Mēnesi pēc Kannu kinofestivāla arī mēs varam baudīt “Zelta palmas zaram” nominēto “Okja”, “Netflix” kopražojumu ar Dienvidkorejas režisoru Cžun-ho Bonu (“Snowpiercer”).

“Okja” ir sirdi sildošs stāsts par bāreni Miju (Ana Seo Hjuna), kura dzīvo kalnu mājās pie vectēva, un viņas labāko draugu – milzīgu ģenētiski modificētu cūku, kas, lai gan radīta ar datorgrafikas efektiem (aplausi Ērikam Janam de Boram, kurš ieguva “Oskaru” par darbu filmā “Pī dzīve”), uz ekrāna šķiet tikpat īsta un labsirdīga kā “E.T”. Desmit gadus abi dzīvojuši idillē, taču visu izjauc “Mirando” korporācija, kura plāno masveidā ražot pārtiku no šiem brīnišķīgajiem dzīvniekiem. Mija dodas glābšanas misijā uz Ņujorku, taču viņas centienus vēl vairāk sarežģī Dzīvnieku atbrīvošanas biedrība (ALF), kurai ir savs plāns saistībā ar “Mirando” korporācijas atmaskošanu.

Filmai pievienojas tādi godalgoti aktieri kā Tilda Svintone, kas ar režisoru jau iepriekš strādājusi filmā “Caur sniegiem” (2013), kā arī skatītāju mīlulis Džeiks Džilenhols, kurš tēlo veterināru Džoniju Vilkoksu (balstīts uz iemīļotā angļu “Animal Magic” seriāla vadītāja Džona Morisa tēlu) un Pauls Deino, kurš atmiņā ne vienam vien noteikti palicis no pagājušā gada “Swiss Army Man” – viņš redzams ALF līdera lomā. Tomēr vislielāko iespaidu atstāj galvenās varones, pašas Mijas, sniegums – tajā izpaužas īsta mīlestība, uzticība un spēks stāties pretī kam lielākam.

Baudāms ir ne vien interesantais, notikumu pilnais sižets, skaistās dabas ainavas, kas balansē ar pilsētvidi, bet pārdomas raisa arī skats uz gaļas industriju, kas parādīts caur bērna acīm, ietverot dziļāku domu, liek plašāk palūkoties uz mūsdienu pasauli. Šis stāsts par videi draudzīgu globālu ēdināšanas risinājumu meklēšanu (apspriežot tādu tematu kā ģenētiski modificēta gaļa, kas ir tik ļoti aktuāls mūsdienās) ir pilns dvēseles, radot vienu no labākajiem kinodarbiem šogad. Kinozālēs filma pieejama tikai dažviet, taču straumēšanas vietnē “Netflix” – visā pasaulē.