Lai ietu uz tādu filmu kā “Kreilis” (“Southpaw”), iepriekš neko daudz nevajag zināt. Džeiks Džillenhols kārtējo reizi iejuties ļoti interesantā, viņam ļoti savdabīgā lomā, un ar to jau pietiek, lai nopirktu biļeti un aizietu noskatīties, kā tad viņš mūs pārsteigs šoreiz. Bet tas, ko cilvēki nezina, ka patiesībā viņus sagaida ļoti dīvaina, bet reizē patīkama skatīšanās pieredze, jo “Southpaw” tiešām nav nedz perfekta, nedz vienkārši lieliska filma. Patiesībā ļoti skaists juceklis.

Droši vien daudziem cilvēkiem nav zināms filmas režisora Antuāna Fukuā vārds. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo reizē ar tādiem “brīnumbērniem” kā Brets Ratners, Saimons Vests, Fukuā ierindojas režisoru trijniekā, ko Immortan Joe (un daudzi citi) sauktu par “MEDIOCRE”. Tiešām viduvēji režisori, kuri neizskaidrojamu iemeslu dēļ tiek pie iespējas taisīt lielbudžeta filmas ar A klases aktieriem. Pats Fukuā labākajā gadījumā ir pieņemams režisors B klases filmām, tādēļ man bija neliela intriga, ko viņš sastrādās ar tādu talantu kā Džilneholu. Ja būtu izgāšanās, filma automātiski ielidotu “tik slikti, ka patiesībā labi” sarakstā, bet, ja viss aizietu gludi, ceļš uz Oskariem – garantēts. Kā tad viss beigās sanāca?

Tīri pieņemami un… sasodīti interesanti! Ir jāuzteic režisors, aktieri un daudzi citi iesaistītie, kuri ar tik klišejām pārbāztu un vienkārši neoriģinālu scenāriju, ir izlikuši sevi līdz pēdējam, lai uztaisītu skatāmu filmu. Dažbrīd dialogi un izpildījums ir tik stulbs, ka tu jūties, it kā skatītos “The Room”, tikai šoreiz par boksu. Tas lielākoties pateicoties “aktieriem” 50 Cent, kuram silti ieteiktu pieturēties pie mūzikas. Turpretī vairākas, pēc idejas stulbas frāzes un epizodes aktieri izvelk tā, ka beigās tu nemaz nedomā, ka tas bija tik stulbi. Tas noved pie secinājuma, ka scenāristi ir centušies uzrakstīt kaut ko, kas ir daudz nopietnāks, nekā tas patiesībā ir un režisors ir darījis visu, lai tas no malas tā neizskatītos. Dažās vietās viņam tas izdodas, citās – pilnīgi un absolūti nē.

Ieguvēji jebkurā gadījumā ir skatītāji, jo “Southpaw” vismaz nav garlaicīgi skatīties. Ātrais temps un tas, kā režisors tiek galā ar klišejiskām ainām, ļauj divām stundām paskriet garām nemanot un atcerēties “Southpaw” kā kaut ko, ja ne lielisku, tad vismaz ļoti savdabīgu, bet pašā labākajā nozīmē.

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv