Holivudas spēja pat necilāko profesiju pārstāvju ikdienu pārvērst par aizraujošu trilleri nevienu vairs neizbrīna – kur tur vieta policistiem, ugunsdzēsējiem vai naftas platformu darbiniekiem, ja ikkatrā mājsaimniecē slēpjas vismaz Džīna Deivisa (vai Andželīna Džolija) ar tumšu un bīstamu pagātni, bet “vienkāršs” kurjers izrādās Džeisons Stethems. Tādēļ ir tikai loģiski, ka arī “Grāmatvedis” vairāk ir automātisko ieroču nekā “Excel” makrosu virtuozs. Lai gan neiztika arī bez tiem.

Režisora Gevina O’Konora (“Warrior”, “Pride and Glory”) filmā ir dāsni sabērts viss – gan trilleris, gan attiecību drāma, gan melnā komēdija vai pat satīra… bet galvenais, protams, ir ģimene. Bens Afleks, kuram Betmena loma iedeva tādu mojo, ka šogad vien ir četri projekti ar aktiera piedalīšanos, ir ļoti organisks “klusā cilvēka” Kristiana Vulfa tēlā, kurš risina cilvēku grāmatvedības un arī citas problēmas, kamēr Anna Kendrika, Dž.K. Simonss un Džons Berntāls parādās spilgtās, bet tomēr raksturlomās. Jo aktieri (izņemot Afleku) te noteikti nespēlē pirmo vijoli – spraigs kriminālsižets, neskaitāmi varoņi, atgriešanās pagātnē un tik daudz sižeta pavērsienu, ka pietiktu vismaz “Grāmatveža” triloģijai, neatstāj laiku vai iespējas pievērst tiem vērā ņemamu uzmanību.

Diemžēl vietā ir arī teiciens “kas par daudz – tas par skādi”, jo atšķirīgie filmas žanri ne vienmēr organiski sadzīvo viens ar otru, bet bieži vien kā zirnekļi burkā cenšas viens otru aprīt un ņemt virsroku. Bet lielākais pārmetums droši vien ir tas, ka filmā visa ir vienkārši… par daudz, kā rezultātā atsevišķi (tie smalkākie, protams) elementi tomēr cieš.

Tas gan nenozīmē, ka šī zupa nav baudāma, – gluži otrādi, totālā sīkvelu, rīmeiku un ekranizāciju laikmetā oriģināls darbs, kura žanrs nav nemaz tik viegli nosakāms, ir ārpuskārtas brīnums, kurš jānovērtē. Gluži kā grāmatvedis ar pildspalvu vienā, bet automātisko ieroci otrā rokā!