Klints Īstvuds – jēziņ, 88 gadi! Joprojām pilnā sparā filmās dejo un izklaidējas ar pusplikām skaistulēm, kā arī joprojām šeptē pa kino pasauli – režisors, producents, aktieris, narkokurjers. Aizdomājos par Klintu un viņa vecumu un sāk likties, ka arī Kērkam Duglasam laiks mest pie malas atpūtu pensijā un atgriezties kinoindustrijā. Kas zina, varbūt kādam ienāks prātā doma uztaisīt “Dirty Grandpa” turpinājumu – “Dirtier Great-Grandpa” ar Klintu vai “The Dirtiest Great-Grandpa” ar Duglasu. Holivudā vienmēr ir varianti. Nē, lai šī ideja paliek pie manis. Īstvuds pietiekami staigājis apkārt ar vārdu “dirty” sev pie sāniem. Pietiks.
Varbūt būtu labāk, ja Klints ik pa laikam uztaisītu kādu skatāmu un baudāmu filmu? Starp citu, tas viņam sanāk. Klinta pēdējais veikums filmā “The Mule” (“Narkokurjers”), kuru viņš gan režisē, gan tajā atveido galveno lomu, ir visnotaļ pieklājīgs un jauks papildinājums jau tā leģendārajai mākslinieka karjerai. Filmas stāsts, kuram par pamatu ir ņemts “The New York Times” raksts “The Sinaloa Cartel’s 90-Year-Old Drug Mule”, ir par vecu vīru Erlu Stounu (Klints Īstvuds), Korejas kara veterānu, kurš mūža nogalē (90 gadu vecumā) sāk strādāt par narkokurjeru.
Erls ir vientuļnieks, kurš mīl ziedu audzēšanu, kas paņem lielāko daļu Erla dzīves. Atskaitot mazmeitu, neviens no ģimenes neuztur ar viņu kontaktus, un daļēji šo iemeslu, kā arī tāpēc, ka tiek izlikts no mājās, būtībā ir izputējis un vēlas tikt tuvāk ģimenei, viņš nolemj riskantā, bet diezgan vienkāršā veidā tikt pie labas naudas, sākumā pat nenojaušot, ko īsti pārvadā savā automobilī. Īstvuda mierīgais, nosvērtais tēls un vecums ir labs aizsegs narkotiku izplatītājiem – likumsargiem nerodas aizdomas, ka deviņdesmitgadīgs vecītis var pārvadāt lielu daudzumu narkotiku. Bet skaidrs, ka, pārvadājot nelegālo vielu lielos daudzumos no vienas vietas uz otru, agri vai vēlu nepatikšanas sāks elpot pakausī. Citādi es jau sen pārvadātu, man ir pietiekami liels bagāžnieks.
Paralēli narkotiku pārvadāšanai un pēkšņi viegli nopelnītajai lielajai naudai Erls mēģina uzlabot attiecības ar ģimeni, sponsorējot mazmeitas kāzas, izpalīdz finansiālās grūtībās ieslīgušajiem draugiem, nezinot, ka jaunajā darbā briest pārmaiņas un ka uz pēdām narkotiku kartelim ir talantīgs izmeklētājs Kolins Beits. Beitu atveido Īstvuda draugs Bredlijs Kūpers, kura atveidotais aģents tiek pārcelts strādāt uz Ilinoisas štatu, kurā norisinās filmas notikumi. Kā jauniņajam pilsētā, izmeklētājam jācenšas sevi pierādīt un parādīt, uz ko izmeklētājs ir spējīgs. Kūpera atveidotajam tēlam gan īsti netiek dota iespēja izplesties, parādīt savus aktieriskos talantus, un viņa tēla attīstība nav filmas centrālais notikums, tāpēc personāžs paliek filmas otrajā plānā. Būtībā nav nekāda vajadzība pēc tik lieliska aktiera un zvaigznes kā Bredlijs Kūpers šajā lomā, bet draugu būšana arī Holivudā ir draugu būšana. Kaut kā papildu uzmanība un dolāri filmai ir jānopelna.
Lai gan filma pēdējā trešdaļā nedaudz “nosēžas” un nenotur iesākto veiksmīgo līniju, sākums un vidusdaļa ir visnotaļ skatāma, interesanta un vietām pat labi trauksmaina. Apkārtējā vide un pasaule ap galveno varoni radīta precīzi, un Īstvuds labi jūt savu personāžu. Viņš precīzi norāda Erla motivāciju, parāda, kas Erlam ir svarīgs, kādi ir viņa dzīves uzskati un ka viņš nekritizē nevienu šajā filmā, pat filmas ļaundarus. Pateicoties narkotiku naudai, Erls var palīdzēt saviem paziņām, savai ģimenei, Erls var izbaudīt ceļošanu ar pikapu, jo daudzus gadus pavadījis pie auto stūres, šo filmu padarot par tādu kā ceļojumu filmu. Var teikt, ka, pateicoties naudai, Erls var atgriezties vecajos labajos laikos, baudot dzīvi tā, kā viņš to darījis iepriekš.
Erls ir vecmodīgs, viņam patīk pasmīnēt par mūsdienu paaudzi (“Tell me something, Earl, are you happy in this modern world?”) un citiem personāžiem, bet tikai viegli uzjautrinoties, nedomājot ļaunu un ik pa laikam smīdinot skatītājus. Humors filmā ir atjautīgs un labā līmenī. Cilvēks dzīves beigās gribēja izdarīt to, ko viņš gribēja. Un viņš to arī izdarīja, sevišķi nepārdzīvojot par to, bet pieņemot sekas, ko izdarītais var sniegt. To, vai Erls šeit ir varonis vai ļaundaris, lai spriež skatītāji paši. Bet ir grūti Klintu šeit neiemīlēt. Interesanta lieta, ka filma sākas kā krimināldrāma/detektīvs, bet beigās pārtop par ceļojuma, piedzīvojumu filmu/drāmu, pievēršoties tam, kas Erlam patiešām beigu beigās ir svarīgs, – ģimenei.
Jauka režija, vēl jaukāka aktierspēle no kinoekrāna leģendas un filmas radītais feinais noskaņojums, strāvojums, ko visvairāk sniedza mums Klinta atveidotais Erls, neskatoties uz sliktajām lietām, ko darīja, iepriecināja.
Filmas novērtējums – 3,5/5
Priecājoties par Klinta Īstvuda dzīvesprieku,
Reinis Važa
