Skatoties šo filmu, šķiet, ka ir ekranizēts jautrs komikss, kas sajaucies ar piedzīvojumu drāmu un tipisku Holivudas komēdiju. Izrādās, ka tā arī ir – filma ir balstīta uz sešiem Braiena Lī O’Mallija komiksu izdevumiem. Rakstniekam komikss izrādījās ļoti veiksmīgs – trešo izdevumu prestižais izdevēju žurnāls “Publishers Weekly” novērtēja kā vienu no labākajiem komiksiem 2006. gadā. Taču 2010. gadā filmu studija “Universal” ar režisoru Edgaru Raitu (“Shaun of the Dead”, “Hot Fuzz”, “Spaced”) un scenāristu Maiklu Bakallu (“21 Jump Street”, “Project X”) pabeidza darbu pie “Scott Pilgrim vs. the World”.
Skots Pilgrims (Maikls Sera), ir nūģisks 23 gadu vecs bezdarbnieks un basģitārists grupā no Toronto. Viņa dzīves ierasto ritējumu izmaina Ramona Flauersa (Mērija Elizabete Vinsteda). Lai iegūtu Ramonas sirdi, jātiek galā ar septiņiem viņas bijušajiem – sākot no vidusskolas drauga un līdz pat ierakstu studijas īpašniekam (Džeisons Švarcmens).
Vai šīs cīņas ir fantāzijas lidojumi, sapņi vai halucinācijas? To mēs neuzzinām, bet šie akcenti piešķir filmai 80. gadu šarmu, kam raksturīga tā laika rokmūzika, pogu telefoni, komiksi un videospēles.
Aktieru saspēli lieliski papildina Kierans Kalkins un Elena Vonga. Kalkins filmā spēlē Skota istabas briedu Vallasu, kurš filmā ar savu vienaldzību ienes lieliska humora devu, bet, no otras puses, spēj sniegt palīdzību, kad draugam tā ir nepieciešama visvairāk. Elena filmā tēlo Skota bijušo draudzeni, kura, netiekot pāri atraidījumam, cenšas atgūt savu izredzēto.
Šī komēdija ir viegli skatāma izklaide, pat visa vardarbība ir stipri stilizēta. Saturs nav tik bagātīgs, proti, sākumā tiek dots daudz informācijas, bet, jo tālāk tiek, jo vienveidīgāka filma paliek, taču tomēr ir lietas, kas pārsteidz. Maikls ir absolūti piemērots savai lomai, jo viņa filmogrāfijā ir sastopami līdzīgi “nūģiski” tēlojumi, kā Evans filmā “Superbad” vai Polijs Blīkers no “Juno”.
Lielu plusu filmai piešķir arī tās muzikālais pavadījums. Skaņu celiņā mēs varam sastapt gan tituldziesmu no 90. gadu komēdijseriāla “Seinfeld”, gan skaņdarbus no “Nintendo” spēles “The Legend of Zelda”.
Intriģējoši, eksotiski, vairāk ar videospēles nekā filmas stilu, sekojot vairākiem līmeņiem un galvenā varoņa attīstībai, skatītājs ātri nonāk līdz jau paredzami risinātiem konfliktiem, bet tas, kā tas viss ir pasniegts, vēl līdz šim nav redzēts.
