Recenzijas

Berlināle 2017: “T2 Trainspotting” – atpakaļ vecajās sliedēs

Laika gaitā cilvēki neatcerēsies “T2 Trainspotting” kā filmu, kas iemūžināja durstīšanās priekus un bēdas 2017. gadā. Tā kalpos kā lielisks paraugs tam, kā dzīvi pusmūža gados pavada ļaudis, kas jaunības plaukumā padevušies smago narkotiku vilinājumam.

17.02.2017

Turpinājums, kuru neviens neiedomājās prasīt, kur nu vēl gaidīt, brīnumainā kārtā 20 gadus pēc pirmās daļas nonācis uz ekrāniem. Jau pazīstamā svīta – Rentons, Tupenis, Sirdzējs un pat Begbijs – ir atpakaļ vecajās sliedēs. Atkalredzēšanās ar iemīļotajiem varoņiem uzdzen zosādu, kas ir jūtama tikpat kā visas filmas laikā. Pats labākais, ka tas ir vienlīdzīgi pirmās, gan otrās daļas nopelns.

Laika gaitā cilvēki neatcerēsies “Vilcienvakti 2” kā filmu, kas iemūžināja durstīšanās priekus un bēdas 2017. gadā. Tā kalpos par lielisku paraugu tam, kā dzīvi pusmūža gados pavada ļaudis, kas jaunības plaukumā padevušies smago narkotiku vilinājumam. Dažs labs cenšas otram ieskaidrot, ka galvenā narkotika ir dzīve pati, turpretī citam pilnīgi vienalga un laimi turpina meklēt baltā pulverī.

T2: TRAINSPOTTING, VILCIENVAKTE 2

Var ilgi spriedelēt, vai Jūens Makgregors tiešām pamēģināja heroīnu, lai pilnīgi varētu iemiesoties narkomāna Rentona ādā. Lai nu kā arī nebūtu bijis, viņa tēlojums tālajā 1996. gadā radīja dzelžaini stabilu priekšstatu par to, kā tas ir, kad vēnā ielaiž adatu. Turpinājumā Makgregors izcili atspoguļo izbijušā narkomāna 20 gadu ilgo “brīvību”. Iešļircēs/neiešļircēs ir viena no galvenajām intrigām, kas caurvij visu filmu. Pievienotā vērtība ir satikšanās ar vecajiem draugiem, kas galveno varoni reiz noveda bezizejā. Tas filmai piedod tumšu toni, kuru skatāmu padara melnā humora piesitiens. Režisors Denijs Boils to izkristalizējis līdz maksimumam, liekot skatītājiem neviltoti pasmieties par traģisko.

Spiešana uz nostalģiskajām sajūtām jūtama, tomēr tas arī darīts ar stilu. Turpinājuma eksistenci attaisno varoņu ceļš uz izaugsmi. It kā grib iet uz augšu, bet beigu beigās attopas turpat, kur pirmajā daļā. No sērijas “gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr” lieliski parāda varoņu kriminālo dabu. Vēlme izbēgt no tās tiek aprauta pēc vairākām neveiksmēm, kuru rezultātā visi atgriežas atpakaļ pie jau ierastā – sīkiem noziegumiem, narkotikām, kā arī vienkārši pretīgas attieksmes pret sevi un citiem. To visu fonā pavada Lū Rīda “Perfect Day”, Igija Popa “Lust for Life” kaverversija “The Prodigy” izpildījumā, kas savijas kopā ar vairāku mūsdienu izpildītāju skaņdarbiem. Tādējādi joprojām tiek ieturēts jauniešu dumpinieciskais gars, kas bēdīgā kārtā filmas varoņiem nav pazudis 40 gadu vecumā.

Reizē skumji un priecīgi – Denijs Boils ir atradis lielisku un radošu veidu, kā uztaisīt idejiski nevajadzīgu turpinājumu. Inovatīvi vizuālie izteiksmes līdzekļi, fascinējoši aktierdarbi parāda, ka filmas radošajai komandai joprojām ir neizsmeļami daudz enerģijas, ko cilvēkiem arī viegli izjust sevī skatīšanās laikā. “Vilcienvakte 2” kinoteātros no 17. marta.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, īpaši no Berlīnes kinofestivāla