un diplomu par centību. Tad kā atbildēta lūgšana uz ekrāniem nonāk “Kriminālās ekselences fonds”. Bez jebkāda valsts atbalsta tapis projekts, kas liek lepoties ar savu zemi un pierāda, ka tās kino pietrūcis svarīgs elements – entuziasms.

Nav pat runa par talantu, jo galvenais ir pozitīvā enerģija, kas jūtama viscaur filmai. Neprofesionāli aktieri profesionālās radošās komandas vadībā radījuši autentisku 90. gadu Rīgas kriminālo vidi. Nav nevienas zināmas sejas, līdz ar to neredzi aktiera publisko tēlu viņa atveidotā varoņa ēnā. Turklāt katrai lomai piemeklēti izcili tipāži. Scenārista Imanta Veides (Lauris Kļaviņš) un puskoka lēcēja aktiera Harija Kuharjonoka (Andris Daugaviņš) attiecības spēj izvilkt teju vai visu filmu. Un ne tikai tāpēc, ka abu varoņu dialogi ir pārsātināti ar košiem lamuvārdiem. Viņu idiotisko rīcību sekas ir līdz asarām smieklīgas, bet arī iedvesmojošas. Mākslas vārdā abi ir gatavi ielīst kriminālajā pasaulē līdz tās pašiem dziļumiem. Bet cik viegli būs tikt ārā?

Uz katra stūra jāuzmanās, jo pa purnu dabūt ir pārāk viegli. Piedzīvojumus pavada fonā skanošā Raimonda Paula mūzika, kas izceļas ar spilgtiem sieviešu vokāliem. Šajā kurioziem pilnajā ceļojumā paspīd arī kāds politiķis, vēsturnieks un kārtīgs “ainu zadzējs” Māris Mičerevskis. Viņa atveidotais Duļķis ir vārda “krāpnieks” definīcija. Pielies ausis pilnas ar sīrupu un izvēlēsies sev izdevīgāko pusi. Absolūts preteklis, bet neapšaubāmi simpātisks – pasaka pāris teikumus, un cilvēki zālē jau smejas līdz asarām. Duļķis noteikti būtu pelnījis atsevišķu filmu.

Tomēr Duļķa tēls izceļ arī kādu nepilnību – pārāk daudz laba materiāla vienai filmai. Ir neskaitāmi momenti, kas izvedīs cauri kārtīgam emociju karuselim. Ne velti ielās filmu jau sākuši dēvēt par latviešu “Lubeni”. Atšķirībā no “Lubenes” saraustītā, nelineārā stāstījuma šeit stāsta ritms ir plūstošs un secīgs. Galveno stāsta līniju papildina pietiekami laikietilpīgi blakusstāsti, kuru dēļ filmas kopējais garums ir virs divām stundām. Lai cik jautri daudzviet būtu, vienā brīdī tas sāk nogurdināt – piemirstas, ka tik daudz amizantu situāciju un tēlu ir bijuši vienā filmā. Ja lielais gabals tiktu sadalīts četros segmentos (kā tā pati “Lubene”), varētu piešķirt diplomu par ekselenci.

Lai nu kā – ir sperts liels solis uz priekšu. Latvijas pilnmetrāžas kino ainā pavīdējis liels cerības stars, kas liek celties latvieša pašapziņai. Par filmu Latvijas ārēs runās vēl ilgi un dikti, kā arī to citēs uz nebēdu. Milzīgu cieņu pelnījis režisors Oskars Rupenheits, kuram šī ir lielā kino debija. Jācer, ka “Kriminālās ekselences fonds” būs kā celmlauzis vēl līdzīgu darbu tapšanai Latvijā. Publiskais finansējums, nekāda cenzūra un kārtīga pozitīvisma deva.

Vairāki mīnusi beigu beigās nav tik nozīmīgi, jo rezultāts sasilda sirdi un dziļi nosēžas tajā. Filma pelnījusi ievērojamu atzinību, kuru, bez šaubām, tā arī saņems. Ejot ārā no zāles, nonāc pie apziņas, ka Latvija var radīt ne tikai talantīgus bokserus, basketbolistus un rakstniekus. Mūsu valstī var tapt arī lielisks kino, un “Kriminālās ekselences fonds” to apstiprina.

Filma uz ekrāniem visā Latvijā jau no 2. februāra!

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis