Sapratu, ka filmu vairāk skatījos, vērtējot varoņu attainojumu tajā. Visticamāk, noskatoties filmu atkārtoti, es vairāk pievērstu uzmanību tai kopumā, taču nevar noliegt, ka Betmena pasaulē nereti spilgtāki par stāstiem un notikumiem ir tieši varoņi un to savstarpējā mijiedarbība. Nu tad aiziet!
Meta Rīvza Betmena reinkarnācija nesasniedz “The Dark Knight” līmeni, bet galīgi nav arī zemē metama. Pirmā lieta, kas simpatizē – filma nav “Betmens pret pasauli”, kurā Betmens neapšaubāmi uzvar. Nolana filmās, ja neskaita “The Dark Knight Rises”, kurā Beins salauž Betmena mugurkaulu, visu pārējo laiku ir sajūta, ka Betmenam var dot pretī piecus vai pat piecsimt pretiniekus vienlaicīgi un viņš tiks galā. Ļoti iespējams, viņam pat ne reizi neviens neiesitīs, because he’s just so damn good. Šeit Betmens nav tāds. Viņš vēl ir svaigs un maz pieredzējis. Viņš drīzāk ir ceļā uz pasaules dižākā detektīva statusu, nevis uz pasaules dižākā kaušļa līmeni. Viņš vairāk laika pavada, pētot un štukojot, nekā laužot rokas un degunus (neiztikt gan arī bez tā). Komiksos pat Rāzs al Gūls (Līema Nīsona atveidojumā Nolana filmā) Betmenu visu laiku uzrunā kā “detective”, jo viņš Brūsa smadzenes novērtē augstāk par brutālo spēku. Un tieši smadzenes Betmenam principā ir lielākais ierocis, kas ļauj viņam būt Taisnības līgā līdzās Supermenam, Brīnumsievietei un citiem, kuriem vienkārši ir superspējas, kas viņus padara pārākus par parastajiem mirstīgajiem. Tas tā – saistībā ar to, ko nācies dzirdēt, ka šajā filmā bija par maz ekšena un rubaku.
Roberts Patinsons kā Betmens izskatījās ļoti labi. Kā Brūss Veins… ne pārāk. Viņam ir jātiek pāri emo fāzei un jāsaprot, ka genius-billionaire-playboy-philantrophist Brūss ir pareizais veids, kā nodrošināt alibi, vizuālo tēlu, finansējumu viņa Betizklaidēm utt. Viņš var būt drūms un īgņa, kad sēž savā alā un liek kopā pavedienus, bet ne tad, kad viņš iziet ielās kā Brūss Veins. Šim aspektam, ja filmai būs turpinājumi, vajadzētu mainīties uz pareizo pusi. Cerams.
Pamatīgi jāuzteic jaunais Betmobilis – tas vairs nav izgreznots, nopulēts un perfekts auto. Šajā Betmena interpretācijā tas ir vienkārši brutāls vāģis, ar kuru bliezt un taranēt. Betmobiļi, kuri vairāk izgāja uz šiku, darbojās 60. gadu Betmenā un Bērtona stilizētajā Gotemā, bet te tādiem nav vietas. Mašīnas funkcionalitāte ir praktiska (tāpat kā Nolana Betmenam), nevis eye-candy.
Kolina Farela Pingvīns vēl nepaspēja būt Pingvīns. Slikti, jo tiem, kuri nav lasījuši komiksus, spēlējuši Betmena “Arkham” spēļu sēriju vai kaut skatījušies “Gotham” seriālu, joprojām varētu šķist, ka Denija de Vito Pingvīns va Bērdžesa Meredita 60. gadu seriāla Pingvīns ir tas pareizais un īstais attainojums. Bet tā vairs galīgi nav taisnība. Viņam nav burtiski jāsprauž bumbas pie pingvīniem un jāēd jēlas zivis. Viņš ir gangsteris-biznesmenis, kurš ir Pingvīns pēc iesaukas, nevis pēc vizuālā tēla. Potenciāls labam sniegumam no Farela šajā tēlā ir, bet vēl ne šajā filmā. Taču virziens ir uzņemts pareizais.
Turpinot par ļaundariem – šis “The Riddler” (filmā kā Edvards Neštons) iederētos arī Nolana filmās. Te nav spilgtu uzvalku, ekstravagantu izgājienu un apsēstas tieksmes uz mīklām. Mīklas viņam ir kā izklaide un rīks, nevis neapturama vajadzība. Rīvza interpretācijā šāds piegājiens strādā labāk nekā “The Riddler” attainojumā komiksos vai “Batman: The Animated Series” animācijas filmā.
