“The Help” ir simpātiska filma ar burvīgām aktrisēm, kuras savu darbu paveic perfekti (vīriešu dzimuma pārstāvjiem šajā filmā ir atvēlēta trešā plāna loma). Filmā aplūkotās tēmas varbūt nav īpaši aktuālas un sirdij tuvas Latvijas skatītājiem, taču tas netraucē just līdzi galvenajām varonēm un izdzīvot viņu dzīves līkločus. Lai gan filma ir interesanta un pietiekami aizraujoša par spīti sižeta paredzamībai, tā būtu patiešām lieliska, ja būtu par kādu pusstundu īsāka.
“The Help” ir vairāk nekā 2 stundas gara filma, kas diemžēl ir nedaudz par ilgu – stāsts sāk likties nedaudz izstiepts, un filma būtu mierīgi varējusi iztikt bez dažām sižeta līnijām (tieši tam ir domātas “deleted scenes”), piemēram, diezgan bezjēdzīgajiem Emmas Stounas tēlotās varones Jūdžīnijas mīlestības meklējumiem. Bet citādi filma ir ļoti interesanta un aizkustinoša.
Stouna ir lieliska jaunās, ambiciozās un nedaudz naivās Skīteres lomā, bet galveno uzmanību filmā piesaista citas aktrises – Viola Deivisa drosmīgās kalpones Eibelīnas lomā un Džesika Časteina, kura atveido jauno mājsaimnieci Sīliju, kuru pārējās pilsētiņas sievietes nevēlas pieņemt savā klubiņā. Deivisa ievērību guva pirms pāris gadiem, kad viņa pamanījās filmā “The Doubt” nelielā lomiņā pārsteigt un aizkustināt vairāk nekā Merila Strīpa un Eimija Adamsa visas filmas laikā (un izpelnījās par to arī “Oskara” nomināciju). “The Help” Deivisai ir krietni lielāka loma, un viņas sniegums ir tikpat lielisks – kluss, bez liekām ārišķībām, taču tāpēc arī tik patiess un ticams. Turpretī Časteina vispasaules uzmanību tā pa īstam ir piesaistījusi tikai šogad, taču to ir paveikusi ar vērienu – 2011. gadā ir iznākušas vai vēl iznāks kopumā 6 filmas ar viņas līdzdalību (vēl varētu pieskaitīt arī “The Debt”, kas nonāk uz ekrāniem pasaulē tikai šogad, un, iespējams, pievienot varētu arī “The Wettest County in the World”, bet nesen lasīju, ka šī filma tiks izrādīta nākamgad). “The Help” Časteina ir apburoša jauna sieviete, kas par visām varītēm cenšas iekļauties jaunajā dzīvesvietā, bet nesaprot, kāpēc pārējās pilsētiņas sievietes viņu tik brutāli ignorē. Nav grūti just līdzi Časteinas atveidotajai naivajai, taču ļoti labsirdīgajai Sīlijai, kuru ne mazākajā mērā neuztrauc dažādu absurdu sabiedrības normu pārkāpšana, piemēram, aizliegums ieturēt pusdienas kopā ar savu kalponi.
Pārējās “The Help” aktrises arī paveic lielisku darbu, bet viņu atveidotās varones nav tik interesantas. Braisa Dallasa Hovarde ir perfekta galvenās ļaundares lomā, bet tas ir arī viss, kas Hovardes tēlotā Hillija ir, – viņā šķietami nav nevienas pozitīvas īpašības, arī iemesli viņas nežēlīgajai attieksmei pret melnādainajām kalponēm tā īsti nav saprotama (vainot vecākus un audzināšanu laikam nevarētu, jo Sisijas Speisikas atveidotās Hillijas mātes izturēšanās pret kalponēm ir pilnīgi pretēja Hillijas darbībām). Arī Oktāvija Spensere ir interesanta Eibelīnas draudzenes Minnijas lomā, bet Minnija ir nedaudz par skaļu un iepriekšparedzamu, lai tā pa īstam pārdzīvotu par viņas piedzīvojumiem. Minnijai gan ir ticis viens no vissavdabīgākajiem jokiem filmā – tādu tualetes humoru (pun intended) no šādas filmas es nebūtu sagaidījusi.
Filma negaidīti ilgi noturējās ASV pelnošāko filmu topu augšgalā, ko gan, visticamāk, var izskaidrot ar pienācīgas konkurences trūkumu, nevis ar “The Help” milzīgo pārākumu, bet gluži nepelnīti tas arī nav (lai gan runas par “Oskariem”, manuprāt, tomēr ir krietni pārspīlētas). “The Help” ir perfekta filma, kuru izbaudīt klusākā vakarā, – tās laikā varēs gan pasmieties, gan pārdzīvot, gan notraust kādu asaru, bet pēc filmas noskatīšanās garastāvoklis noteikti uzlabojas. Un filma noteikti būs simpātiska arī tiem, kuri novērtē precīzus attiecīgā vēstures perioda atainojumus – “The Help” ļauj skatītājiem aizlēkt atpakaļ laikā uz 60. gadiem ASV ar perfektām frizūrām, skaistām kleitām un ziliem kadiljakiem.
