Reiz, sen senos laikos, kad Marvel filmu studija vēl domāja par radošu pieeju savu filmu veidošanā un ieceres to realizēt ar izteiksmīga rokraksta režisoru piesaisti scenāriju rakstīšanas un režijas darbos, bija pavisam reālas, katra šīs studijas filma “nāca” ar īpaša notikuma auru. Bet tagad, kad Marvel filmu universs ir pāri visam un mazajos un lielajos ekrānos pilnā sparā iet vaļā seriāls, kurā obligāts nosacījums ir ņigu ņagu un krustu-šķērsu citu filmu notikumu atsauču veidošana un vies-lomu iestarpināšana, atsevišķai filmai vairs nav nekādas nozīmes kā (nesaistītam) veselumam.
Marvel makro plāna jaunākā sastāvdaļa, filma “Ant-Man” jeb “Skudrcilvēks”, bet īstenībā jau Skudru Vīrs, ja mēs pavisam latviski gribam, citu viņu filmu vidū tās tapšanas stadijā mazliet izcēlās ar radošajām nesaskaņām starp lielajiem onkuļiem un tās veidotāju, režisoru Edgaru Raitu (“Shaun of the Dead”, “Hot Fuzz”, “Scott Pilgrim vs. the World”). Bet tas tika nokārtots – režisoru atbrīvoja no filmas galvenā cilvēka pienākumiem un pie darba ķērās cits, mazāk sprēgājošs režisors, Peitons Rīds. Jā – kas? Vīrs, kura portfolio labākie veikumi ir izteikti viduvējas filmas “Yes Man”, “The Break-Up” un “Bring It On”. Njā… Man ļoti interesētu aizkulises, kā notiek šo nekādo režisoru atlase Holivudas dārgāko filmu režisēšanai. Bet tas ir cits stāsts jeb vēl viena lapspuse manā teorijā par to, ka pienāks laiki, kad Marvel studija atteiksies no viņiem liekās filmu veidošanas darbinieku pozīcijas – filmas režisors.
Tā nu režisors Rīds un “Ant-Man” galvenās lomas atveidotājs, komēdiju aktieris Pols Rads (piepalīdzot īpaši aicinātajai zvaigznei, “Anchorman” režisoram-scenāristam Adamam Makkejam) ķērās pie darba – izpildīja studijas vēlmes un paveikto darbu raksturoja šādi: “We just shaped the whole thing, we just tried to streamline it, make it cleaner, make it a little bigger, a little more aggressive, make it funnier in places.”
Zinot šīs aizkulišu kripatas, filmas skatīšanās izvēršas par nebeidzamu kura-ir-Raita-kura-Peitona-aina minēšanas spēli. Un, lai arī cik prātvēderiski tas neizklausītos, ir skaidri redzams, kura aina ir no kura autora. Lai arī kopumā “Ant-Man” ir baudāma (komiksu) filma, šie “uzlabojumi” atstāj sekas un padara filmu viduvējāku… un aizmirstamāku. Tādu, par ko tagad moderni saka: “bija ok”. Viss “Ant-Man” stāsta līnijas ģimeniskais aspekts un unikālā komiskuma piedeva daudzviet šķiet kā ar baltiem diegiem šūta, acīmredzami neiederoties marveliskajā ļaundara un nemākulīgi izstāstītajā melodramatiskajā mātes stāsta līnijās. Cits jautājums (uz ko mēs, visticamāk, nekad neradīsim atbildes) ir, vai, atstājot scenāriju Edgara Raita un viņa pastāvīgā līdzautora Džo Korniša versijā, tas pārlieki neatgādinātu 1989.gada filmas “Honey, I Shrunk the Kids” supervaroņu variāciju par to pašu tēmu.
Vērtējums: 3 / 5
Ģirts Luste, KinoTeikumi.lv (raksta oriģināls)