Taču Kaķsieviete un Alfrēds sagādā lielāko vilšanos. Alfrēds šķita kaut kur pa vidu starp Šona Pertvī Alfrēdu “Gotham” seriālā (tajā mazliet pašpārliecināts Alfrēds, kurš var arī iedot kādam pa muti, der, jo Brūsam seriāla sākumā ir tikai 11 gadi) un Džeremija Aironsa Alfrēdu, kurš sēž alā un ir smalks un gudrs. Bet Endija Sērkisa atveidotais Alfrēds iesprūst pa vidu šīm divām versijām, kam klāt vēl nāk raudošā tēvišķā tēla saruna slimnīcā, kas jau sāka atgādināt arī Maikla Keina Alfrēdu. Beigās tāds “čušš” vien no šī tēla sanāk, un “The Batman” Alfrēds ir ļoti ātri aizmirstams.
Savukārt Kaķsieviete padevusies… nu, ļoti nekāda. Es negaidu Mišelas Faiferes “Meow” izgājienus, bet Kaķsievietei ir jābūt bīstamai, viltīgai un par sevi pārliecinātai. Nekad nevari būt drošs, vai viņai nav kādi slēptie nodomi, kas apčakarēs visus, ieskaitot (uz brīdi) Betmenu, lai beigu beigās labumu gūtu tikai viņa. “The Batman” Kaķsieviete visu laiku ir ar stiklainām actiņām, vairāk “damsel in distress” nekā patstāvīga sieviete, kuru novērtēt par zemu būtu liela kļūda. Šī Kaķsieviete karas kaklā Betmenam, abižojusies, ka tētis viņu nemīl. Laikam jāatzīst, ka Zojas Kravicas Kaķsievietei iekabina 60. gadu seriāla, Faiferes, Annas Hatavejas, multfilmu, komiksu un datorspēļu Kaķsievietes. (Par Halli Beriju nevaru spriest, jo to tā arī nekad nav bijis iekšās saņemties noskatīties.)
Džefrijs Raita sniegums Džims Gordons ir uzteicams. Viņš ir likuma pusē, bet viņš arī saprot, ka ar žetonu vien netikt galā, tāpēc viņš tajā pašā laikā ir arī Betmena pusē, ļaujot viņam ik pa laikam izmantot citādas metodes cēla mērķa vārdā. Šajā gadījumā laikam atkal var vilkt kaut kādas paralēles ar “Gotham” seriālu, kur Bena Makenzija Gordons sākumā ir pilnīgs “pareizais” – bet tikai līdz brīdim, kad saprot, ka pilsēta ir iegrimusi pamatīgos sūdos ar noziedzību, korupciju, ļaunumu, un ka viss nav tikai melns vai balts. Ir arī pelēkā zona, kurā tad ir vieta Betmena stila nestandarta paņēmieniem.
Gotema kā pilsēta filmā ir atrādīta mazāk, nekā gribētos. Līdz pašām filmas beigām tās izmēri šķiet nesaprotami. Nevar īsti saprast, vai notikumi risinās pa visu pilsētu vai vienā kvartālā. Bet, par spīti tam, ir manāma atšķirība no Nolana Gotemas, kura ir buržujiska, Ņujorkas tipa lielpilsēta. Rīvza Gotema ir veca pilsēta jaunos laikos, tāpēc arī šķiet ticamāk, ka tajā vienlaikus ir gan biezi politiķi un biznesmeņi, gan rajončiki, kuros naktī labāk nelīst.
Man galīgi netraucēja lēnās, izstieptās ainas, ilgie skatieni un pārējais. Man pat netraucēja filmas garums. Nu, vismaz līdz brīdim, kad filmai bija četras (?) beigu ainas. Nu, c’mon, beidzas aina. Nodomāju: “O, filma beidzās!” NOPE! Mēs vēl gribam šo to parādīt. Aina noslēdzas, aptinam to ar smuku lentīti, viss. Nope, lika drusku pagaidīt! Vēl viena aina! Tas acīmredzot ir kaut kāds DC filmu lāsts, jo šī nav pirmā reize, kad DC varoņu filma nemāk beigties pareizajā brīdī. “Marvel” filmām šāda problēma, šķiet, līdz šim nav bijusi raksturīga.
Kopumā “The Batman” ir elementi, kurus filma parāda svaigi, pareizi vai vismaz interesanti. Taču ir arī atsevišķi aspekti, kuri manī atstāja vilšanās sajūtu. Taču, par spīti trūkumiem, es visai labi pavadīju tās trīs stundas kinoteātra krēslā. Ceru, ka Patinsonam būs vēl iespējas iestīvēties Betmena kostīmā un mums būs iespēja doties uz Meta Rīvza radītās Gotemas tumšajām ielām.
Filma “The Batman” jau skatāma Latvijas kinoteātros!
