Turpinājumi “20 un vairāk gadus pēc oriģināla iznākšanas” Holivudā ir atsevišķs žanrs – taču tā spilgtākie pārstāvji, diemžēl, ir tādas filmas, kā “Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull” (arī zināma kā neoficiālā 4. daļa), “Wall Street 2: Money Never Sleeps” (arlabunakti) un “A Good Day to Die Hard” (@#^&#($ kretīni!!!).  Cenšas tikai opis Silvestrs ar “Rocky Balboa” un “Rambo”, bet viens jau nav karotājs, pat ne Stallone. Bet kā ar “Terminator: Genisys”, kurš nāk akurāt 31 (!) gadu pēc pirmā “The Terminator”? Pa lielam – diezgan pozitīvi:

Gaidot filmu un atsvaidzinot atmiņā visus iepriekšējos “Terminatorus” (izņemot “Salvation”, kuru redzēt vairs negribas nekad), kļūst skaidrs, ka uzvarošā formula tika atrasta vienreiz un jau pirmajā daļā, un visas pārējās ir tās brīvi rīmeiki – jā, arī Kamerons ar prieku kopēja pats sevi. Katrā no tām ir vienoti elementi (pakaļdzīšanās, apgāzies benzīnvedējs, norauta robota roka, beigu cīņa fabrikā vai noliktavā, kā arī, protams, citāti), bez kuriem “Terminators”, acīmredzot, vienkārši nestrādā, vismaz ne publikai – kā to uz savas ādas pārbaudīja nelaimīgā “Salvation” veidotāji, kuri gribēja, kā labāk (oriģinālāk, negaidītāk), bet sanāca tā, kā sanāca.

Par laimi (vai nelaimi), bet “Terminator: Genisys” veidotāji to ļoti labi saprata, tapēc te mūs gaida krāšņs un skatītājiem draudzīgs (visās PG-13 reitinga nozīmēs) popūrijs no visām iepriekšējām daļām kopā, protams, neskaitot “Salvation” – atpakaļ ir centrālā filmas intriga (laika atskaite līdz notikumam X jeb Pastarajai Dienai), pazīstamie varoņi “jaunās krāsās”, pazīstamie scenārija elementi un pat pazīstamās frāzes… un tas viss pārsteidzošā kārtā darbojas! Oriģinalitātes (kura filmā izpaužas vizuāli, visu cieņu specefektu guru) cienītājiem te, protams, nav ko darīt – bet mēs tomēr runājam par seriāla 5. daļu, kā nekā – un, tāpat kā “Juras laikmeta pasaule” pirms pāris nedēļām, arī “Terminator: Genisys” pierāda, ka dažreiz vecais-labais, bet jaunās krāsas, ir tieši tas, kas skatītājiem (ne kritiķiem!) vajadzīgs.

Skaidrs, ka nopietni to visu uztvert nevar un arī nekādā gadījumā nevajag. Bet fakts ir tāds, ka šis tiešām ir labākais “Terminators” kopš “The Terminator”/”Terminator 2: Judgement Day” laikiem (kurus, savukārt, var un vajag uztvert absolūti nopietni arī mūsdienās), ar vienu kreiso pārspēj iepriekšējos divus mēģinājumus, un pārmest tam kaut ko no sērijas “agrāk zāle bija zāļāka (un lētāka)” nozīmē laupīt pašam sev prieku par dinamisku, jautru, mēreni muļķīgu, bet vareni izklaidējošu kino! Vai jums to vajag?

Tiekamies kino – “Terminator: Genisys” no šodienas visā Latvijā!